“Turības” dekāne: Vai es varu uzņemties atbildību par bērnu un ļaut viņam piedzimt šādos apstākļos un nedrošībā? 61

TV24 raidījumā “Preses klubs” tiek diskutēts par iemesliem, kāpēc ģimenes kavējas laist pasaulē bērnus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Evija Kļave dalās savā pieredzē, laižot pasaulē savu vecāko bērnu:

“Tas bija laiks, kad nebija ne šādas māmiņu algas, ne pabalstu. No manas puses ģimenei pienesums bija kādi 3o lati mēnesī. Ir piedzīvots šāds laiks. Es neatceros, ka tolaik šis aspekts būtu bijis izšķirošs lēmuma pieņemšanā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kļave piemin arī jaunākā dēla nākšanu pasaulē 2015.gadā, kad bija ļoti labvēlīgi apstākļi jaunajām ģimenēm ekonomiskā līmeņa noturēšanas ziņā. Viņasprāt, ģimenes labklājības līmenis būtiski nepasliktinās, ģimenē ienākot bērnam.

“Arī tobrīd nauda nebija tas izšķirošais tajā lēmumā. Tas, ka ar naudu nevarēs panākt visu, tas savā ziņā ir mūsu sabiedrības domāšanas spējas rādītājs.

Bērns jau būs ne tikai gadu vai pusotru. Viņš būs ne tikai tajā dienā, kad viņš piedzimst, un par to dāsni atlīdzina valsts un pašvaldība. Tā ir atbildība, ko uzņemties 18 gadu garumā kā minimums,”

savu viedokli izklāsta Evija Kļave.

Kā otru svarīgu aspektu bērnu laišanai vai nelaišanai pasaulē Kļave min ģeopolitisko situāciju un drošību pasaulē kopumā.

“Es ļoti labi varu iedomāties tos argumentus, varu iedomāties to piesardzību attiecībā uz to, vai es vēlos šai pasaulē laist bērnu. Tā ir nedroša. Nav skaidrs, kas notiks ar klimata izmaiņā un tā tālāk.”

“Vai es varu uzņemties atbildību par bērnu un ļaut viņam piedzimt šādos apstākļos un nedrošībā?”, vaicā Kļave

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.