Tur, kur sniegu netīra 1
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī Kurzemes piekrastē jau zied sniegpulkstenītes, “Latvijas valsts ceļi” ziņo par vietām apgrūtinātu braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem Vidzemē un Latgalē. “Latvijas autoceļu uzturētājs” sniegotos un slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Droši vien daudzi ceļi kļūst grūti izbraucami un braucēji purpina, ka Igaunijā gan ir labāk.
Akmentiņi pēdās
Iespējams, ka tā ir taisnība, jo, pēc Igaunijas valsts ceļu departamenta datiem, 60% Igaunijas valsts ceļu klāti ar asfalta segumu, bet 40% – ar grants segumu. Pa kaimiņvalsts ceļiem esmu braukusi daudz – gan pati ar savu mašīnu, gan tālsatiksmes autobusos. Braucot ar autobusu, Igaunijā var lasīt grāmatu, kurpretim Latvijā… bieži vien nevar. Igaunijā tiešām ceļa segums ir drošāks – mazāk grumbuļu, mazāk bedru un bedrīšu, mazāk arī satiksmes negadījumu.
Ziemā viss nav tik labi, kā tas rādās vasarā, rudenī un pavasarī. Nupat biju Tallinā un varu salīdzināt ar iepriekšējiem apmeklējumiem. Atceros, pirmo pārsteigumu par igauņu sniega tīrīšanas paradumiem pieredzēju pirms vairākiem gadiem, kad Tallinas pievārtē meklēju Latvijas igaunietes, mellužnieces Augustes Rudes kapavietu Rahumē kapsētā. Izkāpu no ērtā Rīga–Tallina autobusa, sāku iet… Taisnība, celiņi tik tiešām bija nokaisīti ar sīkiem granīta akmentiņiem, bet tie nebija tīrīti. Akmentiņi bija iekaisīti gājēju iestaigātās pēdās! Lielāko daļu ietvju klāja kupenas, vietām gāju pa ielu, vietām mēģināju balansēt no viena ledus blāķa uz otru, no vienas apledojušas kupenas uz otru.
Šoreiz Tallinā staigāju pa kalnaino Vecpilsētu. Kā jau ierasts, daudzviet slējās milzīgas sniega kaudzes, bet šoreiz sagaidīja vēl viens pārsteigums – Tallinas ietves un gājēju laukumus klāja spoguļledus! Turklāt tas klāja pašu pilsētas centru, un pat pie Igaunijas parlamenta ar pūlēm centos aizslidināties līdz zemajam nožogojumam, lai varētu pieturēties… Spoguļledus, kurā varēja saskatīt iesalušos mazos granīta graudiņus, bija gluds. Balansējot uz ledus, ik pa laiciņam atcerējos mūsu Saeimas nepieklājīgi tīros bruģakmeņus, tiesa, šoziem sniega mums laikam gan ir mazāk. “Vai nebija grūti paiet, pie mums pašlaik ir diezgan slidens,” vakarā līdzjūtīgi apvaicājās mana igauņu draudzene …
Somija ieputināta
Nākamajā dienā ceļš turpinājās uz Somijas Lapzemi. Arī Somijā gaidīja pārsteigums – daudzviet ierasti platā četrjoslu šoseja bija pārvērtusies šaurā divjoslu ceļā. Paši somi gan sūdzējās, ka tik sniegota ziema gadoties reti. Laiku pa laikam pretim brauca sniega šķūres, bet acīmredzami netika galā ar visu darba apjomu. Vairākas reizes mūsu mašīna bīstami sagriezās – somi sāli kaisa maz, transports un atkušņi uz ceļa braucamās daļas bija savēluši lielus ledus gabalus, savukārt lielie šķūri ceļmalās sastūmuši vairāk nekā metru augstus vaļņus.
Ceļmalu autobusu pieturvietas izskatās vēl žēlīgāk nekā Latvijā – augstajos sniega vaļņos rēgojas mazas dzeltenas plāksnītes, nav ne autobusu saraksta, ne pieturvietas nosaukuma, par būdiņām nemaz nerunājot.
Pēc Somijas Transporta infrastruktūras aģentūras aplēsēm, valstī ir aptuveni 50 000 kilometru asfaltētu ceļu un katru gadu aptuveni 7000 kilometru no tā ir sliktā stāvoklī. Īpaši slikti ceļi ir reti apdzīvotajā Lapzemē.
Zaļās lidmašīnas
Lapzemē dzīvo aptuveni 3,5 procenti Somijas iedzīvotāju jeb 190 tūkstoši. Laikam gan, domājot par ceļu tīklu un Lapzemes attīstību, jau vasarā, turklāt savienojot pilsētas Lapzemes daļā arī Zviedrijā un Norvēģijā, tiks atklāts lidojumu tīkls ar mazām, energoefektīvām lidmašīnām. Tajās varēs lidot 19 pasažieri, sākumā tās darbinās ar pārstrādātu lidmašīnu degvielu, bet vēlāk – tikai ar elektrību. Somi aprēķinājuši, ka šādu tuvo lidojumu iespēju labprāt izmantotu gan strādnieki, gan studenti, gan tūristi, taču visvairāk uzsver ārstniecības pakalpojumu attīstību: pašlaik ārsts pie slimniekiem 300 kilometru attālumā nokļūst četru stundu laikā, ar satiksmes lidmašīnu ceļš ilgs tikai pusstundu.
Interesanti, ka uz tālo Lapzemi pirms pandēmijas ieradās vairāk nekā pusotrs miljons tūristu gadā. Starp citu, miljons no tiem apmeklēja arī Ziemassvētku vecīša mītni Rovaniemi pilsetā. Šobrīd Lapzemē darbojas sešas starptautiskās lidostas un tiešais lidojums no Berlīnes ilgst tikai 2 stundas un 40 minūtes.
Glāzgovas klimata samitā ES noteica mērķi līdz 2050. gadam samazināt aviācijas CO2 emisijas līdz nullei. Varbūt šī vietējo lidojumu tīkla izveide Lapzemē nav radusies, tikai pildot Eiropas Savienības regulu par zaļāku dzīvi? Mēs visi taču esam redzējuši lidojošās ziemeļbriežu kamanas, kas ved Ziemassvētku vecīti.
