Tā ir ļoti skaista 11.novembra tradīcija – uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra iedegt sveces sarkanā un baltā krāsā. Tur labprāt savu gaismiņu aiznes ne tikai pilsētnieki, bet arī pilsētas viesi, jo skats ir apbrīnojams. Bet kas notiek ar svecēm pēc tam?
Saņēmām nelielu vēstuli no kāda lasītāja: “Arī mēs ar ģimeni 11.novembrī devāmies nolikt svecītes pie Rīgas pils. Tā ir neaprakstāma sajūta – atrast vietu savai svecītei, redzēt, cik liela gaisma rodas, katram pievienojot savējo. Ne tikai skaisti, bet arī vērtīgi uz šādu notikumu doties kopā ar bērniem. Taču šogad uzmanību piesaistīja daudzie sveču tūkstoši. Kur tie paliek pēc tam? Tur taču ir simtiem kilogramu plastmasas… Vai kāds to aizved uz atkritumu poligonu?”
Jāpiekrīt, ka jautājums izskan īstajā brīdī. Sazinājāmies ar Rīgas domi, lai noskaidrotu, kas tad pēc tam notiek ar izdegušajām svecēm. Un saņemtā atbilde patiešām sajūsmina.
Saņemam arī plašāku skaidrojumu par situāciju, par ko rūpes uzņemas VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas jau desmit gadus atbalsta Lāčplēša dienas tradīciju – svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11. novembra krastmalā uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra, uzstādot tērauda aizsargsietu un iekārtojot pils mūra apkārtni svecīšu izvietošanai.
Atbalstot Ukrainas brīvības cīnītājus, arī šogad – jau trešo gadu izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm un tiks nosūtītas uz kara plosīto kaimiņu valsti, informē VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.
Pēdējos divus gadus pie Rīgas pils mūra pēc Lāčplēša dienas pasākumiem katru gadu tiek savākti aptuveni 200 kg sveču pārpalikumu, no kuriem Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam tiek izgatavotas aptuveni 1000 ierakumu sveces. Arī šogad tie tiks nodoti sveču izgatavošanas meistarklasēm pārstrādei par ierakumu svecēm sūtīšanai uz Ukrainu.