Turcijai apnika auklēties – krievi spiesti braukt prom. Bet ne jau uz tēvzemi viņi dodas 136
Krievi spiesti masveidā pamet Turciju, jo vietējās varas iestādes atsakās pagarināt uzturēšanās atļaujas, kā arī Turcijā pieaug nekustamā īpašuma īres un tā iegādes cenas, raksta Posta.com.tr.
40 000 krievu vien pametuši Antāliju, kas pēc Ukrainas kara sākuma kļuva par populārāko Turcijas pilsētu krievu emigrācijā.
Ankara nu sāk pievilkt skrūves ārzemniekiem jau no 2023. gada janvāra, kad varas iestādes pastiprināja tūristu uzturēšanās atļauju pieteikumu pārbaudi.
Tas noticis tāpēc, ka migrantu plūsma, galvenokārt no Krievijas un Ukrainas, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu.
Piemēramm, 2020.gadā Antālijā dzīvoja 94 000 ārzemnieku, 2021.gadā – gandrīz 137 000, bet 2022.gadā šis skaitlis pieauga līdz rekordlielam 172 500.
Ārzemnieku pieplūduma dēļ Antālijā dzīvošana kļuvusi dārgāka nekā dažās Eiropas pilsētās un Dubaijā.
Cilvēku skaita dēļ cenas sasniedza “astronomiskus” līmeņus, un namu īpašnieki sāka izlikt uz ielas vietējos īrniekus-Turcijas pilsoņus, tostarp ierēdņus un skolotājus, lai izīrētu mājokli par augstāku cenu iebraucējiem, raksta izdevums. Rezultātā Turcijas varas iestādes bija spiestas slēgt ārzemniekiem 10 Antālijas rajonus.
Turklāt ieceļotāji vairs nedrīkstēja apstiprināt un atjaunot uzturēšanās atļaujas, un minimālās izmaksas par nekustamo īpašumu, lai garantētu uzturēšanās atļaujas saņemšanu, pieauga līdz 200 000 dolāru līdzšinējo 50 000 vietā mazās pilsētās un 75 000 lielpilsētu teritorijās.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem līdz 2024. gada janvārim vairāk nekā 54 000 krievu pameta Turciju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pašlaik Turcijā dzīvo vairāk nekā 100 000 Krievijas Federācijas pilsoņu ar uzturēšanās atļaujām. Tādējādi to īpatsvars samazinājies par trešdaļu (34%). Tajā pašā laikā pagājušā gada sākumā krievi bija līderi starp ārzemniekiem ar uzturēšanās atļaujām Turcijā.
Kādas Konjaalti skolas īpašnieks Viktors Bikeņevs, kurā mācās krievu bērni, pastāstīja, ka viņa mācību iestādē audzēkņu skaits ir samazinājies gandrīz par pusi. “Protams, krievi nesaprot atteikumu. Viņi saka: “Mēs šeit nopirkām māju, visur tērējam naudu. Mēs vedam naudu uz Turciju. Mēs nākam ar naudu no ārzemēm. Šī nauda paliek šeit.” Viņi nesaprot šo situāciju,” viņš teica.
Lielākā daļa Krievijas pilsoņu tālāk dodas uz AAE vai Serbiju, kā arī uz Taizemi, Bali un Maldīvu salām. Viņi dzimtenē atgriežas reti.
Turcija sāka īstenot agresīvu pretmigrācijas politiku pret krieviem pēc Redžepa Tajipa Erdoana uzvaras prezidenta vēlēšanās pagājušā gada maijā, ziņo kanāla Ask Rasul avoti.
“Lidojumus no Ziemeļkaukāza sagaida īpaši aģenti, kuri var neielaist jūs valstī bez paskaidrojumiem. Nereti tiek diskriminēti tie, kuriem jau ir studentu vīza un kuri studē vietējās augstskolās, vai iegādājušies nekustamo īpašumu un jau vairākus gadus dzīvo valstī,” norāda avots.
Pēc viņa teiktā, Turcija ir pārstājusi būt ērta, pieejama un droša valsts dzīvošanai un investīcijām. Uz šī fona cilvēki no Ziemeļkaukāza sāka dot priekšroku Gruzijai, kas kļuva lojālāka Krievijas pilsoņiem pēc kara sākuma Ukrainā.
