Turēt lūsēnu uz balkona? Ko darīt, atrodot bezpalīdzīgu savvaļas dzīvnieku 1
Gadījums, kad pirms pāris nedēļām kādā saimniecībā Kolkas pusē ieklīda novārdzis lūsēns, raisījis jautājumus, kā iedzīvotājiem rīkoties šādās vai līdzīgās situācijās.
Kas īsti notika Kolkā
Jūlija beigās uz šosejas “Ventspils – Kolka” ļaudis atrada bojā gājušu lūšu māti, bet pēc vairākām dienām viņas mazulis – novārgušais lūsēns – ieklīda kādas Kolkas puses lauku saimniecības teritorijā.
Atradējs mazo, bet gaužām savārgušo meža zvēru nogādāja kādam Kolkas ciema iedzīvotājam, kuram jau iepriekš bijusi pieredze, īslaicīgi aprūpējot bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus.
Vīrietis lūsēnu izmitināja balkonā, kur ķepainis uzturējās vairākas dienas, un, pēc paša vārdiem, nekavējoties sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem. Drīz pēc tam, 5. augustā, lūsēns tika nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Varbūt lūsēns paņemts no migas
Lūsēna atradējs un vīrietis, kurš uz vairākām dienām izmitinājis novārgušo lūsēnu savā balkonā, no dažiem dabas aizsardzības aktīvistiem izpelnījušies pārmetumus par aplamu rīcību.
Mazulis nav bijis jāstiepj uz dzīvokli, bet uzreiz jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, kam ir gan aprīkojums, gan būri, gan iespējas dzīvnieku nogādāt piemērotos apstākļos, vides žurnāliste Anitra Tooma teikusi portālam “Lsm.lv”. Viņasprāt, šāda rīcība esot dēvējama par malumedniecību.
Anitra Tooma pieļauj domu, ka lūsēna māte nemaz nav gājusi bojā, jo tam neesot pierādījumu. Iespējams, sēņotāji uzgājuši Eiropā aizsargājamā zvēra migu un patvarīgi savākuši mazuli – izskatās taču pūkains un mīlīgs!
Varbūt saprotot, ka lūsēns nav vis nekāds mīļojams mājas kaķis, bet savvaļas zvērs ar asiem nagiem un zobiem, cilvēki tomēr izlēmuši viņu uzticēt speciālistiem. Arī šai versijai gan nav pierādījumu.
Kā rīkoties pareizi
“Dzīvnieku aizsardzības likuma 7. pants nosaka, ka slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzības saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta pārstāvis Jēkabs Dzenis.
Piemēram, vairumā gadījumu šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši putnu mazuļi patiesībā saņem vecāku aprūpi – tie atrodas turpat netālu un periodiski atlido putnēnu pabarot. Cilvēka iejaukšanās, pārtraucot šo mazuļu un vecāku saikni, rada paaugstināta stresa apstākļus un neļauj vecākiem mazulim nodrošināt nepieciešamo barību un barošanas režīmu. Tas var novest pie drīzas mazuļa bojāejas vai nespējas patstāvīgi izdzīvot savvaļā.
Tāpat dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam.
Tomēr, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, dzīvniekam ir sniedzama palīdzība. Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe.
Savainotu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā pirmās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, zvanot 29485851.
Savukārt par pārējo (nemedījamo) sugu savainotu dzīvnieku uzņemšanu jāsazinās ar kādu no reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem.
Neskaidrību gadījumā saistībā ar palīdzības sniegšanu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem nemedījamo sugu savvaļas dzīvniekiem var sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, savukārt medījamo dzīvnieku sugu gadījumā ar Valsts meža dienestu.
