Valdis Krastiņš: Tikai dažu stundu brauciena attālumā savijies tumsas kamols – Baltkrievija 5
Valdis Krastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasaras dienas rit viena aiz otras – siltas, bieži saulainas, visa daba pašā briedumā. Līksmi? Varētu būt, bet – nav! Jo arvien biežāk savelkas tumsas un vardarbības mutuļi.
Sāksim ar Ķīnu, kura “pāraudzina” uiguru minoritāti un nupat atvēzējusies iznīcināt Honkongas īpašo statusu, kurš nostiprināts līgumā ar Lielbritāniju Honkongas pārņemšanas brīdī.
Cietumā sabāzti šī īpašā statusa Honkongas ideologi un atbalstītāji par “biedrošanos ar ārzemju aģentiem” – par to draud mūža ieslodzījums. Nu droši vien kārta būs Taivānai. Vai kāds to aizstāvēs?
Un tā nonākam pie nedrošības par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Diemžēl Savienotajās Valstīs ir ļoti daudz neizglītotu cilvēku, kuriem lielīgais un pašpārliecinātais Tramps šķiet īstais vadonis.
Ja Tramps vēl četrus gadus saimniekos Baltajā namā, tad ASV radīs milzu problēmas un pilnīgu neparedzamību visā pasaulē. Bet Ķīnas un Krievijas diktatori to tik vien gaida.
Grūti iedomāties smagāku pārrēķināšanos kā to, ko pieļāvis Lukašenko: izstūmis viegli ievainojamo Tihanovsku ārā no valsts (detaļas te joprojām neskaidras), diktators pakļāvis savus pavalstniekus brutālai vajāšanai – masu aresti, piekaušanas, sišanas vēl nebijušā mērogā.
Uz ko pēc visa tā cer Lukašenko? Eiropas Savienība nevarēs ar viņu draudzēties, viņam atliks tikai mesties Putina apkampienos.
Un tas savukārt nozīmētu Baltkrievijas neatkarības galu un Maskavas varas ielenkumu mums un Lietuvai, Krievijas spēku pietuvināšanos Polijai.
Mazais vīriņš Kremlī droši vien smīn un gaida gandrīz vai neizbēgamo viņam labvēlīgo risinājumu. Drūmas izredzes!
Atliek te pievienot notikumus Libānā. Šī bijusi viena no eiropeiskākajām arābu zemēm, bet jau gadiem cietusi no korumpētas un rīcībnespējīgas valdīšanas.
Paviršas attieksmes dēļ Beirūtas ostā eksplodēja gandrīz 3000 tonnu sprāgstvielas, kura tur glabājusies gadiem. Zaudētas simtiem dzīvību, cilvēki palikuši bez pajumtes, praktiski nopostīta Beirūtas osta – valsts dzīvības artērija.
Nu valdība atkāpusies. Izskatās labi, bet problēmas paliek – nav izveidota pārvaldes struktūra, kas būtu neatkarīga no grupu interesēm.
Līdz ar to nākotnes izredzes ir vājas. Tas ir īsts nelaimju un nevarēšanas kamols, kurš prasīs ilgus pūliņus. Kopumā iemesla līksmei nav.