Tulpju pasaka un dizaina paradīze. Ceļojums uz tuvo Nīderlandi 1
Nu jau daudzus gadus droši ceļojam pa Eiropas rietumu daļu – tā mums kļuvusi krietni tuvāka. Viens no iemesliem ir tas, ka daži draugi un radi izceļojuši uz dažādām valstīm. Arī manas meitas dzīve jau vairākus gadus norit Nīderlandē, Eindhovenas pilsētā. Ciemojoties pie viņas, cenšos iepazīt šīs zemes skaistākās un interesantākās vietas, bet pavasaros ceļš vienmēr ved uz ziedošo Keukenhofas dārzu.
Pateicoties ekonomisko lidsabiedrību piedāvājumam, jau pusotras stundas laikā var nokļūt Eindhovenas lidostā. Tālāk ar pilsētas autobusu pusstundas laikā ceļotājs tiek nogādāts pašā pilsētas centrā. Eindhovena ir svarīga dzelzceļa tranzīta stacija – te tiekas un krustojas gan reģionālie, gan starppilsētu vilcieni, kas tālāk savienoti kopējā Eiropas valstu tīklā. Tas arī paver ērtas iespējas ceļošanai. Dzelzceļa biļetes nav lētas, bet visi galvenie maršruti ir tik ērti saskaņoti ar autobusu satiksmi, ka ceļošana pārvēršas arī par daļu no Nīderlandes sadzīves atklāsmi.
Patīkamu pārsteigumu sagādās arī pati Eindhovenas dzelzceļa stacijas ēka. Tās fasāde atgādina radio tranzistoru, vienu no “Philips” firmas populāriem un daudz pārdotiem modeļiem 1970. gadā.
Dizaina galvaspilsēta Eindhovena
Eindhovenā neredzēsiet Nīderlandei tik raksturīgo pilsētu kanālu ainavu, tā atrodas nelielā pakalnā 18 metrus virs jūras līmeņa. Pastaigājoties pa Eindhovenas vecāko daļu, grūti iedomāties, ka vēsturiski pilsētas tiesības tai piešķirtas jau 1232. gadā, jo apdzīvotā vieta bijusi svarīgu tirdzniecības ceļu un divu upju – Dommelas un Genderas – sateces vietā. Pilsēta gadsimtu gaitā piedzīvojusi gan izaugsmes, gan postījuma laikus. Senāku laiku arhitektūras liecinieki ir Sv. Katrīnas un Sv. Antonija baznīcas.
Taču tas pilsētas tēls, ko redzam šobrīd, vairāk saistās ar 20. gs. ekonomisko uzplaukumu. Inženiera Gerarda Filipsa 1891. gadā dibinātā elektrisko spuldzīšu rūpnīca “Philips” attīstījusies par milzīgu starptautisku uzņēmumu. Arī kādreizējā kravas auto “DAF” ražotne pilsētā veicinājusi industriālo apbūvi, iedzīvotāju pieplūdumu un dzīvojamo rajonu izbūvi. Otrā pasaules karā vācu okupācijas laikā fabrikas ražoja frontes vajadzībām, tādēļ kara beigās pilsēta tika spēcīgi bombardēta, apšaudīta un postīta. Pēckara gados vēsturiskais centrs tika rūpīgi restaurēts.
Eindhovena ar 218 tūkstošiem iedzīvotāju šodien ir piektā lielākā pilsēta valstī. To pamatoti sauc par dizaina galvaspilsētu, jo spēcīgā industrija bija liels pasūtītājs zinātnei, veicināja dizaina risinājumu attīstību. Pilsēta ir lielākais moderno tehnoloģiju centrs Nīderlandes dienvidu daļā, te ir lieliskas studiju iespējas Tehniskajā universitātē un Eindhovenas Dizaina akadēmijā.
Pilsēta atrodas nemitīgā radošu notikumu plūsmā – gan mākslas, gan dizaina izstādes “Dutch Design Week”, dažādi festivāli, koncerti… Lielākā daļa izstāžu un pasākumu ir bezmaksas.
Vakaros pilsētas centrālā daļa – tā sauktais kalns “de bergen” – ir iecienīta vieta nesteidzīgai vakariņošanai. Mierīga, labvēlīga gaisotne līkumotās ieliņās, viens pie otra izvietoti omulīgi krodziņi ar dažādu tautu kulinārijas piedāvājumiem un klubu mūziku.
Eindhovena ir slavena ar savu futbola komandu un stadionu. Futbolu var uzskatīt par nacionālo sporta veidu – ar to nodarbojas vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju. No kādreizējās “Philips” firmas strādnieku sporta apvienības ir izaugusi viena no varenākajām Nīderlandes futbola komandām “PSV&Philips Eindhoven”. Pilsētas centrā atrodas iespaidīgs stadions, spēļu norises dienā visā Eindhovenā valda neparasta gaisotne, un komandu līdzjutējiem jau pirms centrālās stacijas tiek ierīkota īpaša pieturas vieta vilcienam, lai nepieļautu karstasinīgo fanu iespējamo domstarpību risināšanu pilsētas centrā.
Tirdziņi un iepirkšanās
Vēsturiskais centrs ir interesants ne tikai ar muzejiem, baznīcām, dizaina objektiem un koncertzālēm, bet arī kā iepirkšanās vieta – te atrodas lieli un mazi veikaliņi, ne velti pazīstamie lielveikali “C&A”, “H&M” ir dzimuši Nīderlandē. Nedēļas nogalē centrālās gājēju ielas un laukumi pārvēršas brīvdabas tirdziņos. Tirdziņu piedāvājums svaigo pārtikas produktu – siera, zivju, augļu un dārzeņu – klāstā un ziedu paletē ir daudz plašāks nekā lielveikalos. Dažas pārtikas preces var nopirkt tikai tirdziņos. Latvijā lielveikali izkonkurē tirgu, bet Nīderlandē ir otrādi.
Tirdziņā pie zivju stenda noteikti jānomēģina matjes siļķīte. Šīs īpaši sagatavotās siļķes filejas nosaukums cēlies no nīderlandiešu “meisje” – meitene, tātad trīs, piecus gadus veca pusaugu siļķīte, vēl bez pieņiem vai ikriem. Siļķītes no maija līdz jūlijam zvejo Ziemeļjūrā, tad tās svaigas iztīra, izņem muguras asaku un pirms piedāvāšanas pircējam vienu nedēļu gatavina vieglā sālījumā. Lai zivtiņas nebojātos, krājumus dzesē saldētavā, jo sāls daudzums nav tik liels, lai konservētu. Pie stenda nogaršošanai iegādāto matjes fileju paceļ aiz astes spuras, laiž zivtiņu mutē no augšas, cik nu vienā kodienā var pievārēt. Garšo lieliski – zivtiņa ir viegli sāļa un maiga, tauku saturs 12 – 28%. Iesaku!
Tirdziņā satopami arī tradicionālo “stroopwafel” – sīrupa vafeļu cepēji ar lielām vafeļpannām. Vafele acu priekšā tiek izcepta, starp divām vafeļu ripiņām iesmērē siltu karameļu sīrupu, saspiež kopā, un gardums gatavs. Labs ciemakukulis, tik ātri nebojājas, viegli atvest. Un, lai mājās izgaršotu siltu, pietiek uzlikt vafeles ripiņu uz karsta dzēriena tases, lai sasilst.
Katra mēneša trešajā svētdienā pilsētas centrā tiek rīkots jaunās mākslas, dizaina un dzīves mākslas tirdziņš, kur tirgo videi un cilvēkam draudzīgas lietas – gan skatāmas, gan pērkamas, gan arī ēdamas.
Ko ēd nīderlandieši
Vietējo iedzīvotāju ēšanas paradumi saistīti ar tām ēdamlietām, ko iegūst uz vietas: saknes, dārzeņi, piena produkti (galvenokārt siers) un zivis. Taupība ir holandiešu tikums, tādēļ kulinārijā nav manāmas nekādas pārmērības – ēdiens ir vienkāršs un sātīgs. Brokastīs nīderlandieši ēd “broodjes” maizītes ar sieru, maizīti bieži apziežot papildus ar marmelādi, biezu augļu sīrupu vai zemesriekstu sviestu. Siers nopērkams ar dažādām piedevām, arī ar garšvielām – ķimenēm, krustnagliņām, spinātiem un dillēm, pieejams jauns – “joung” (sākot no četrām nedēļām), “belegen” – vidēji nogatavināts un “oud” – nobriedis siers (vecāks par 10 mēnešiem). Pusdienlaikam darba vietā parasti ņem līdzi maizītes no mājām, uzņēmumos ir uzstādīti kafijas vai tējas vārāmie, saldajā noder kāds ābols. Galvenā dienas maltīte ir vakariņas – mājās vai kādā krodziņā.
Klasisks aukstā laika ēdiens ir “stamppot” – kartupeļu biezenis, kam pievienoti saspaidīti dārzeņi, vēlams tie, kas ir zaļā krāsā – zirnīši, dažādi kāposti, spināti. Visu pārlej ar mērci un klāt pasniedz žāvētu desu (“rookworst”). Iecienīta ir zirņu biezzupa ar desu – “erwtensoep”. No trūcīgiem laikiem cēlies ieradums jebkuru ēdamu lietu padarīt sātīgāku un gardāku, to cepot eļļā – fritējot. Ātro uzkodu stendos ielas malās tradicionāli piedāvā dažādus fritētus produktus – kartupeļus ar majonēzi, frikadeles – garenus maltas gaļas rullīšus, kroketes “gehaktball” – maltas gaļas bumbiņas. Ziemassvētku tirdziņu neiztrūkstoša sastāvdaļa ir eļļā cepti virtuļi “oliebollen” no rauga mīklas ar piedevām – rozīnēm, āboliem. Karstā maizīte, bagātīgi ar kanēli un pūdercukuru apbērta, garšo tik lieliski, ka kaloriju skaitīšana aizmirstas. Savukārt daudzi Nīderlandē šodien tik populārie rīsu ēdieni, zemesriekstu sviests un mērce “satte”, kā arī bagātīgās garšvielas tika pārņemtas no valsts kādreizējās kolonijas – Indonēzijas virtuves.
Tradicionāli dzērieni rītos un pusdienās ir melnā tēja, kafija. Iemīļots dzēriens ir alus, sevišķi liela daudzveidība ir gaišā alus piedāvājumā: “Heinekens”, “Amstel”, “Brand”, “Grolsch” un daudzi citi. Katra apdzīvota vieta slavena ar savu alu, tā caur Eindhovenu plūstošās upītes Dommelas vārdā ir nosaukts vietējais alus. Stiprākus tumšos alus agrāk ir brūvējušas klosteru alus darītavas kā atļautu dzērienu gavēņa laikā. Savukārt, ja rodas vajadzība pēc grādīgā dzēriena, jāprasa pēc “Jenever” – degvīna ar kadiķogu garšu. Pārtikas veikalā var nopirkt alu un galda vīnu, bet stiprie dzērieni un labas kvalitātes vīni jāmeklē specializētos dzērienu veikalos. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka stiprais alkohols netiek pielīdzināts pārtikas precei.
Ko svin Nīderlandē? Protams – Karaļa dienu!
26. aprīlī visā Nīderlandē svin karaļa Aleksandra dzimšanas dienu – tā ir nozīmīgākā nacionālā svētku diena valstī. Pēdējos trīsdesmit gadus šī diena tika svinēta kā “Karalienes diena”, jo valsti pārstāvēja karaliene Beatrise, taču 2013. gada pavasarī troni pārņēma karalienes vecākais dēls Aleksandrs. Svētki ir ļoti gaidīti, un tos svin ļoti priecīgi. Svinības tradicionāli aizrit oranžās krāsas zīmē – visi cenšas šajā dienā izvēlēties atbilstošu oranžu apģērbu vai rotājumu – cepures, šalles un mākslīgo ziedu vijas. Katrs šajā brīvdienā var brīvi tirgoties, tiek piedāvātas fantastiskas preces, oranži dzērieni un oranži ēdieni. Visos laukumos un ielās skan mūzika, tiek rīkoti koncerti un jautras sacensības gan lieliem, gan maziem. Nīderlande ir salīdzinoši jauna monarhija Eiropā, karaļnams veidojās tikai 1815. gadā, un pirmais karalis Vilhelms I nāca no Orānijas Nasavas dinastijas – tās dzimtas koku attēlo kā apelsīnu kociņu ar augļiem, tādēļ arī šis oranžais krāsu prieks.
Keukenhofas ziedu dārzs – pavasara iedvesma
Ja ciemošanās laiks ietrāpās no 20. marta līdz 18. maijam, vienmēr apmeklēju visiem Latvijas ziedu mīļiem tik labi pazīstamo ziedošo sīpolpuķu izstādi – Keukenhofas dārzu. 2014. gada dārza izstādes moto īsumā skan šādi: Holande, tulpes, Keukenhofa. No 60 tūkstošiem tulpju un hiacinšu ziediņiem galvenajā paviljonā ir izveidota ziedu mozaīka, uz Amsterdamas kanālu un māju fona milzīgs tulpes zieds 22×13 metru lielumā. Krāsu un formu prieks katru gadu pārsteidz no jauna. Dārza kopējā platība ir 32 hektāri.
Senākos laikos šī zeme piederējusi Tejlingas muižai, tika audzētas garšvielas muižas virtuves vajadzībām, no tā arī cēlies vietas nosaukums. Dārza centrālā daļa ir ainavu arhitekta J. Zohera savulaik veidotais muižas parks. 1949. gadā tuvējās Lises pilsētas mērs kopā ar tulpju sīpolu lielaudzētājiem izlēma veidot paraugdārzu – ziedu demonstrāciju. Dārzs ātri kļuva populārs, apmeklētāju interese bija tik liela, ka to sāka atkārtot kā gadskārtēju tradīciju. Keukenhofā vienuviet redzami holandiešu sīpolpuķu selekcionāru sasniegumi, dārzs ir tikšanās vieta nozares profesionāļiem, te notiek zināšanu apmaiņa, veidojas sadarbība un jauni biznesa kontakti. Apmeklētāji ierodas no visas pasaules, savukārt, braucot no Eindhovenas, ar vilcienu jādodas uz Leideni – no turienes speciāls autobuss aizvedīs līdz parka ieejai.
Mākslas muzeju bagātības
Visiem laikmetīgās mākslas cienītajiem Eindhovenā sirsnīgi iesaku apmeklēt lielisko modernās mākslas muzeju “Van Abbemuseum”, kurā uzrunā gan mākslinieku Pikaso, Kandinska, Rodēna, Šagāla un daudzu citu diženu mākslinieku darbi, gan pašas muzeja telpas. Savulaik vietējais cigāru rūpnieks Henrijs van Abe (sākot ar 1909. gadu) veidoja modernās mākslas darbu kolekciju, vēlāk, 1934. gadā, viņš šo krājumu, kas tagad veido muzeja ekspozīciju, uzdāvināja pilsētai.
Centrālās muzeja sarkanās ķieģeļu ēkas autors ir arhitekts Aleksandrs Krophollers. Kad telpas kļuva par šaurām un vairs neatbilda laika garam, arhitekts Ābels Kahens deviņdesmito gadu vidū izveidoja jaunu muzeja piebūvi dekonstruktīvisma stilā, pie interjera strādāja flāmu dizaineris Mārtens van Severens.
Muzejā vienuviet apskatāms liels skaits krievu mākslinieka avangardista Ela Ļisicka (1890 – 1941) darbu. Šis mākslinieks konstruktīvists 19. un 20. gadsimta mijā jaunās mākslas idejas realizēja ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem – ar grafiku, gleznošanu, fotogrāfiju, arhitektūru. Mākslinieka biogrāfija ir ļoti radoša: 1919. gadā tā laika Vitebskas mākslas skolas direktors Marks Šagāls uzaicināja Ļisicki par pasniedzēju, tur viņš satikās ar kolēģi Kazimiru Maļeviču. Ļisicka radošie meklējumi atstāja paliekošu ietekmi uz visu tā laika mākslas telpu, sākot ar fotogrāfijas izmantošanu mākslā un beidzot ar ietekmi uz vēlāko Bauhausa stilu arhitektūrā.
2015. gadā mākslas pasaule atzīmēs 125. gadadienu kopš mākslinieka Vinsenta van Goga (1853 – 1890) nāves. Amsterdamā van Goga muzejā ir apskatāma pasaulē vienuviet lielākā slavenā gleznotāja darbu kolekcija. Savukārt no Eindhovenas ar autobusu var ērti aizceļot uz netālo pilsētiņu Nuenu, kur 2010. gadā atklāts Vinsenta centrs. Van Gogs pēc nepabeigtām teoloģijas studijām šajā pilsētiņā dzīvoja pie vecākiem no 1883. līdz 1885. gadam. Tēva mājās Nuenā pavadītais laiks viņam bijis īpaši ražīgs – te tapuši vairāk nekā 195 darbi, tajā skaitā pazīstamā glezna “Kartupeļu ēdāji”. Nelielajā Vinsenta centrā ar ļoti aizraujošiem muzejpedagoģiskiem paņēmieniem tiek atspoguļots šis mākslinieka dzīves periods. Pilsētiņas ielās un laukumos ir izvietota 21 informējoša zīme, kas norāda uz īpašām ainavām, ēkām un pat kokiem, kurus vairāk nekā pirms 130 gadiem gleznotājs iemūžinājis savos darbos. Ja ir laiks un interese, nebūsiet vīlušies!
Izklaides parks Eftelinga
Šo atrakciju un piedzīvojumu parku sirsnīgi iesaku gan lieliem, gan maziem, lai kaut uz vienu dienu no ikdienas dzīves pārceltos fantāzijas un pasaku pasaulē. Eftelinga atrodas netālu no Eindhovenas – vilciens 20 minūtēs nogādās uz Tilburgu, tur jāpārsēžas autobusā, kas aizvedīs līdz pašai parka ieejai. Parka galvenā tēma ir Pasaku mežs, kas atklāts jau 1952. gadā. Sekojot līkumainām taciņām, koku paēnā izvietoti visiem mums zināmu un mīļu pasaku tēli gan aizmigušās Ērkšķrozītes pilī, gan rūķu ciema mājiņās. 28 pazīstamāko tautas un H. K. Andersena pasaku varoņi gan runā, gan dzied, gan rāda pasaku ainiņas. Sēnes atskaņo maigu mūziku, runājošais koks stāsta pasakas, spoku pilī var pabaiļoties, bet austrumu smaržas, krāsas un melodijas ievilina aizliegtajā tūkstoš un vienas nakts pilsētā – Fatamorganā. Viduslaiku ciematiņā Raveleinā vērojams skaists uzvedums – pieci drosminieki zirgu mugurās pieveic ugunsspļāvēju pūķi, strūklaku šovs pārsteidz ar mūziku un gaismām… Visas atrakcijas grūti pat pārskaitīt! Teritorija 65 ha platībā divkārt pārsniedz slaveno Disnejlendu Kalifornijā, un atrakcijas nav domātas bērniem vien. Parkā ir lielisks piedāvājums arī daudz asāku izjūtu cienītājiem: bobsleja trase un ātrbrauciena vilcieniņi (ātrums līdz 65 km/h) pa sliežu ceļiem un kalniņiem līdz pat 25 m augstumam, kur elpa aizraujas arī pieaugušajiem. Parks atvērts visu gadu un katru dienu. Mazo ceļotāju vecākiem iesaku laikus vietnē “www.efteling.com” iepazīties ar pasaku tēmām, jo pasaku tēli parkā runā holandiešu valodā.
Uzziņa
* Visas nepieciešamās ziņas par transportu var noskaidrot un arī saņemt kā vēlamā ceļojuma izdruku Eindhovenas stacijas informācijas centrā vai interneta mājas lapā www.ns.nl. Ceļojumus pa Nīderlandi ērti plānot, lietojot sava veida uzziņu mājas lapu ” http://9292.nl/en#. Vietne ir pārslēdzama un lietojama angļu valodā, tā spēj saplānot maršrutus pat ar dažādiem transporta līdzekļiem no adreses uz adresi.
* Lielisku informāciju par Eindhovenu, kā arī bezmaksas karti var saņemt tūrisma informācijas birojā centrālās stacijas tuvumā vai vietnē www.vvveindhoven.nl.
* Informācija par izstādēm un pasākumiem Eindhovenā atrodama vietnēs: “http://www.ddw.nl/ddw//index.php?lang=en un http://www.gloweindhoven.nl/website/glow/glow.php.
* Uzzināt, kad notiks tuvākais jaunās mākslas, dizaina un dzīves mākslas tirdziņš, var vietnē www.feelgoodmarket.nl.
* Ieeja Keukenhofas ziedu parkā maksā 15 eiro.
* Ielūkoties Eindhovenas modernās mākslas muzejā var vietnē www.vanabbemuseum.nl, bet Nuenas “Vinsenta centrā” – www.vangoghvillagenuenen.nl, www.vvvnuenen.nl.
* Eftelingas atrakciju parka darba laiks no 11.00 līdz 18.00, vasarā līdz 20.00. Ieejas biļete gan lielam, gan mazam no 4 gadu vecuma maksā 37 eiro (internetā 32 eiro). Informācija: www.efteling.com.
