Eriada. Džerbahūda – ielu mākslas kvartāli 2
No rīta braucam uz Erriadh pilsētu, salas ģeogrāfisko centru, nieka 14 km no galvaspilsētas. Tur atrodas ielu mākslas (street art) kvartāli ar nosaukumu Djerbahood (lasi: Džerbahūd). Tunisiešu izcelsmes francūzis, grafiti mākslinieks Mehdi Ben Cheikh bija apzīmējis daudzu pasaules pilsētu sienas. Tad viņam ienāca prātā uz gadu noīrēt Eriadas pilsētas bijušā tirgus un tam blakusesošās teritorijas un aicināt mākslas aroda brāļus apzīmēt visas iespējamās virsmas. Atsaucās 150 mākslinieki no 30 valstīm.
Arī francūzis Kristiāns Gemī (Christian Guémy) bija apzīmējis sienas daudzās pilsētās, līdz par to nonāca Parīzes cietumā. Pavadījis piespriesto laiku kamerā ar numuru C215, ar šo iesauku viņš vēlāk turpināja darboties arī interneta vidē. Kā mums pa kluso izstāstīja vietējie, Kristiāna Gemī kaķa attēls uz pastkastītes, kas piestiprināta pie Eriadas ielas sienas, šodien maksātu ap 30 000 eiro, ja kādam būtu vēlme to piesavināties un pārdot.
Iepazināmies ar viesnīcas īpašniekiem no Beļģijas. Namamāte Izabella stāstīja, ka tik ļoti iemīlējusies Eriadas pilsētā un sapnis par mājas pirkšanu bijis tik nepārvarams, ka, advokāte būdama, viņa parakstīja pirkšanas līgumu arābu valodā bez tā iztulkošanas. Tad kopā ar vīru arhitektu māju pārveidoja par viesnīcu un (no 2007. gada) šausmās gaidīja, vai tam nebūs nevēlamu seku. Līgums tomēr izrādījies noformēts godīgi. Pirms pāris gadiem viņi vēl piepirka blakus māju un visu pārplānoja Vidusjūras salu arhitektūras stilā, baltā un dienvidu debess koši zilā krāsā.
Keramikas darbnīca Gelalas ciematiņā
Nobraukuši vēl 10 km uz salas dienvidu krastu, nonācām keramiķu darbnīcā Gelala (Guellala) ciematiņā.
Amatnieks mums izstāstīja un parādīja visu keramikas trauku radīšanas gaitu, sākot ar māla ieguvi. Māla slānis ir 10 m dziļumā un vienu metru plats. Mūs noveda lejā pa kāpnēm līdz tik zemai sveču apgaismotai pazemes ejai, ka ejot nācās pieliekties un galā arī pietupties. Darba procesa apraksts: mālus ar maisiem nes ārā un žāvē saulē, pēc tam sajauc ar ūdeni un mīca ar kājām. Lai atbrīvotos no akmentiņiem un gaisa burbuļiem, mīca ar rokām.
No šādi apstrādātiem māliem veido bļodas, tasītes, svečturus, milzu vāzes olīveļļas glabāšanai un mazākas – astoņkāju ķeršanai. Mazie izstrādājumi žūst vienu nedēļu, vidējie – divas nedēļas un lielie – mēnesi. Tad tos apdedzina krāsnī, kas ir atsevišķa
mālu mājiņa (kā ksaros). Dūmvads ļauj regulēt temperatūru.
Un pēc tam pienāk laiks izstrādājumu krāsošanai.
Dažādu krāsu Fatmas rokas formā salikti trauciņi domāti mazām uzkodām, maksā 60–80 dināru (30–40 eiro). Piedāvājumā ir skaistas bļodas ar puķu ornamentu, ar zivs attēliem zilā krāsā (nopērkamas par 20–25 dināriem, kas līdzvērtīgs 10–12,5 eiro). Kaulēšanās process šeit ir grūts, jo amatnieki jau redz, ka patīk, saprot, ka tūristam tā ir ekskluzīva iespēja tikt pie kārotā.
Brīnumkamielis. Interesants ir suvenīrs, ko sauc par brīnumkamieli (magic camel). Tas domāts kapučīno vai vinegreta mērces jaukšanai. Kamielim ir trīs caurumi – kuprī, vēderā un mutē. Ielejam kupra caurumā etiķi sajauktu ar ūdeni, sāli un melnajiem pipariem, apgāžam kamieli – brīnumainā kārtā šķidrums atpakaļ neizlīst. Tad ielejam olīveļļu pa vēdera caurumu, apgriežam, un atkal tas pats – ārā netek. Pakratām, lai sajauktu sastāvdaļas, un voilà, gatavu vinaigrette mērci lejam salātlapām virsū pa mutes atveri kā no tējkannas.
Tas pats ar kapučīno: kupra caurumā lejam kafiju, vēdera caurumā – pienu, pakratām un no kamieļa mutes lejam krūzē gatavu kapučīno. Amatnieki par to prasa 15 dinārus (7,5 eiro), lidostā tādu pašu varēja dabūt par četriem eiro.
