Vācu tūristes jau jūnija vidū gozējās pie peldbaseina “Concordia” viesnīcā Palma de Maljorkā Spānijā, kur pilotprogrammas ietvaros bija ieradusies pirmā tūristu grupa no Vācijas.
Vācu tūristes jau jūnija vidū gozējās pie peldbaseina “Concordia” viesnīcā Palma de Maljorkā Spānijā, kur pilotprogrammas ietvaros bija ieradusies pirmā tūristu grupa no Vācijas.
Foto: Jaime Reina/AFP/SCANPIX/LETA

Tūrisma sezona Eiropā būs, bet kuras ārējās robežas atvērs? 0

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības valstu diplomāti pēc asām diskusijām vairāku dienu garumā panākuši pagaidu vienošanos par ES ārējo robežu atvēršanu no 1. jūlija iebraucējiem no 14 valstīm, ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību tajās.

ASV paliek “aiz strīpas”

Panāktā vienošanās par ieceļošanas aizlieguma ES atcelšanu 14 valstīm ir ieteikums, kura ievērošana nav obligāta, un to paredzēts caurskatīt ik pēc divām nedēļām saistībā ar Covid-19 saslimstības izplatību. Sarakstā nav iekļautas ASV, kur joprojām nekontrolēti pieaug saslimstība ar Covid-19,

CITI ŠOBRĪD LASA
taču kā 15. valsts ir pievienota Ķīna ar noteikumu, ka ķīniešu tūristi varēs iebraukt, ja Pekina atcels ierobežojumus ceļotājiem no ES.

Vienošanās tika panākta ar kvalificētu vairākumu (20 valstis) balsojumā, kurā Polija, Bulgārija, Austrija un Portugāle atturējās, bet Dānija un Īrija nebalsoja, izmantojot izņēmuma noteikumus ES līgumos. Tā ES izdevās izvairīties no varbūtēji pazemojošas diplomātiskas sašķeltības tikai dienu, pirms ES prezidentūru no Horvātijas pārņēma Vācija, atzīmē izdevums “Politico”.

Formāli balsojuma rezultāts tika pamatots ar zinātnieku ieteikumiem un faktiem par Covid-19 izplatību, taču neizpalika politiski apsvērumi un finanšu intereses, ko neslēpa valstis, kuru ekonomika ir lielā mērā atkarīga no tūrisma. Eiropadome aicina Šengenas ceļošanas zonā esošās ES valstis izvērtēt stāvokli citās valstīs saistībā ar epidemioloģisko situāciju, tas ir, ar Covid-19 inficēto cilvēku vidējo skaitu pēdējās 14 dienās un uz simt tūkstošiem iedzīvotāju.

Augstie saslimstības rādītāji ASV, īpaši dienvidu un rietumu štatos, liedza iekļaut ASV to valstu sarakstā, kam atļauts iebraukt ES. Analītiķi atzīmē, ka ES aprindās jo­projām ir vilšanās par prezidenta Donalda Trampa martā pieņemto vienpusējo lēmumu par iebraukšanas aizliegumu, par ko netika paziņots iepriekš.

Parasti vasarā amerikāņu tūristi ir bieži viesi Eiropā, taču šobrīd Covid-19 saslimstības līmenis ASV ir pārāk augsts, tāpēc jautājumus neizraisīja ASV neiekļaušana sarakstā par spīti Polijas iebildumiem, kas kļuvusi par ASV labāko advokāti Briselē.

Reklāma
Reklāma

Vācija atvieglojusi ieceļošanu no 11 valstīm ārpus Eiropas Savienības, bet ne visām ES ieteiktajām. Vācijā bez ierobežojumiem varēs ieceļot cilvēki no Austrālijas, Gruzijas, Kanādas, Melnkalnes, Jaunzēlandes, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas, kā arī no Japānas, Dienvidkorejas un Ķīnas, bet tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis atvērs savas robežas vācu tūristiem.

Vācija izslēgusi četras valstis, kas iekļautas ES “drošo valstu” sarakstā, un tās ir Alžīrija, Maroka, Ruanda un Serbija. Austrijas ārlietu ministrs Aleksanders Šallenbergs paziņojis, ka Austrija līdz turpmākiem paziņojumiem saglabās aizliegumu ieceļot no valstīm, kas neietilpst ES.

Austrija izsludinājusi brīdinājumu par ceļošanu uz sešām valstīm Rietumbalkānos – Bosniju, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju, Melnkalni un Serbiju.

Robežu atvēršanā ­jāizvairās no ģeopolitiskiem argumentiem

Kā izteicies kāds ES diplomāts, “pieļaujot politikas iespiešanos zinātnē”, sarakstā tika iekļauta Alžīrija, Gruzija, Japāna, Melnkalne, Maroka, Ruanda, Serbija, Taizeme, Tunisija, Urugvaja un Ķīna (ar papildu noteikumu).

“Ja runa būtu tikai par zinātni, tad mēs atvērtu robežas tikai Kanādai, Dienvidkorejai, Austrālijai un Jaunzēlandei,” atzina diplomāts.

Dažas valstis gribēja iekļaut sarakstā savas bijušās kolonijas, Francijai lobējot Ziemeļāfrikas valstis. Portugāle piekrita neiekļaut sarakstā Brazīliju, kur ir otrais augstākais ar Covid-19 saslimušo skaits pēc ASV, taču gribēja iekļaut Angolu, savu bijušo koloniju Āfrikā. Bulgārija tūrisma apsvērumu dēļ gribēja iekļaut Turciju, Krieviju un Ziemeļmaķedoniju.

Vairākas valstis gribēja raidīt papildu politisku vēsti Ķīnai, atzīmējot, ka Honkonga un Makao ir jāvērtē tāpat kā (Ķīnas) Tautas Republika. Šāda nostāja neizbēgami radītu diplomātisku eksploziju Pe­kinā, atzīmē “Politico”.

Vairāki ES diplomāti pauda bažas, ka, atceļot aizliegumu iebraucējiem no ārvalstīm, var palikt spēkā daži ierobežojumi ES robežu iekšienē. Viņuprāt, robežu atvēršana jābalsta tikai uz zinātnieku veiktu epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu attiecīgajā valstī, izvairoties no ģeopolitiskiem argumentiem.

Eiropas lidsabiedrību arodbiedrību apvienības pārstāve apsveica panākto vienošanos par ieceļošanas aizlieguma ES atcelšanu 14 valstīm. Viņa neslēpa vilšanos, ka sarakstā ir tik maz valstu, un pauda cerību, ka saraksts tiks papildināts, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai trešajās valstīs.

Vairāku lidsabiedrību pārstāvji izteikuši neizpratni, kā organizēt biļešu pārdošanu tik nestabilā situācijā, kas mainās ik dienu. Daudz jautājumu ir arī robežsardzes un muitas dienestu darbiniekiem, kam jāstrādā ar ceļotājiem, kuri ieradušies no sarakstā iekļautajām valstīm, bet grib tālāk tranzītā doties uz valstīm, kur ceļošana liegta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.