Tunisijas Lielie dienvidi. Sahāras krāsas un pirātu sala Džerba 2
Tunisija ir Vidusjūras valsts Ziemeļāfrikā, un pirmais, kas nāk prātā, ir laiskošanās pludmalē, silta jūra, saule, palmas, olīvas un dateles, taču Tunisijas tūrisma departaments mani uzaicināja iepazīties ar valsts dienvidiem, Sahāras tuksnesi un Džerbas salu.
Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, ko raksturo mazs nokrišņu daudzums – mazāks par 250 mm gadā. Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktiskais, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis un trešais lielākais tuksnesis pasaulē ir Sahāra. Tas aizņem vairāk nekā ceturto daļu no Āfrikas kontinenta – tā ir apmēram Ķīnas vai ASV platība. Sahāras tuksnesis plešas desmit Āfrikas valstu teritorijās: Alžīrijas, Čadas, Ēģiptes, Lībijas, Mali, Mauritānijas, Marokas, Nigēras, Sudānas, Tunisijas. Sauss gaiss un skaidras debesis ir cēlonis lielām temperatūras svārstībām dienā un naktī.
Kas mani tur sagaidīs, joprojām paliek noslēpumā tīts.
Kā nonākt Tunisijā. Gafsa – pirmā oāze
Regulārus reisus uztur Tunisijas aviolīnija NouvelAir, ar kuru arī lidojām un bijām klāt pēc trīs stundu lidojuma.
Tunisija sagaida ar lietu un aukstumu, ziemas mētelī jūtos labi. Mūsu grupiņa – žurnālisti, fotogrāfi un blogeri no Baltijas valstīm un Polijas – sēžamies trijos džipos un šķērsojam tuksnesi no jūras krasta austrumos rietumu virzienā, uz Alžīrijas robežas pusi, līdz Gafsas oāzei. Brauciens ir ilgāks par lidojumu no Varšavas. Pēc piecu stundu brauciena pa lietainu tuksnesi nonākam viesnīcā, kas atgādina pili no tūkstoš un vienas nakts pasakām. Mozaīka un apzeltījumi, senas mēbeles un skulptūras izskatās grezni un gaumīgi. Tuvākā apkaimē baseins un palmas, drusku tālāk un līdz kalniem pie horizonta – tikai tuksnesis. Viesnīcā vēl apmetas franču tūristu grupa. Viņiem patīkot ziemas laikā braukt uz Tunisiju – lēti, garšīgs ēdiens, silts un saulains laiks (šogad anomālija – joprojām līst un ir auksts). Ēdienu izbaudām arī mēs.
Ēdiens. Par ēdienu Tunisijā jāraksta atsevišķi. Tas ir ļoti kvalitatīvs, daudzveidīgs un garšīgs. Daudz dārzeņu, ne tikai svaigā veidā, bet arī grilētā – baklažāni, paprika, tomāti, ķirbji, cukīni. Salāti gan no svaigiem, gan no grilētiem dārzeņiem. Zivis un jūras veltes, liellopa, tītara un vistas gaļa. Jēra gaļa – izcila, bez pastāvējušas jēra tauku nepatīkamās piegaršas. Augļi – saldi tunisiešu āboli ar īpašu garšu, apelsīni, mandarīni, dateles – viss ir vietējais.
Nekur netiku uzaicināta ciemos, nezinu, ko vietējie no tā visa var atļauties. Stāstīja, ka apelsīni viņiem esot dārgi, cena par kilogramu ir 1,20 dināri (0,60 eiro). Valsts dotē maizi, couscous (sasmalcināti kviešu graudi), makaronus, miltus, rīsus. Cilvēki ir paēduši, bet tas noteikti ietekmē veselību – daudzi ir apaļīgi.
