“Tur ir speciāls pants Aivaram Lembergam ielikts!” Jaunsleinis skaidro novadu reformas kļūdas 12
“Iedzīvotāju iesaiste pašvaldību darbā, protams, ir pats galvenais, kāpēc pašvaldības ir izveidotas,” RīgaTV 24 raidījumā “Latvija pēc novadu reformas” norādīja Eiropas reģionu komitejas pārstāvis Andris Jaunsleinis.
Tiesa, viņš uzsver, ka pēc visām reformām, kas tiek veiktas realizējas ar pašvaldību deputātu skaita samazinājumu. “1994. gadā no 13 000 deputātu skaits tika samazināts uz 4700, pēc tam uz 1600, un tagad uz 947. Un pēc tam mēs runājam, ka mums kaut kā tā sabiedrība jāiesaista, bet mēs paši, pieņemot jebkuru reformu, arvien vairāk attālinām. Jo tālāk tiek attālināta vara no iedzīvotājiem, jo automātiski parādās šīs problēmas.”
Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdībai iesniegto jauno pašvaldību likumprojektu, A.Jaunsleinis norāda, ka viņa pieredze ir tāda, ka neviens likumprojekts, kas ir pieņemts, mainot tos, kas bija 90.gados, nav labāks.
“Visi ir kļuvuši sliktāki. Es domāju, ka galvenā problēma šeit ir domāšanā. Ja 1990.gadā un 1994.gadā, kad pieņēma likumu tā kopīgā mūsu sabiedrības domāšana vēl balstījās uz Atmodas ideāliem – pēc iespējas mazāk birokrātija, vispārīgi principi, ka cilvēki paši uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem- tad šodien domāšana ir tāda, ka visu vajag sīki un smalki aprakstīt, birokratizēt, centralizēt. Tikai tie, kas sēž Rīgā zina, kā pareizi jādara jebkurā jautājumā un lietā.”
A.Jaunsleinis arī norāda, ka tas zināmā mērā transformējas šajā jaunajā likumprojektā. “Es to daudzās vietās arī attiecīgi redzu. Tur ir speciāls pants priekš Aivara Lemberga ielikts iekšā. Tātad faktiski mums tagad ir izveidota tāda ļoti interesanta situācija. Mēs jebkuru politiķi, teiksim parlamenta politiķi, mēs varam noņemt no ministra amata jeb neļaut kļūt par ministru vienkārši nedodot viņam pielaidi, pašvaldībām mums vajadzēs vienkārši iekārtot kriminālprocesu un iekārtot aizliegumu ieņemt priekšsēdētāja amatu,” savu viedokli pauž Eiropas reģionu komitejas pārstāvis A.Jaunsleinis.
“Tas ir vissliktākais, kas ir, ja mēs likumdošanu mēģinām piemērot konkrētai katrai lietai. Līdz ar tofaktiski veidojot tādu sistēmu, mēs pasakām, ka mūsu valstī nekāda nevainības prezumcija nedarbojas, cilvēks ir vainīgs tikai tāpēc, ka viņš ir apsūdzēts. Ja mēs paskatāmies uz Saeimas situāciju ar deputātiem, kuriem ierosinātas krimināllietas, tad uz pašvaldību deputātiem, tas ir vissliktākais, kas man nepatīk nākotnē.”
A.Jaunsleinis arī norāda, ka likumprojektā ir daudzas lietas, kas varbūt ir nejaušas. “Tagad likumprojekts paredz, ka tikai Saeimā tiks iesniegts Ministru kabineta sēdes protokola izraksts. Protokoli kā tādi vairs nav jāiesniedz. Protams, tagad tikai likumprojekts ir, līdz ar to būs vēl daudz diskusijas.”
Visu raidījumu “Latvija pēc novadu reformas” skaties šeit.