Turcija iekšpolitisko izmaiņu priekšvakarā 0
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī vēlēšanas Turcijā norisināsies 2023. gadā, to tuvumu var just jau šobrīd, jo cenas aug un kara ugunskuri deg visapkārt Turcijai – Sīrijā, Ukrainā un vēl nesen Azerbaidžānā un Irākā. Sarunājoties ar militārpersonām, varēju just, ka pēc 2015. g. valsts apvērsuma mēģinājuma un neskaitāmām tīrīšanām NATO otrajā lielākajā armijā ir ieslēgusies pašcenzūra. Cilvēki ielās uzsver, ka ir Turcijas patrioti, taču bažas par dzīves dārdzību un neapmierinātību ar prezidenta politiku nespēja noslēpt. Latvijā dažkārt dzirdami virspusēji viedokļi par Turciju, tomēr Turcijas demokrātija ir dzīvelīga, un par to pārliecinājos, skatoties Turcijas televīzijas pārraides un runājot ar pašiem turkiem.
Sarunās par Covid-19 pandēmiju un sabiedrības drošību Turcijā līdzīgi kā citās Āzijas valstīs neviens nekad nediskutēja par masku vai vakcīnu nepieciešamību. Klimatisko apstākļu dēļ pandēmijas karstos laika apstākļos vienmēr ir nāvējošākas tieši dienvidu zemēs, tāpēc neviens ārstu un epidemiologu ieteikumus neapspriež. Uzturoties divas nedēļas Turcijā, ne sociālos tīklos, ne televīzijā nenovēroju pretpotekļu ļembastu. Krievijas plašsaziņas līdzekļiem Turcijā nav vietas, un, kā norādīja ASV un Eiropas pētījums, Kremlis ir finansējis pretpotekļu kustības ASV un Eiropas valstīs. Turcijas varas iestādes nodrošināja iedzīvotāju plānveida vakcināciju un vakcinācijas pases, un process ir noritējis samērā veiksmīgāk nekā Latvijā. Cilvēki vienkārši vēlas, lai tā sērga beigtos un visi varētu ceļot brīvāk, jo drošības Turcijā ir gana.
Militārpersonas izvairījās atbildēt uz jautājumu par drošību, bet saviesīgā gaisotnē ļāva noprast, ka Turcijas sabiedrībā līdzīgi Izraēlai vai Somijai ir liela uzticība savai armijai. Nebeidzamais konflikts ar kurdu separātistiem nav vienkāršs, bet pēdējo gadu laikā uzbūvētā un ar sensoriem aprīkotā betona robeža ar Sīriju un Irāku ļauj Turcijas sabiedrībai justies drošāk. Vēl 2015. gada bēgļu krīzes laikā bija bažas, un dažādu grupējumu kaujinieki sarīkoja sprādzienus Turcijas dienvidu un dienvidaustrumu pilsētās. Tējnīcā runājot ar armijā nesen dienējušajiem Mehmetu un Džanu, abi stāstīja, ka vēl pirms pāris gadiem cīņai pret teroristiem varēja iesaukt nesen dienējušos rezervistus, bet tagad pēc kovida sērgas situācija esot mierīga. Pagājušajā gadā Turcijas iedzīvotāji Kalnu Karabahas konfliktā morāli atbalstīja azerbaidžāņu brāļu tautu, bet visumā atbalsta prezidenta kareivīgumam aiz Turcijas robežām nav, jo vairākums turku turas pie 1923. g. Turcijas Republikas dibinātāja Ataturka teiktā – “miers mājās un miers pasaulē”. Lai arī morāli turki atbalsta gan Krimas tatārus (ap 250 000 to ir apmetušies Eskišehīras privincē), gan Ukrainu, tomēr vairākums uz ielas vai tējnīcās sastapto turku vairāk ir noraizējušies par iekšpolitiku. Augošā inflācija un darba vietu trūkums ir problēmas, kas politiķiem būs jārisina, jo šai prezidenta administrācijai nav pietiekamas spējas. Turcijas iedzīvotāji, neesot mierā ar prezidenta pārvaldi, jau pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēja opozīcijas partiju politiķus, kuri vada lielākās pilsētas Turcijā.
Demokrātija un iedzīvotāju pašorganizācija krasi atšķir Turciju no Krievijas. Kamēr Maskavas mērija nolēma par t. s. hruščovku nojaukšanu, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli, Turcijā šobrīd notiek simtiem tūkstošiem sanāksmju, lai padarītu savus mājokļus drošus. Lielu daļu Turcijas šķērso kontinentālo plātņu lūzuma josla, līdz ar to Stambula, Izmita, Izmira un citas pilsētas atrodas seismiski jutīgā apgabalā. Atceroties 1999. g. zemestrīces postījumus, šobrīd valsts varai opozīcijā esošās pašvaldības Stambulā un Izmirā ir preventīvi uzsākušas 60.–70. g. celto mājokļu nojaukšanas programmu un jaunu ēku būvi, kurās tiek ievēroti nepieciešamie normatīvi pret zemestrīcēm. Četru miljonu iedzīvotāju lielajā Izmiras pilsētā, noejot vien kilometru gar Izmiras līci Karšijakas pilsētas rajonā, saskaitīju 15 nojaucamos namus. Atšķirībā no Latvijas Turcijā dzīvokļu biedrībās nav nepieciešama fiktīvā visu iedzīvotāju piekrišana namīpašuma uzlabošanai vai nojaukšanai. Kvalificēts vairākums nolemj, pašvaldība iesaistās, un pilsēta iegūst drošus mājokļus un atjaunotus vaibstus. Demokrātija Turcijā ir dzīva, Turcija ir uzticams Eiroatlantiskās drošības alianses partneris un neliedz sabiedrotajiem un NATO partneriem padomu, kā arī sniedz materiālu palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama Ukrainā.
