Turcija kaunina Eiropu 0
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans, kurš pirmdien bija ieradies ES mītnē Briselē, pieprasījis ES atbalstu drošības joslas izveidošanai Sīrijas ziemeļos, lai palīdzētu Sīrijas opozīcijas spēkiem un mazinātu bēgļu plūsmu uz Rietumeiropas valstīm.
Sola saglabāt atvērto durvju politiku
Sarunās Briselē Erdogans atzīmēja ES nevarīgo reakciju uz bēgļu krīzi un uzsvēra, ka 2,5 miljoni sīriešu, kas jau patvērušies Turcijā, ir daudzkārt vairāk nekā bēgļu skaits, ko cenšas uzņemt ES, raksta avīze “The Independent”. Turcijas prezidents saistīja bēgļu krīzi ar kampaņu pret “Islāma valsti” un pieprasīja Eiropas atbalstu drošības joslas izveidošanai Sīrijas ziemeļos. Turcijas prezidents apliecināja, ka viņa valsts saglabās atvērto durvju politiku, lai gan milzīgais bēgļu pieplūdums jau izmaksājis Turcijai aptuveni astoņus miljardus eiro. Erdogana ieskatā, migrantu krīzi var atrisināt trīs paņēmienos: apmācot un apbruņojot Sīrijas opozīcijas spēkus; izveidojot drošības joslu Sīrijas ziemeļos, kas jāattīra no džihādistu kaujiniekiem, lai izvietotu bēgļus. Turcijas prezidents uzsvēra, ka gan kurdu separātistu grupējums PKK, kas karo pret “Islāma valsti”, gan islāmistu grupējums ir starptautiski atzīti par teroristiskām organizācijām.
Brisele nomaina nievas ar apsveikumiem
ES vadītāji aicināja Erdoganu darīt vairāk, lai apturētu sīriešu bēgļu plūsmu uz Rietumeiropu, kas radījusi migrācijas krīzi, apdraudot ES dalībvalstu solidaritāti. Vizītē Briselē Erdogans tikās ar Eiropadomes priekšsēdi Donaldu Tusku, Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiroparlamenta spīkeru Martinu Šulcu. Viņi visi augstu novērtēja Turcijas spēju uzņemt tik daudz bēgļu, taču bija piesardzīgi par prezidenta Erdogana ieteiktajiem risinājumiem, bažījoties, ka tie varētu būt aizsegs uzbrukumam kurdu separātistiem. Eiropadomes priekšsēdis Tusks mudināja Turciju darīt vairāk, lai apturētu laivas, kurās tūkstošiem bēgļu katru dienu šķērso Egejas jūru un ierodas Grieķijā. ES uzskata, ka Turcijai aktīvāk jāvēršas pret saviem cilvēku kontrabandistiem, kuru skaits, kā tiek lēsts, varētu būt aptuveni 30 tūkstoši. Tusks apliecināja, ka ES ir gatava apspriest palīdzības palielināšanu bēgļu izmitināšanai, bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas iedzīvotājiem ceļošanai ES un pat drošības joslas izveidošanu Sīrijā. “Eiropai ir jāuzlabo savu robežu kontrole,” atzina Tusks, mudinot Turciju rīkoties līdzīgi. EK prezidents Junkers apstiprināja, ka atbalsta vīzu liberalizācijas režīma paātrinātu izskatīšanu. Analītiķi atzīmē, ka Erdogana sveikšana šonedēļ Briselē kontrastē ar nievām, kas Turcijai bija jāuzklausa no ES amatpersonām vairākus gadu desmitus sakarā ar tās pieteikumu iestājai ES. Beļģijas karalis Filips pasniedza Turcijas prezidentam Leopolda ordeni, vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem. Beļģijas plašsaziņas līdzekļi kritizēja šo karaļnama lēmumu Erdogana piekoptās autoritārās politikas dēļ, īpaši vēršoties pret preses brīvību. Sarunās Briselē Erdogans uzsvēra, ka sarunu process par Turcijas pievienošanos ES būtu jāatdzīvina, atsakoties no mākslīgiem politiskiem apsvērumiem. Politiskie apskatnieki atzīmē, ka Erdogans bija ieradies Briselē nepilnu mēnesi pirms 1. novembrī paredzētajām Turcijas parlamenta vēlēšanām un pasaules rūpnieciski attīstīto valstu grupas G20 virsotņu apspriedes Turcijas kūrortā Antaljā. Briseles un Ankaras sarunas par Turcijas pievienošanos ES varētu veicināt politiskās situācijas normalizācija Kiprā.
NATO nosoda Krievijas rīcību
Prezidenta Erdogana sarunās ar ES vadītājiem tika apspriests arī jautājums par Krievijas kara lidmašīnu uzlidojumiem Sīrijā un Turcijas gaisa telpas pārkāpumiem.
“Mēs vienojāmies, ka Sīrijas krīzes risinājums nevar tikt panākts, Krievijai, kuras sabiedrotais ir prezidenta Asada režīms, bombardējot likumīgos opozīcijas spēkus,” teica Tusks. Pēc diviem incidentiem ar Turcijas gaisa telpas pārkāpšanu prezidents Erdogans brīdinājis Krieviju nezaudēt Ankaras draudzību. “Ja Krievija zaudēs tādu draugu kā Turcija, ar kuru tai ir plaša sadarbība, tā zaudēs daudzas lietas,” kopīgā preses konferencē ar Beļģijas premjerministru Šarlu Mišelu paziņoja Erdogans. Skarbākajos komentāros, ko Erdogans pēdējā laikā veltījis Krievijai, viņš pārmeta Maskavai un tās sabiedrotajai Irānai centienus saglabāt Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu. Krievijas kara lidmašīnas nedēļas nogalē divreiz no Sīrijas ielidoja Turcijas gaisa telpā, izraisot satraukumu Turcijā un Rietumos. NATO valstu ārlietu ministru apspriedē NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodīja Krievijas veiktos Turcijas gaisa telpas pārkāpumus un uzsvēra, ka šāda bezatbildīga rīcība ir ļoti bīstama. Stoltenbergs piebildis, ka vēl vienas Krievijas militārās lidmašīnas ielidošana Turcijas gaisa telpā nav bijis negadījums, bet apzināts pārkāpums, kas turpinājās ilgāku laiku, salīdzinot ar iepriekšējiem gaisa telpas pārkāpumiem citviet Eiropā. Erdogans veltīja atzinīgus vārdus NATO reakcijai šajā situācijā. “Uzbrukums Turcijai ir uzbrukums NATO, tas ir jāzina,” sacīja Erdogans. Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka Turcijas bruņoto spēku rīcība ir skaidra: katrs, kas pārkāpj valsts gaisa robežu, pat ja tas būtu lidojošs putns, tiks pārtverts.
