Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja “Delna” slēdz gaismu 2
Tiklīdz anonsēja, ka sabiedrība par atklātību “Delna” saņems 354 tūkstošus eiro no Eiropas Komisijas maka par Skanstes tramvaja līnijas projekta uzraudzību, knauzerīgie pilsoņi momentāni uzsprāga par augšminētā kantora alkatīgo apetīti un nomelnoja korumpantu sumpurņu apkarotāju labo slavu, itin kā tie būtu trekni tikuši uz mūsu rēķina. Līdzsvarotā sabiedrības daļa vērtēja objektīvāk – lai nu kāds saka, ka augsti kvalificētus profesionāļus nevar nolīgt par lētu naudu! Vecos paziņas neuzpērkamos delniešus zinām kā plaša profila starpnozaru speciālistus. Organizācija pirmām kārtām darbojusies kā pucī un cui koruptantu mednieku biedrība. Ar kolēgām Sorosa fondā šeit ieradušies kā misionāri pie mežoņiem, skaužot novecojušās morāles vērtības, nacionālo aprobežotību, izplatot ASV miljardiera atvērtās pasaules uzskata idejas.
Kaut lielākoties ķepā pārtiekot no ārzemju finansējuma un lieki neplātoties, kurš devis, kurš dabūjis, karotāji pret kukuļošanu nesmādē mūsu valstī apgrozībā esošās naudas zīmes. Tādā vīzē līdzteku augstā svīšanas intensitātē izpildītiem tiešajiem uzdevumiem “Delna” par pieticīgu honorāru un tīri vai humānas labdarības kārtā uzņēmusies pilnvērtīgas projekta dalībnieces misiju kuģniecības privatizācijā un Nacionālās bibliotēkas celtniecības uzmanīšanā. Tur štelles notika atklātā procesā, pēc procedūrām, bez interešu konfliktiem un finanšu izlietojumā bija lieli valsts līdzekļu ietaupījumi vai ieguvumi. Līdz ar to mums ir darīšana ar pieredzes bagātiem transporta jomas sertificētiem ekspertiem, uzticamiem būvniecības lietpratējiem, kuri par 150 tūkstošiem būtu organizējuši arī “Maxima” veikala sagrūšanas izmeklēšanu, bet valdība noskopojās maksāt apaļo summiņu un ideju sapurgāja.
Mūsu zemi apdzīvo dažādi radījumi. Gan merkantili latviešu cilvēki, gan pie patērētājsabiedrības klusējošā vairākuma piederīgie, gan ar dabisko naivitāti apveltītie tautieši. Pavisam maz un reti putni ir aktīvisti, kas gatavi spārdīties pretī netaisnībām, un ir īpaši sagatavoti un apmācīti profiņi. Ja “Delna” būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas. Kārlis Ulmanis sabiedriski tik aktīvus cilvēkus iesaistītu par palīgstrādniekiem savās lielākajās būvēs – pie Latvijas pamatu likšanas un 15. maija nacionālas valsts ēkas mūrēšanas, nostiprināšanas darbos. Tagad akmens no sirds novēlies “kapu” tramvaja palaišanas pretiniekiem – trams ne centimetru nenovirzīsies no maršrutējuma, projekts būs pareizās sliedēs un pēc dokumentējuma, nevienam pirkstam nepielips ne santīmiņš. Uztrauktais Kriš. Barons var dusēt mierīgi – “Delna” redz gan kopplānu, gan detaļas kā rentgenā. Pieskatīšanai iebudžetētā nauda jau pārskaitīta. Delnieši pacēluši glāzes ar dzērienu no “Mežezera” saldenās pudeles – uz Eiropas labdaru veselību! Viņus prēmēs ar skanošo četru gadu garumā! Tā ir minimālā atlīdzība par izsmadzeņotām ekspertīzēm, konferenču kafijas paužu reinvīnam un elzasietim, uzraudzītāju aldziņām un ārzemju pieredzes apmācības braucieniem, lai trambulis nerāptos kā vēžveidīgais, bet skrietu uz riteņiem, kā briedis tam aizdevis kājas. Ar elektroratiem ne jau uzreiz pasažierus pārvadās! Eksperimentālajos reisos vedīs dārgu Angoras kaķi, uzraugot, kā kustonis reaģē uz braukšanu caur kapiem. Uzkrātās zināšanas “Delna” izmantos nākotnē, ja, teiksim, valdība nodomātu būvēt kosmodromu. Vai citu sarežģītu infrastruktūru. Algojot kārtējoreiz “Delnu”, mēs beidzot būtu ar viņiem kviti par tik daudziem sniegtiem sabiedrībai derīgiem pakalpojumiem.
