Turcija bombardē kurdu ciemus Sīrijas pierobežā 0
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izvest spēkus no Sīrijas un Turcijas pierobežas, kur gadsimtiem dzīvojuši etniskie kurdi, ir nodevība pret ASV sabiedrotajiem karā pret “Islāma valsts” džihādistiem un atraisa rokas Sīrijas un Turcijas vadoņiem kurdu autonomijas likvidēšanai.
Turcijas uzbrukumos ir civilistu upuri
Vakar Turcija sāka operāciju pret kurdu kaujiniekiem Sīrijas ziemeļos, paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Erdogans. “Turcijas bruņotie spēki un Sīrijas Nacionālā armija (Ankaras atbalstītie nemiernieku grupējumi) Sīrijas ziemeļos sākuši operāciju “Miera avots”,” tviterī vēstīja Erdogans.
Pēc viņa teiktā, ofensīva ir vērsta pret kurdu nemierniekiem un džihādistu grupējumu “Islāma valsts” Sīrijas ziemeļos. Erdogans solīja “saglabāt Sīrijas teritoriālo integritāti un atbrīvot vietējās kopienas no teroristiem.
“Turcijas armija pēdējo gadu laikā divas reizes veikusi operācijas pāri robežai Sīrijā pret kurdu kaujiniekiem un “Islāma valsti” – 2016. un 2018. gadā. Turcijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka pāris stundas pirms operācijas sākuma par to informējusi ASV, Krieviju un Eiropas sabiedrotos Vāciju, Britāniju, Franciju un Itāliju, kā arī NATO un ANO.
Sīrijas kurdu spēki izsludinājuši vispārēju mobilizāciju un paaugstinājuši trauksmes stāvokli.
Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) apstiprināja, ka Turcijas kara aviācija sākusi uzlidojumus civilistu rajonos, izraisot paniku Sīrijas pierobežas pilsētās.
Turcijas aviācijas uzlidojumos kurdu pozīcijām Sīrijas ziemeļaustrumos gājuši bojā mierīgie iedzīvotāji. Kurdu vadīto Sīrijas Demokrātisko spēku (SDF) koordinācijas un militāro operāciju centrs ziņo par Turcijas reaktīvo iznīcinātāju veiktu militāro pozīciju un civilistu ciemu intensīvu bombardēšanu Rāselainas, Tell el Abjadas, Kamišli un Ainisas rajonos.
Ir ziņas par vismaz diviem nogalinātiem un diviem ievainotiem mierīgajiem iedzīvotājiem. SDF pavēstīja, ka ofensīvas sākotnējā fāzē bijuši iesaistīti 25 Turcijas reaktīvie iznīcinātāji, sabombardējot 16 mērķus plašā pierobežas zonā. SDF atkārtoti aicināja ASV un tās vadīto militāro koalīciju reģionā noteikt “lidojumiem slēgto zonu, lai izbeigtu uzbrukumus nevainīgiem cilvēkiem”.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pieprasījis Turcijai apturēt operāciju un norādījis, ka Eiropa nemaksās par “drošības zonu”, ko Ankara iecerējusi izveidot Sīrijas ziemeļos. ES amatpersonas ir izteikušās, ka gadījumā, ja Turcija iebruks Sīrijā, tad daudzi no četriem miljoniem Turcijā esošo bēgļu varētu izlemt doties uz Eiropu, lai netiktu piespiedu kārtā repatriēti uz dzimteni.
Tramps neizprot situāciju
Turcija bija jau iepriekš paziņojusi par vēlmi izveidot 30 kilometrus platu tās kontrolētu “drošības joslu” Sīrijas pierobežā, un ASV lēmums par savu spēku izvešanu dod iespēju Turcijas prezidentam Redžepam Erdoganam īstenot savu plānu. Tramps pieņēma šo lēmumu par spīti Pentagona amatpersonu iebildēm, faktiski paverot ceļu Turcijas spēku ievešanai Sīrijas ziemeļos. Trampa lēmums par ASV spēku izvešanu no Sīrijas apliecina viņa “satriecošo neizpratni” par situāciju.
“Tā ir dāvana Krievijai, Irānai, Sīrijas diktatoram Asadam un “Islāma valstij”,” atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Šāda ASV prezidenta rīcība ir neglābjami iedragājusi Vašingtonas attiecības ar etniskajiem kurdiem, kas bija ASV sabiedrotie karā pret islāma džihādistiem, atzīmē izdevums “Foreign Policy”, piebilstot, ka sarežģījušās arī ASV attiecības ar NATO sabiedroto Turciju.
Kurdu zemessardze (YPG) bija galvenais spēks kurdu pretestības kustības aliansē SDF, kas bija ASV sabiedrotā, bet kuru Turcija uzskata par teroristisku organizāciju un draudu savai nacionālajai drošībai. Kurdu zemessargi, kurus apmācīja un kam bruņojumu piegādāja ASV plašākas cīņas ietvaros pret “Islāma valsts” kaujiniekiem, nosodījuši Vašingtonas aiziešanu, vērtējot to kā dūrienu mugurā.
Kongresmeņi nosoda Trampa lēmumu
Sīrijas ziemeļos ir izvietoti aptuveni tūkstoš ASV karavīru, kas tiks izvesti no šā reģiona un, iespējams, pametīs valsti, izvēršoties karadarbībai starp Turcijas armiju un kurdu spēkiem. Pentagons nepārņems kontroli pār Sīrijas ziemeļos esošajiem cietumiem, kur ieslodzīti islāma džihādisti un ko līdz šim pārraudzīja kurdu kaujinieki. ASV neesot ne personāla, ne pilnvaru apsargāt džihādistu cietumus Sīrijā, paziņojusi ASV amatpersona.
Prezidents Tramps ar vienu roku piedraudēja “nopietni iedragāt” Turcijas ekonomiku, ja Ankara savā plānotajā iebrukumā Sīrijā “ietu par tālu”, taču ar otru pavēra durvis Turcijas iebrukumam, izvedot ASV spēku īpašās vienības 50 karavīrus no Sīrijas ziemeļaustrumiem, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Retā vienprātībā Trampa lēmumu nosodījuši gan republikāņu, gan demokrātu likumdevēji ASV Kongresā. Pagājušā gada decembrī no amata atkāpās ASV toreizējais aizsardzības ministrs Džims Matiss, “pēdējais patstāvīgi domājošais pieaugušais” Trampa administrācijā, protestējot pret prezidenta nodomu izvest ASV spēkus no Sīrijas.
ASV izlūkdienesta veterāns Džons Saifers, kurš dienējis daudzos karstajos punktos Eiropā un Āzijā, intervijā “WP” ironiski atzinis, ka “Trampa administrācija vismaz ir pastāvīga, pieviļot savus sabiedrotos, partnerus un draugus”. “Neticiet Amerikai, pat ja esat lējis asinis tās labā. Ja gribat gūt labumu, uzceliet Trampa torni.” Trampa kritiķi atzīmē, ka Stambulā ir ēku komplekss “Trampa tornis”.
“Mēs cīnīsimies tur, kur mums tas nāk par labu, un tikai līdz uzvarai. Turcijai, Eiropai, Sīrijai, Irānai, Irākai, Krievijai un kurdiem tagad būs jāpadomā, kā rīkoties šajā situācijā,” tviterī pavēstīja Tramps. Turcijas prezidents Redžeps Erdogans paziņojis, ka novembra sākumā plānojot tikties ar ASV prezidentu Trampu Vašingtonā, lai apspriestu “drošības joslu” Sīrijā un iznīcinātāju “F-35” pirkumu.
