Tunča konservos konstatēts augsts dzīvsudraba līmenis, kas rada “milzīgu risku sabiedrības veselībai” Eiropā 0
Francijas nevalstiskās organizācijas ceļ trauksmi par palielināto dzīvsudraba līmeni tunča konservos, norādot, ka izmeklējumi atklājuši dzīvsudrabu visos pārbaudītajos paraugos, vēsta Euronews.
Tunča konservos Eiropā ir augsta dzīvsudraba koncentrācija, kas pārsniedz citām zivīm noteikto robežvērtību, teikts Parīzē bāzētās nevalstiskās organizācijas “Bloom”, kas koncentrējas uz jūras vides saglabāšanu, un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas “Foodwatch” ziņojumā.
Nevalstiskās organizācijas analizēja gandrīz 150 tunča konservus no piecām Eiropas valstīm: Vācijas, Apvienotās Karalistes, Spānijas, Francijas un Itālijas.
Tās konstatēja, ka visi produkti saturēja dzīvsudrabu, un 57 % no tiem pārsniedza 0,3 ppm (ppm) robežu, kas noteikta citām zivīm.
Vidēji Eiropā viens cilvēks gadā patērē vairāk nekā 2,8 kilogramus tunča, pārsvarā konservētā veidā. Taču konservēšanas process dubulto vai trīskāršo dzīvsudraba koncentrāciju, norāda organizācija “Bloom”.
Pašlaik Eiropas standarts nosaka, ka maksimālais dzīvsudraba līmenis ir 1 ppm.
Tikmēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2012. gadā noteica pieļaujamo nedēļas devu 1,3 mikrogrami metildzīvsudraba uz kilogramu ķermeņa svara – salīdzinājumam, ASV šī deva ir ir 0,7 mikrogrami, norāda nevalstiskās organizācijas.
“Ja mēs piemērojam Eiropas noteikumos noteikto maksimālo robežvērtību, tad ikviens, kas sver vairāk nekā 79 kg, ir pakļauts riskam pēc vienas porcijas apēšanas. Kāda tad ir šo standartu jēga?” sacīja Džūlija Gutermane, kas vadīja 18 mēnešus ilgušo izmeklēšanu.
Eiropas Komisija paziņojumā, kas sniegts Euronews Health, norādīja, ka “maksimālie dzīvsudraba līmeņi pārtikā tiek noteikti, pamatojoties uz reāliem datiem par dzīvsudraba sastopamību pārtikā.”
“Mēs to darām, uzraugot tirgū pieejamos produktus un ievērojot principu “tik zems, cik vien saprātīgi iespējams”, ja ražotāji ievēro labu praksi,” piebilda Komisija.
Tikmēr NVO norādīja, ka 1980. un 1990. gados tunča nozares lobiji ievērojami ietekmējuši standartu noteikšanu.
Kāda ir ietekme uz veselību?
Metildzīvsudrabs – visizplatītākā dzīvsudraba forma pārtikā – ir klasificēts kā “iespējams kancerogēns cilvēkam”, kas nozīmē, ka tas var izraisīt vēzi.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem augsta metildzīvsudraba koncentrācija īpaši apdraud grūtnieces un bērnus.
“Dzīvsudrabs noteikti ir neirotoksīns. Tas ir toksisks nervu audiem, un jo īpaši bīstams tas ir smadzeņu veidošanās un attīstības procesā, kas notiek augļa dzīvē un agrā bērnībā,” iepriekš ierakstītā videoierakstā, kas tika demonstrēts preses konferencē par šo ziņojumu, sacīja Dr. Filips Grandžāns, Dienviddānijas Universitātes vides medicīnas profesors.
Metildzīvsudraba iedarbība uz augli var izraisīt izziņas, atmiņas, uzmanības, valodas, smalkās motorikas un telpiskās redzes traucējumus.
Dzīvsudrabs ekosistēmās dabiski nokļūst vulkānu izvirdumu un mežu ugunsgrēku rezultātā. Tomēr divas trešdaļas dzīvsudraba avotu veido cilvēku darbība, kas saistīta ar ogļu un fosilā kurināmā sadedzināšanu, atkritumu dedzināšanas rūpnīcām un citām aktivitātēm.
Dzīvsudrabs, mijiedarbojoties ar baktērijām, piemēram, okeānā esošajām, kļūst par metildzīvsudrabu, toksisku un bioakumulatīvu savienojumu.
Nevalstiskās organizācijas ir uzsākušas kampaņu, aicinot ieviest stingrākus noteikumus, piemēram, samazināt pašreizējo robežvērtību no 1 ppm līdz 0,3 ppm, kas tiek piemērota citām zivīm.
Tās arī aicinājušas Eiropas lielākos mazumtirdzniecības uzņēmumus izņemt no tirdzniecības produktus, kas pārsniedz pašreizējo slieksni, un informēt patērētājus par potenciālajiem veselības riskiem.
Komisija norādīja, ka tā “nepārtraukti meklē jaunākos zinātniskos pierādījumus, lai nodrošinātu mūsu pārtikas drošības noteikumu stabilitāti un aktualitāti.”
Tā norādīja, ka nav iespējams vēl vairāk samazināt pašreizējo maksimālo pieļaujamo līmeni zem 1 ppm, “krasi neapdraudot pārtikas piegādes stabilitāti”.
“Jāņem vērā, ka dažādām zivju sugām ir noteikti dažādi maksimālie līmeņi, jo, kā iepriekš skaidrots, maksimālie līmeņi tiek noteikti, pamatojoties uz datiem par to faktisko sastopamību,” teikts Komisijas paziņojumā.
“Patiesi, lietojot uzturā lielos daudzumos vispiesārņotākās zivis ar visaugstākajiem maksimālajiem līmeņiem, pieļaujamā nedēļas deva var tikt pārsniegta.”
