Turcijas mācība Putinam 20
Krievija palielinājusi militāro klātbūtni Sīrijā pēc tam, kad Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu “Su-24” pie robežas ar Sīriju.
Pārtrauc aviosatiksmi ar Turciju
Uzreiz pēc bumbvedēja notriekšanas Krievijas prezidents, kas kļuvis “zili melns aiz dusmām”, kā viņa reakciju raksturoja vairāki Rietumu mediji, paziņojis, ka Turcija Krievijai “iedūrusi dunci mugurā”. Vienlaikus viņš Turcijas varas iestādes apsūdzēja radikālā islāma atbalstīšanā. “Pašreizējā Turcijas vadība daudzu gadu gaitā īsteno pietiekami centralizētu iekšpolitiku [islāma] atbalstam un savas valsts islamizācijai,” viņš norādīja. Krievija aicinājusi savas valsts pilsoņus nedoties uz Turciju, tostarp atteikties no tūrisma braucieniem. Tūrisma aģentūras jau paziņojušas, ka pārtraukušas tirgot ceļojumus uz Turciju. Krievijas Valsts dome pieņēmusi lēmumu pārtraukt aviosatiksmi ar Turciju. Tāpat Krievija paziņojusi par jaunas, modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 uzstādīšanu Sīrijā. Maskava arī lēmusi, ka turpmāk visas Krievijas lidmašīnas Sīrijā pavadīs iznīcinātāji, bet uz Latākijas piekrasti nosūtījusi raķešu kreiseri “Moskva”. Krievija vakar veikusi vairākus lidmašīnu uzlidojumus vietā, kur tika notriekta lidmašīna “Su-24”, vēsta Krievijas mediji. Vakar aptuveni 900 cilvēku sapulcējās pie Turcijas vēstniecības Maskavā un apmētāja to ar akmeņiem, olām, tomātiem un krāsu. Protesta akcijā izsisti daudzi logi vēstniecības ēkā. Neviens tās dalībnieks netika aizturēts.
Putins apdedzinājies pats
Analītiķi uzskata, ka tā ir daļa no Krievijas atbildes Turcijai par lidmašīnas notriekšanu. Daudzi ir vienisprātis, ka šis incidents var nopietni ietekmēt abu valstu attiecības. “Gan NATO, gan Krievijai tagad pats grūtākais uzdevums ir novērst attiecību saasināšanos starp Maskavu un Ankaru un neļaut situācijai iziet ārpus kontroles,” raksta britu avīze “Daily Telegraph”. Vairāki eksperti norāda, ka Krievijai un Turcijai tagad nevajadzētu steigties kārtot savstarpējos rēķinus, atgādinot, ka Krievijas kara lidmašīnas jau vairākkārt, neskatoties uz Ankaras brīdinājumiem un draudiem reaģēt, pārkāpušas Turcijas gaisa telpu. Turcijas gaisa spēki jau oktobrī notrieca Krievijai piederošu bezpilota lidmašīnu. Krievija gan neatzina, ka tai pieder notriektais lidaparāts. Krievijas kara lidmašīnas bīstami pietuvojušās vai pārkāpušas arī citu NATO valstu robežas, atgādina analītiķi. Britānijas Karaliskā institūta eksperts Džastins Bronks pieļauj, ka Krievija Turcijas gaisa telpu pārkāpusi apzināti, iespējams, lai mestu izaicinājumu NATO valstīm: “Šādas darbības ir daļa no Krievijas gadiem piekoptās iebiedēšanas taktikas.” Vienlaikus eksperti norāda, ka šoreiz, spēlējoties ar uguni, Putins apdedzinājies pats. “Izskatās, ka Turcijas varas iestādes apzināti un tīši nolēma pārmācīt likumpārkāpēju. Šķiet, ka pārkāpējs saprata mācību,” saka bijušais Krievijas prezidenta padomnieks Andrejs Ilarionovs.
Atšķirīgas versijas
Ankara paziņojusi, ka notriekusi lidmašīnu pēc tam, kad tā ielidojusi Turcijas gaisa telpā un atradusies tajā vismaz 17 sekundes, neskatoties uz vairākkārtējiem brīdinājumiem. Turcijas plašsaziņas līdzekļi publicējuši ierakstu, kurā dzirdams, kā Krievijas lidmašīnas pilotam tiek lūgts atstāt Turcijas teritoriju. Tāpat publicēta arī karte, kurā redzams lidmašīnas maršruts. Ankaras pēc radaru datiem sagatavotajā kartē redzams, ka Krievijas lidmašīna pārkāpusi Turcijas robežu, ielidojot tajā divus kilometrus. Turklāt Turcijas teritorijā ielidojušas pat divas lidmašīnas. Krievija to noliedz, apgalvojot, ka Krievijas bumbvedējs nav pārkāpis Turcijas robežu. Nav izslēgts, ka abas lidmašīnas – gan krievu “Su -24”, gan turku “F-16” – šķērsoja Sīrijas–Turcijas robežu. Krievijas lidmašīna ielidoja Turcijas gaisa telpā, bet Turcijas lidmašīna – Sīrijas teritorijā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar paziņoja, ka Krievijas lidmašīnas notriekšana nav bijusi nejauša, bet plānota provokācija. “Mums ir nopietnas šaubas par to, vai tas bija solis bez iepriekšēja nodoma, tas tiešām izskatās pēc plānotas provokācijas,” sacīja Lavrovs, piebilstot, ka šī incidenta dēļ Krievijas un Turcijas starpā karš nesākšoties. NATO un ASV jau paudušas atbalstu Turcijas versijai. ASV prezidents Baraks Obama pēc telefonsarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu paziņoja, ka Turcijai bija tiesības aizstāvēt savu suverenitāti, un aicināja novērst šādu incidentu atkārtošanos. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacījis, ka saņemtā informācija liecina, ka Krievijas lidmašīna ielidojusi Turcijas gaisa telpā. Britānijas premjers Deivids Kamerons solīja atbalstīt Turciju, vienlaikus aicinot nesaasināt situāciju.
Incidents sajauc kārtis Olandam
Šis incidents var atstāt negatīvu iespaidu uz Francijas mēģinājumiem veidot kopīgu koalīciju ar Krieviju cīņā pret teroristu grupējumu “Islāma valsts”, norāda eksperti. Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ uzsācis diplomātiskos centienus, lai gūtu atbalstu saviem plāniem pastiprināt starptautisko koalīciju pret “Islāma valsts” teroristiem. Olanda vizītē Vašingtonā ASV un Francija vienojās pastiprināt militāro darbību pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”, kas uzņēmies atbildību par asiņaino teroraktu sarīkošanu Parīzē. Tomēr Olandam neizdevās pārliecināt Obamu starptautiskā pretterorisma koalīcijā iekļaut arī Krieviju. ASV prezidents atkārtoti norādīja, ka ASV varētu Sīrijā paplašināt militāro sadarbību ar Krieviju, taču šādi soļi nedrīkst kavēt Sīrijas opozīcijas grupējumu centienus gāzt prezidenta Bašara Asada režīmu. Krievijas paziņojumi liecina, ka, par spīti aizvainojumam, tā ir gatava iesaistīties aliansē pret “Islāma valsti” kopā ar Franciju, ASV un pat Turciju. “Mēs esam gatavi plānot uzbrukumus “Islāma valstij” kopā un veidot kopīgus spēkus ar Franciju, ASV, ar visām valstīm, kas vēlas būt šajā koalīcijā,” vakar paziņoja Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs.
