Tozēras tradīciju un mākslas muzejs Dar Cherait 2
Ceļojums tuksnesī ir kā kuģošana no vienas ostas uz otru. Tuksnesis nemitīgi mainās – oļu un zāļu pušķīšu klāts akmens tuksnesis, smilšu tuksnesis ar staigājošām kāpām, ko sauc par ergu (smilšu jūru), sāls tuksnesis (jeb sālsezers), kanjoni, plato, klintis un oāzes – ostas, kurās ceļotājs rod atpūtu, veldzējošu ūdeni un pārtiku. Krāsas arī mainās – no bāli dzeltenās līdz pat sarkanzemei, kur aug nelielas olīvkoku birzis. Šodien ir tā diena, kad atstāsim viesmīlīgo Tozēras oāzi un dosimies uz sāls tuksnesi un tālāk uz berberu nometni, kur izbaudīsim nakšņošanu teltīs. Uz atvadām – kultūras un mākslas malks, muzejs Dar Cherait Tozēras medīnā (vecpilsētā). Muzejs ir privāts, tā nosaukumā ir īpašnieka uzvārds – Cherait. Dar nozīmē māja. Ķieģeļu arhitektūrā celtā ēka izskatās pēc austrumu pils ar pagalmiem, alejām, lauvu un zivju skulptūrām un iekšpagalmu ar strūklaku vidū, kas liek atcerēties moru pili Alhambru Granādā. Muzejs iepazīstina ar Sahāras un Tozēras mākslu, kultūru un tradīcijām.
Sāls tuksnesis
Tālāk dodamies tuksnesī skatīt sālsezeru Džerīdu (Chott el Jerid). Tā parasti ir liela baltu sāls kristālu piepildīta platība 250 km garumā un 20 km plata šaurākajā vietā, bet dabas kaprīzes, ilgā lietus dēļ sāls tuksnesis pārvērties sāls ezerā, lai neteiktu – jūrā. Šosejas 60 kilometru garais posms, kas šķērso ezeru, būvēts tā, lai neapplūstu. Te gadās redzēt mirāžas un parādību, sauktu par Fata Morgana jeb fatamorgānu, feju Morganu. Braucam garām sāls fabrikai. Ceļa malā – bodīte un lietū mirkstošs berberu tirgonis. Te var nopirkt paklājus, tuksneša rozes un kalnu kristālus.
Tuksneša roze ir vēja radīts veidojums no smiltīm, sāls un ūdens. Tas ir dzeltenbēšā krāsā un tik tiešām atgādina rozi. Berberu tirgotājs par tām var prasīt 10–15 eiro, bet patiesībā tās var nopirkt par 2–5 dināriem (1–2,5 eiro). Kristālus piedāvā par 20–30 eiro, bet īstenībā var dabūt par 5 dināriem, ja ir ziema, līst lietus un tuvumā vairs nav neviena tūrista.
Dūza – Sahāras vārti
Dodamies atceļā, šķērsodami tuksnesi jūras krasta virzienā. No sāls tuksneša izbraucot, līdz pat apvārsnim samanāms tikai dzeltenais līdzenums ar zaļiem pušķīšiem. Uz šosejas redzamas trīs veidu ceļazīmes – apaļās aizlieguma zīmes Apdzīt aizliegts, Apdzīšanas aizliegums beidzas un trīsstūrainās brīdinājuma zīmes Kamieļi. Ceļa malā patiešām ganījās kamieļu bars ar mazuļiem, kaut arī līdz apvārsnim nebija nekādu cilvēka klātbūtnes pazīmju.
Nākamā oāze – Dūza, to dēvē par Sahāras vārtiem, tajā atrodas Sahāras muzejs, un decembrī tur notiek Sahāras festivāls. Vairāk kā 500 000 dateļpalmu dod lielāko deglet nour ražu. Tā ir gaišu dateļu šķirne, kam piemīt medus garša. Karavānu laikos tā bija viena no svarīgākajām apstāšanās vietām, tāpat kā Tozēra. Joprojām līst.
Smilšu tuksneša oāze ar karsto avotu ezeru – Ksar Ghilane
Braucam tālāk, uz nākamo oāzi, kur ir berberu ciemats ar nosaukumu Ksar Ghilane. Tas īstenībā nav nocietināts ciemats (ksars). Tā ir oāze, kur aug dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Divu kilometru attālumā tuksnesī atrodas Romas impērijas priekšpostenis Tisavar. Bijām paredzējuši uz turieni braukt ar kamieļiem vai kvadricikliem, taču laiks neļāva – joprojām stipri lija.
Berberu vakariņas sagaidām pie kafijas tases, pīpējot šišā (ūdenspīpi) vietējā kafejnīcā, kas atrodas karstā avota krastā. Ūdens karsto avotu ezerā ir 30 grādu silts, bet tuksneša gaiss ir auksts, ziemas mētelis lieti noder, un izģērbties, lai izpeldētos, neuzdrīkstējās neviens, kaut arī koferos mums visiem bija vasaras drēbes un peldkostīmi.
