Turcijas armija izvērš uzbrukumu 0
Turcijas kara lidmašīnas vakar veica desmitiem uzlidojumu un artilērija bombardēja kurdu apdzīvotos rajonus Sīrijas ziemeļaustrumos.
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans paziņojis, ka uzbrukuma mērķis esot padzīt kurdu zemessardzes spēkus no pierobežas rajoniem un izveidot “drošības joslu” sīriešu bēgļiem.
“Hei, ES, mosties!” Erdogans tvitera vēstījumā vērsies pie Eiropas Savienības un piedraudējis ar robežas atvēršanu sīriešu bēgļiem, atbildot uz ES kritiku par Turcijas militāro uzbrukumu Sīrijas ziemeļos. “Ja jūs mēģināt attēlot mūsu operāciju kā iebrukumu, mūsu uzdevums ir vienkāršs: mēs atvērsim durvis un pie jums ieradīsies 3,6 miljoni cilvēku,” vakar preses konferencē Ankarā paziņoja Erdogans.
Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā 2011. gadā Turcija ir uzņēmusi aptuveni 3,6 miljonus sīriešu bēgļu – vairāk nekā jebkura cita valsts pasaulē. Turcijas aktīva militāra iejaukšanās Sīrijā paplašina konfliktu un var mudināt vēl simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju doties bēgļu gaitās, tostarp uz Eiropu, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Sīriešu demokrātisko spēku (SDF), kuru lielākā vienība ir zemessardzes grupējums YPG, pārstāvis paziņojis par intensīvām sadursmēm Sīrijas pierobežas ciemos starp uzbrūkošajiem Turcijas spēkiem un kurdu zemessardzi.
Turcijas lidmašīnām apšaudot Kamišli pilsētu, šāviņi trāpīja arī cietuma ēkai, kur ieslodzīti kurdu sagūstītie “Islāma valsts” džihādisti, starp kuriem ir vairāk nekā 60 valstu piederīgie.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tiek asi kritizēts par pretterorisma cīņas sabiedroto kurdu pamešanu Turcijas varā, jau agrāk bija ieteicis Eiropas valstīm repatriēt tos džihādistus, kuri ir šo valstu pilsoņi, un tiesāt par pastrādātajiem noziegumiem.
Kā ziņo laikraksts “The Washington Post”, ASV karavīri ir pārņēmuši savā pārraudzībā divus islāmistu kaujiniekus, kuri apsūdzēti īpaši smagos noziegumos – galvu nociršanā ķīlniekiem. ASV prezidents Tramps pārmetis kurdiem, kuriem nav savas valsts un kuri cīņā pret islāma džihādistiem zaudējuši 11 000 karavīru, ka viņi savulaik neesot palīdzējuši ASV Normandijā Otrā pasaules kara laikā.
Britānija un Francija paredz sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, lai apspriestu radušos situāciju.