Turaidas muzejrezervātā Gunāra Daukštes fotoizstāde “Māksla dabā” 0
Turaidas muzejrezervātā Gunāra Dukštes fotoizstāde “Māksla dabā” būs apskatāma līdz 25. aprīlim . Gunārs Dukšte trešo daļu no savas dzīves veltījis lidojumiem gaisa balonā un, atklājot fotoizstādi “Māksla dabā”, svin ne tikai lidošanas 20 gadus, bet arī savu 60 gadu jubileju.
Viens no nedaudzajiem entuziastiem, kas Latvijā aizsācis un vēl joprojām turpina uzturēt gaisa kuģošanas praksi, ir allažnieks G. Dukšte. 1991. gada septembrī viņš paraksta līgumu par sava pirmā gaisa balona būvi kādā Maskavas priekšpilsētas uzņēmumā.
G. Dukšte tad vēl par balona konstrukciju zinājis maz, un, kad uzņēmuma konstruktori viņam klāstījuši detaļas par jauno gaisa kuģi, viņš vien spējis atbildēt, tikai mājot ar galvu. Secinājis, ka 350 kilogramu smago balonu ar vilcienu Rīgā nogādāt nevarēs, braucis uz Maskavu, lai kādā autobāzē ar pilnīgi nepazīstamu šoferi sarunātu kravas atgādāšanu mājup, kas veiksmīgi sasniegusi galamērķi 1992. gada janvāra pirmajās dienās. Tā nu iesācēja laime palīdzējusi gandrīz vai avantūristiskajā pasākumā. Pirmais balons savu vārdu ieguva pilnīgi nejauši. Kad avīzē “Sports” parādās pirmais mazais rakstiņš par balonu, kura prologā likti lācīša Pūka “dzīves gudrie citāti”, G. Dukšte nosprieda, ka labāku vārdu balonam nemaz nevar vēlēties – Vinnijs.
Kopš tā brīža jau aizlidojuši 20 gadi, un tagad viņam pieder Latvijas rekordi gaisa balonu lidojumos – augstumā, tālumā un ilgumā. Par uzrādītajiem rezultātiem G. Dukšte apbalvots ar Starptautiskās aviācijas sporta federācijas (FAI) Sudraba žetonu. Viņš ir piedalījies daudzās visaugstākā ranga starptautiskajās gaisa balonu sacensībās – Pasaules gaisa spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Alpos ieguvis ekstremālu augstkalnu lidojumu pieredzi. Viņš ir arī Britu gaisa kuģu un balonu kluba biedrs. Pēc veiksmīga lidojuma virs ģeogrāfiskā Ziemeļpola G. Dukšte ieguvis godpilno titulu “Polārais aeronauts”.
G. Dukšte saka: “Esmu vēju nests no Ziemeļpola līdz Austrālijai, no Japānas līdz Meksikai, pāri Alpu grēdām, valstu robežām un daudziem zemeslodes brīnumiem. Tomēr mans ceļš sākas un vienmēr noslēdzas pasaules skaistākajā vietā – Latvijā. Šodien atveru savas dienasgrāmatas sadaļu – “tepat līdzās”. Manās vizuālajās piezīmēs atradīsiet zināmas, tomēr grūti atpazīstamas vietas, vietas bez nosaukumiem un ar skanīgiem vārdiem – Runtiņš, Matiņš, Jodas, Punga, Viešas, Ummurītis, Veiži, Rustēgs, Dauda… Viss tepat līdzās. Gaujas krastos, Siguldas un kaimiņnovados. Lielā mākslinieka – dabas – radīts, homo sapiens pielabots vai pabojāts. Man ir interesanti uz katru vietu un ainavu lūkoties ietvarā, jo neatkarīgi no manām vēlmēm fotogrāfijā ir ietverta arī mana identitāte.”
