![Somijas prezidents Sauli Nīniste (no labās) paziņojis, ka Somija nepievienosies NATO bez Zviedrijas. “Mēs [Somija un Zviedrija] ejam roku rokā,” pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu paziņoja Nīniste.](https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2022/06/niniste_Mauri_Ratilainen_EPA_Scanpix_8-800x511.jpg)
Turcijas iebildes kavē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turcijas iebildes Somijas un Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā var neizdoties pārvarēt līdz jūnija beigās paredzētajam NATO samitam Madridē, atzinis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kas bija ieradies vizītē Somijā un Zviedrijā.
NATO uztur intensīvu dialogu
Runājot Helsinkos kopīgajā preses konferencē ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, viņš nosaucis Ankaras bažas par pamatotām, paziņojot, ka NATO intensīvi strādā, uzturot dialogu ar visām trim valstīm, lai risinātu šo jautājumu. Kā izteicies Stoltenbergs, Ankaras bažas esot saprotamas, jo “neviena cita NATO valsts nav tik daudz cietusi no teroristiskiem uzbrukumiem”, turklāt jāņem vērā, ka Turcija ir “svarīga sabiedrotā, kuras ģeogrāfiskais stāvoklis ir stratēģiski nozīmīgs”. “Es gribētu, lai šis jautājums tiek atrisināts pēc iespējas drīzāk,” viņš uzsvēra, bet piebilda, ka Madrides samits netiek uzskatīts par galīgo termiņu. Šomēnes, apmeklējot Vašingtonu, Stoltenbergs gan izteicās, ka grib panākt, lai šis jautājums tiktu atrisināts jau līdz samitam.
Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus. Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts dalībai NATO.
Vienīgi Turcijai ir iebildumi
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Vakar NATO ģenerālsekretārs tikās arī ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni, kura nesen uzsvēra, ka viņas valsts nefinansē un neapbruņo teroristu organizācijas, noraidot Turcijas apgalvojumus, ka Somija un Zviedrija atbalstot kurdu kaujiniekus un tādēļ Ankara nevarot atbalstīt šo valstu uzņemšanu NATO. Somija un Zviedrija pēdējos piecos gados neesot apstiprinājušas Turcijas lūgumu repatriēt kopumā 33 personas, kas esot saistītas ar teroristiem, vēsta Turcijas ziņu aģentūra “Anadolu”, atsaucoties uz avotu Turcijas Tieslietu ministrijā. Aģentūra ziņoja, ka Turcija vēlējusies panākt, ka šīs valstis izdod personas, kas apsūdzētas par saikni ar kurdu kaujiniekiem vai piederību trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena kustībai. Ankara apsūdz Gilenu neveiksmīgajā apvērsuma mēģinājumā 2016. gadā.
Somija un Zviedrija “iet roku rokā”
Gan Somija, gan Zviedrija iepriekš atgādinājušas, ka Turcija atbalstīja viņu nodomu pievienoties aliansei, iekams abas valstis nebija iesniegušas dalības pieteikumus. Somijas prezidents Nīniste izteicies, ka Ankaras nostāja viņu pārsteigusi, bet vienlaikus norādījis, ka pret šiem tematiem jāizturas nopietni.
Nīniste paziņojis, ka Somija nepievienosies NATO bez Zviedrijas. “Mēs [Somija un Zviedrija] ejam roku rokā,” pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu paziņoja Nīniste.
Vairākas NATO dalībvalstis, to vidū Britānija, ir piedāvājušas Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pieteikumu izskatīšanas laikā, kamēr uz abām valstīm vēl neattiecas kolektīvās aizsardzības līgums. Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie tomēr cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus.
1949. gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis, un alianses paplašināšana notiek pēc konsensusa principa.
