Turcijā atrasts 5000 gadu sens valdnieka tronis 0
Arheologi izrakumos Turcijas austrumdaļā kādas ap 5000 gadu senas ēkas drupās konstatējuši no ķieģeļiem veidotu paaugstinājumu un, kā uzskata, troņa paliekas uz tās. Ja tas ir tā, tad atradums pie Aslantepes ir viena no senākajām liecībām par valstu rašanos, viena no pirmajām laicīga valdnieka pilīm cilvēku sabiedrības vēsturē, vēsta “Discowery news”.
Aslantepe jeb Arslantepe vēsturiskajā Mazāzijas reģionā jau ilgāku laiku ir arheologu darbā vieta. Intensīva apdzīvotība un vēlāk celtņu būve te sākusies pirms 8000 gadiem. Aslantepē saimniekojuši indoeiropiešu valodu saimei piederīgie heti, vēlāk senās armēņu ciltis, asīrieši. Pētnieku atsegtais, tiem laikiem milzīgais celtņu komplekss attiecas uz 3350 – 3100 gadiem p.m.ē.. Kompleksā ir divi tempļi, noliktavas un vairākas citu funkciju ēkas uz kurām ved garš ieejas gaitenis. Tas iziet plašā pagalmā, pie būves, kurā trīs akmens pakāpienu augstumā no grīdas pacēlusies masīva neapdedzinātu ķieģeļu platforma, pavērsta pret gaiteņa galu.
“Sadegušo koka konstrukciju detaļas uz tās šķiet ir paliekas no kāda krēsla vai troņa,” paziņojusi izrakumu vadītāja, itāliešu arheoloģe Marčella Frandžipane. No senās pils, kuras sienas rotā melnas un sarkanas krāsas ģeometriski ornamenti, saglabājušas sienas divu metru augstumā. Frandžipanes ieskatā, platformu ar iespējamo troni izmantojis valdnieks, kad tam bija jāparādās sabiedrībai vai jāpieņem apmeklētāji. Par to liecina arī divas mazākas un zemākas platformas lielās priekšā. Jādomā, uz tām nostājās valdnieka gaidītāji.
“Pieņemšanas pagalms un ēka nav tempļu kompleksa daļa. Te notikuši nevis reliģiski rituāli, bet gan ceremonijas, kurās izrādīta “karaļa” un viņa valsts vara,” norādījusi zinātniece. Tas liecina, ka šajā laikā augstākā vara sabiedrībā jau vairs nebija teokrātiska, tas ir nepiederēja kādam cilts burvim, virspriesterim vai to grupai, bet bija sekularizējusies un pārgājusi laicīgas personas rokās; ritēja valsts veidošanās process.
