Tūrisma piedāvājumu veido, pilnībā ignorējot potenciālā apmeklētāja vajadzības 0
Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izziņojusi tūrisma misijas četrās Latvijas pašvaldībās, aktualizējot radošo industriju potenciālu tūrisma attīstībā.
Profesionālu ekspertu komanda jūnijā apmeklēs Līgatni, Aknīsti, Aizputi un Staiceli, lai kopā ar pašvaldību, uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem meklētu labākos risinājumus un izstrādātu individuāli pielāgotus plānus tūrisma vides uzlabošanai šajās mazpilsētās.
“Nereti pilsētas savu tūrisma piedāvājumu veido, praktiski pilnībā ignorējot potenciālā apmeklētāja vajadzības un intereses. Tiek izceltas vai nu jau gadiem pieņemtās “vērtības” – lietas, kas ir aktuālas tikai vietējiem –, vai netīšām tiek noklusētas vērtības ar izaugsmes iespējām. Apzinoties šo tendenci, mēs pašvaldībās organizējam radošas tikšanās, kur dažādu nozaru profesionāļi kalpo kā mentori, palīdzot mazpilsētām risināt vietējos izaicinājumus un izveidot kvalitatīvu radošā tūrisma piedāvājumu. Mūsu pienesums tūrismā ir domāšanas maiņa un iespēja paskatīties uz tūrismu no cita skatpunkta ar pilsētas apmeklētāja acīm,” skaidro žūrijas pārstāvis, stratēģiskais plānotājs un partneris radošajā aģentūrā “Weekend” Edgars Pētersons.
Par iespēju izmantot radošo industriju profesionāļu potenciālu savas pilsētas tūrisma piedāvājuma stiprināšanā īpaši organizētā konkursā sacentās 11 Latvijas mazpilsētas, no kurām konkursa žūrija izraudzījās pa vienai pašvaldībai no katra novada.
“Radošās darbības nedēļas notiek jau devīto gadu, katru gadu pievēršoties citai tēmai. Šogad sadarbībā ar LIAA un Latvijas Dizaina centru aicinājām pieteikties mazpilsētas ar saviem izaicinājumiem radošā tūrisma jomā. Pieteikumos pilsētas pašas jau bija diezgan labi izvērtējušas savu situāciju un ieskicējušas, kādos virzienos varētu turpmāk strādāt,” atklāj radošās darbības nedēļas “radi!2019” projekta koordinatore Līva Stūrmane.
Neskatoties uz to, ka katrai mazpilsētai jārisina atšķirīgas problēmas, tomēr vērojamas arī kopīgas iezīmes.
“Pilsētām – dažkārt nepamatoti – trūkst ambīciju, identitātes sajūtas un plašāka redzējuma par sasniedzamajiem mērķiem, attīstot tūrismu. Viena nav definējusi mērķauditoriju, citai trūkst izpratnes, kā pozicionēt sevi tūristu vidū, tostarp veidot zīmolu un piedāvājumu. Dažām ir nepietiekama sadarbība vai sasaiste ar labām jau esošām iniciatīvām. Vēl kāda pašvaldība nespēj apvienot daudzveidīgas apskates vietas un aktivitāšu iespējas vienotā piedāvājumā, un visos šajos gadījumos radošās industrijas un dizaina domāšana var būt efektīvs līdzeklis vēlamā rezultāta sasniegšanai,” atzīst žūrijas priekšsēdētāja, LIAA Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava.
“Pēdējo gadu laikā tūrismā sevišķi aktuālas kļuvušas divas tendences. Pirmkārt, cilvēku vēlme pēc autentiskas pieredzes, atšķirīgas kultūras un vēlmes brīdi justies kā vietējam iedzīvotājam nepazīstamā vidē. Otrkārt, iespēja aizbēgt no digitālajām tehnoloģijām un paņemt tā saucamo digitālo detoksu, tāpēc mazpilsētas ar lēnāku dzīves tempu ir pievilcīgas šī mērķa sasniegšanai,” secina E. Pētersons.
Prāta vētra Līgatnē
Pirmā Radošo industriju tūrisma misija aizvadītajā nedēļā notika Līgatnē, kur īpašā darba grupā tika meklēti konkrēti risinājumi pilsētas tūrisma nozares attīstībai.
“Negaidījām no dalībniekiem tik aktīvu un spraigu prāta vētru, kas nerimās pat tad, kad devāmies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru un nu jau kādu laiku slēgto papīrfabriku, kuras iekļaušana tūrisma apritē ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem. Dienas gaitā radās daudzas jaunas idejas, bet, atbildot uz jautājumiem, nācās aizdomāties par novada identitāti, ar ko esam stipri un kādās jomās mums vēl jāaug, lai tūrisma pakalpojumi atbilstu dažādu ceļotāju prasībām,” iespaidos dalās Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.
Darba grupā noformulētas daudzas labas idejas, noskaidroti jauni darbības virzieni.
“Šis pasākums tieši šobrīd Līgatnes novadam ir ļoti svarīgs, jo, mērķtiecīgi strādājot, esam sagatavojuši diezgan plašu piedāvājumu klāstu un pienācis laiks izlemt, kādai konkrētai mērķauditorijai strādājam. Sadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem mums ir laba, taču tūrismā pietrūkst vienojoša tēla.”
Izpilddirektors priecājas, ka nule notikušajā pasākumā izraudzītās idejas nepaliks tikai uz papīra, jo augustā paredzēta nākamā tikšanās, kurā būs jāparāda, kā tās tiek attīstītas.
“Pēc šīs dienas diskusijām saprotam, ka esam pārāk maz uzmanības veltījuši sociālajiem tīkliem “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”, kurus aktīvi lieto jaunākā tūristu paaudze, un apsvērsim iespēju piesaistīt atsevišķu cilvēku darbam ar šīm interneta platformām, jo, izskatās, drukāto bukletu loma reklāmā strauji mazinās.”
Vienota tēla meklējumos
Par pilsētas tūrisma tēla trūkumu sūkstās arī Aizputē, kur Radošo industriju tūrisma misija notiks šo ceturtdien.
“Mums pietrūkst vienas noteiktas vīzijas, visai pilsētai kopīga mērķa, uz kuru tūrisma attīstībā tiekties. Tādēļ šajā seminārā ceram iekustināt domas šajā virzienā, lai rastos labas idejas, kā izveidot spēcīgu pilsētas tēlu,” teic Aizputes TIC pārstāve Diāna Reine.
Kā otru problēmu viņa min nepietiekamu sadarbību starp pašvaldību, tūrisma uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.
“Kopā ar ekspertiem mēs gribētu nonākt pie konkrētiem secinājumiem un tūrisma stratēģijas, jo pašlaik ir sajūta, ka pilsēta izmētāta pa dažādām vietām – mums ir vēstures un mākslas apskates objekti, gastronomiskais tūrisms, bet nav īsti skaidrs, kas tad mūs atšķir no pārējām mazpilsētām.”
Aizpute ir sena pilsēta, un, visticamāk, par tās tēlu tiks virzīta vēsture un arhitektūra ar senajām koka ēkām, pili, baznīcu un sinagogu, prognozē Diāna.
“25–65 gadus vecs tūrists no Baltijas, Krievijas, Vācijas un Skandināvijas, kurš ceļo ar bērniem, viens vai grupās” – tik vienveidīgs un plašs definējums atrodams daudzu pilsētu tūrisma stratēģijās.
“Tas nekādā mērā nepalīdz domāt un radīt lietderīgus un interesantus produktus tūrismam, kas izceltu pilsētu uz citu fona. Ir jāmeklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc šie cilvēki ceļo, ko viņi meklē, kā mēs varam atbildēt uz šo cilvēku vajadzībām ar to, kas mums ir,” uzskata E. Pētersons.
“Tomēr mazpilsētas ir ļoti izdevīgā pozīcijā, jo var izvēlēties kādu specifisku vajadzību, kas ir aktuāla niša auditorijai. No ekonomiskā skatpunkta ar to pietiktu, lai uzturētu stabilu tūrisma plūsmu. Šīs vajadzības, ko tūrists vēlas apmierināt, var būt dažādas – no kultūras pasākumiem, kūrorta līdz strādāšanai attālināti, dzimtas izpētei un daudz kam citam. Atliek tikai atrast sev piemērotāko un attīstīt to.”
Tēls ir, bet pietrūkst naudas
Jau labu laiku Staicele sevi pozicionējusi kā Stārķu pilsēta, taču līdz galam šī ideja naudas trūkuma dēļ nav realizējusies, jo iecerētā Stārķu pils (muzejs) izrādījusies pārāk ambicioza un nepabeigtās jaunbūves vietā nu uzslieti vien četri stabi ar stārķu ligzdām – instalācija, kas simbolizē visus četrus Latvijas novadus.
“Mums ideju ir ļoti daudz, bet trūkst finansējuma,” ar skumjām balsī saka Staiceles TIC vadītāja Inese Timermane.
“Tā ir diezgan sāpīga tēma, jo gribam vis kaut ko darīt, taču bez nopietna atbalsta un ieguldījumiem lielas lietas nevaram īstenot. Ar piedalīšanos Radošo industriju tūrisma misijā vēlamies pasaulei atgādināt par sevi un savām iecerēm, starp kurām ir arī atpūtas parka “Stārķu zeme” veidošana. Līdz ar papīrfabrikas slēgšanu rūpniecība no pilsētas pazudusi uz neatgriešanos, tādēļ Staicelei nākotnē jākļūst par atpūtas pilsētiņu, mūsu uzdevums ir to uzspodrināt un labiekārtot.”
Šobrīd lielākā problēma te ir naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu trūkums.
Savukārt Aknīstē novada pašvaldība tūrismā fokusējas uz lietām, kas neprasa lielu naudu, bet balstās uz dažādu cilvēku grupu radošumu.
“Mūsu novada tūrisma trumpis ir daba – Gārsenes dabas takas, Saltupju svētavots un Radžupes ala (5 m), kas ir garākā Zemgalē. Vēl kopā ar piecu citu novadu entuziastiem veidojam pārgājienu maršrutu pa leišmalīti, kas turpinās savulaik dzejnieka Imanta Ziedoņa noieto ceļu,” vēsta Aknīstes novada pašvaldības telpiskās attīstības plānotāja Santa Šmite.
