Turcija balso pret Erdoganu 1
Turcijas parlamenta vēlēšanās valstī valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) nav izdevies iegūt nepieciešamo vairākumu parlamentā, lai to pārstāvošie likumdevēji varētu veikt partijas dibinātāja un Turcijas pašreizējā prezidenta Redžepa Erdogana iecerētos grozījumus konstitūcijā, lai palielinātu prezidenta un samazinātu parlamenta varu. Pagājušajā nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās par AKP nobalsoja vien 40,86 procenti vēlētāju, kas ir ievērojams kritums no 2011. gada vēlēšanās iespētā rezultāta – 59 procentiem.
Neredz koalīcijas iespējas
Rezultāti pēc teju visu balsu saskaitīšanas liecina, ka otrajā vietā aiz AKP ierindojās Republikāniskā tautas partija (CHP) ar 24,9 procentu atbalstu. Trešo lielāko balsu skaitu saņēma Nacionālās kustības partija (MHP), par kuru nobalsoja 16,3 procenti balsstiesīgo Turcijas iedzīvotāju. Taču, kā uzskata analītiķi, par lielāko pārsteigumu vēlēšanās parūpējās galvenokārt kurdus pārstāvošā Tautas demokrātijas partija (HDP), kas saņēma 13,1 procentu atbalstu. Vēlēšanās piedalījās 86 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Pēc šiem rezultātiem, parlamentā, kurā ir 550 deputātu vietas, AKP pārstāvēs 258 likumdevēji, CHP – 132, MHP – 80, bet HDP – 80.
Pirmo reizi kopš 2002. gada, kad iezīmējās AKP dominance valsts politikā, Turciju sagaida smagas sarunas par koalīcijas veidošanu. Pēc valsts konstitūcijā rakstītā, parlamentā ievēlētajām partijām ir dotas 45 dienas valdības izveidei. Ja šajā laikā tas netiek izdarīts, prezidentam ir tiesības izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Parlamentā iekļuvušo partiju pārstāvju sākotnējie paziņojumi liecina, ka neviena no trijām opozīcijas partijām negrasās sadarboties ar AKP valdības izveidē un ka visas trīs partijas paliks opozīcijā, nevis meklēs sadarbības iespējas viena ar otru. Vienlaikus opozīcijas partiju līderi pauda prieku, ka vēlēšanās partijām izdevās apturēt Erdogana centienus valsti virzīt uz autoritārismu, informē Turcijas ziņu aģentūra “Anadolu”.
Kurdu partijas panākums
“Šobrīd debatēm par prezidentūru, debatēm par diktatūru Turcijā ir jābeidzas. Turcijai izdevās novērst katastrofu,” paziņoja kurdu partijas HDP līderis Selahatins Demirtass. Kā norāda britu laikraksts “The Guardian”, par kreiso partiju HDP balsoja ne tikai etniskie kurdi, bet arī liela daļa liberāli noskaņoto turku, jo partija priekšvēlēšanu cīņā solīja aizstāvēt arī homoseksuālu cilvēku tiesības. “Es balsoju par HDP, jo tā ir vienīgā partija, kas var apturēt Erdogana tieksmes pēc absolūtas varas,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” sacīja Stambulas iedzīvotājs Selens Olčajs. “Šajās vēlēšanās daudzi turki atmeta ideoloģiskās nostādnes un balsoja stratēģiski, lai nepieļautu Erdogana vienpersonisko varu.”
Strauji pieaugošais atbalsts HDP ļāva tai pirmo reizi vēsturē nodrošināt kurdu partijas pārstāvniecību Turcijas parlamentā. Priekšvēlēšanu cīņā Erdogana dibinātās partijas pārstāvji nemitīgi centās HDP apsūdzēt sadarbībā ar valstī aizliegto organizāciju “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK). Uz šīm apsūdzībām par harismātisku dēvētais HDP vadītājs Demirtass atbildēja, ka viņa partijai nav “organisku attiecību” ar organizāciju, kas “bruņotu cīņu padarījusi par propagandas metodi”. “Mēs esam politiska kustība. Mēs gribam atrast politisku risinājumu Turcijas kurdu problēmai. Mēs esam partija, kas grib stiprināt demokrātisku politiku. PKK ir organizācija, kurai ir savs lēmumu pieņemšanas mehānisms,” sarunā ar Turcijas radio paziņoja Demirtass, noraidot savas partijas saistību ar kurdu kaujiniekiem.
Laikraksts “The New York Times” informē, ka daudziem turkiem prezidenta Erdogana agresīvā līdzdalība priekšvēlēšanu kampaņā raisīja pretreakciju, kas lika izvēlēties balsot par HDP. Neskatoties uz to, ka Turcijas prezidenta pienākums ir ievērot neitrālu nostāju parlamenta vēlēšanās, Erdogans aktīvi aizstāvēja AKP intereses un reliģiski konservatīvo valsts kursu. Tiesa, pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas Erdogans bija spiests atzīt: “Neviena partija nevar valdīt viena. Es ticu, ka ikviena partija vēlēšanu rezultātus izvērtēs un sagalabās Turcijā stabilitātes atmosfēru.”
Paredz jaunas vēlēšanas
Visticamāk, AKP veidos mazākuma valdību, kas gan, kā uzskata Turcijas politikas apskatnieki, jebkurā gadījumā nespēs nostrādāt četrus gadus – līdz nākamajām vēlēšanām. Erdogana politiku atbalstošais Turcijas dienas laikraksts “Yeni Safak” jau vakar aicināja prezidentu izsludināt ārkārtas vēlēšanas, vienā no saviem rakstiem paziņojot, ka “vēlēšanās uzvarējušas jaunas vēlēšanas”.
AKP partijas pārstāvis un parlamenta konstitucionālās komisijas vadītājs Burhans Kuzu sarunā ar raidsabiedrību “BBC” paziņoja, ka ārkārtas vēlēšanas ir neizbēgamas. “Šajā scenārijā valdība netiks izveidota. Netiks izveidota pat koalīcija,” paziņoja Kuzu, piebilstot, ka vēlēšanu rezultāti apliecinājuši “parlamentārās sistēmas vājumu”. “Parlamentārā sistēma ir lāsts visai pasaulei. Turcijā rezultatīvi darbojušās tikai vairākuma valdības, koalīcijas to vienmēr ir iznīcinājušas,” vēlēšanu rezultātus komentēja Erdogana partijas pārstāvis, kurš atkārtoti pauda nepieciešamību palielināt prezidenta pilnvaras.
UZZIŅA
Turcijas parlamenta vēlēšanu rezultāti
Taisnīguma un attīstības partija – 40,9% jeb18,7 miljoni vēlētāju
epublikāniskā tautas partija – 24,9% jeb 11,4 miljoni vēlētāju
Nacionālās kustības partija – 16,3% jeb 7,4 miljoni vēlētāju
Tautas demokrātijas partija – 13,1% jeb 5,9 miljoni vēlētāju
