Turaidas muzejrezervāta piektais priekšmets – pastkarte 0
Turaidas muzejrezervāts akciju “Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā, turpina ar piekto priekšmetu – pastkarti, liecina informācija muzeja mājaslapā.
Viena no Turaidas muzejrezervāta krājuma kolekcijām ir pastkartes. Šajā kolekcijā ir 2051 krājuma vienības, kas datējamas sākot no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Pirmā pastkarte TMR krājumā nonāca 1950. gadā, un uz tās bija Ernesta Birznieka-Upīša portrets.
Tuvojas pavasaris un jau sākam domāt par vasaras saulgriežu svētkiem Turaidas Jāņkalnā, kas katru gadu muzejā tiek svinēti 21. jūnijā. Tādēļ muzejs par gada īsāko un skaistāko nakti atgādina ar pastkarti “Līgsmus Līgo svētkus!”.
Pastkartē attēlots cilvēku pāris tautas tērpos Turaidas pils pagalmā. Fonā pils Galvenā torņa drupas. Krāsains zīmējums, 1928. gads. Pastkartes otrā pusē uzraksts “Turaida” un tautas dziesma:
Nu ir laiks, nu ir laiks,
Jānītim sievu ņemt
Zied kastaņi, zied puķītes
I meitiņas līdzā zied.
Pastkartes zīmējuma autors gravieris, mākslinieks Stefans Bercs (1893 – 1961) zīmējis daudzus pastkaršu sižetus veltītus Latvijas Republikas gadadienām, Jāņu dienai, Gaujas senielejai, dažādām pilsētām, pilsdrupām un tautas tērpiem. Kā gravieris gatavojis Latvijas Republikas apbalvojumus I un II šķiras Viestura ordeņus (dibināts 1938), Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu (1928), Latvijas Lauksaimniecības kameras medaļu „Par darbu un centību” un citas.
Pasaulē pirmās ilustrētās pastkartes pazīstamas no 1869. gada 22. septembra, kad Vīnes Kara akadēmijas profesors Emanuels Hermanis piedāvāja ieviest pasta kartiņas ar zemu tarifu. No 1870. gada pirmās ilustrētās pastkartes sāk izdot Vācijā. Krievijas impērijā pastkartes sāk izdot 1872. gadā ar atzīmi “Pasta iestādes par saturu neatbild”, jo korespondences atklātuma dēļ ar tekstu varēja iepazīties visi interesenti.
Turaidas muzejrezervāta krājuma kolekcijā ir daudz pastkaršu, kurās var vērot Gauju, Gūtmaņalu, Velnalu un citus dabas objektus Siguldas apkārtnē. Pētniecības nolūkā pastkartes ļauj izsekot pārmaiņām Gaujas senielejas ainavā. Dažkārt pastkartes ir vienīgais pagātnes liecinieks, kas sniedz ieskatu par kādā kultūrvēsturisku objektā, piemēram, Staburagu.
Pastkartes ar Siguldas skatiem galvenokārt izdeva Rīgas fotogrāfi Šenfelds, Maurahs, Eggerts, Hebenspergers, Šulcs, Lencs & Rūdolfs, kā arī no Cēsīm ( Jēpe, Edels, E. Poruks) un izdevēji no citām pilsētām. Piemēram, Siguldas pilsdrupas līdz 1914. gadam pastkartēs iemūžinājuši 20 dažādi izdevēji. Šīs aktivitātes veicināja galvenokārt 1889. gadā atklātā dzelzceļa līnija Rīga – Valka un atpūtnieku pieplūdums, kā arī Siguldas muižas īpašnieka kņaza Kropotkina darbība: apkārtnes labiekārtošana, reklamēšana, viesnīcas būve, prāmja, pansiju izmantošana u.tml.
Viens no ievērojamākajiem fotogrāfiem, kas fiksēja un pastkartēs tiražēja Siguldas ievērojamākās vietas ir Mārtiņš Buclers. 1897. gadā viņš atver savu fotodarbnīcu Siguldā, pie pārceltuves, blakus “Villai France”. M. Buclers pastkartēs izdod galvenokārt litografētus, montētus un vienkāršus Siguldas ievērojamāko vietu skatus, kā arī tuvākās apkārtnes – Braslas, Ieriķu skatus.
Otrs izdevējs, kurš 20. gadsimta pirmajā pusē izdeva pastkartes ar Siguldas un tās apkārtnes skatiem, bija A. Kļaviņš. Viņa izdevniecība no 1910. gada atradās tā sauktajā “Daniela” mājā, kura tika nojaukta 20. gadsimta 80. gados. Viņš kopēja citu autoru, galvenokārt Hebenspergera pastkartes un izdeva melnbaltas krietni sliktākā kvalitātē. Dažām pastkartēm pievienoja notis un pašsacerētus un no citiem noklausītus dzejolīšus.
