Ģirts Kasparāns: Tulpes un līdztiesība – ne tikai 8. martā 0
8. marts ir diena, kad daudzas Latvijas sievietes tiek sveiktas ar ziediem, jo laika gaitā tā kļuvusi par tradīciju, ko nav izdevies iznīdēt pat tiem, kas Starptautisko sieviešu dienu uzskata par nevēlamu padomju režīma atlieku. Krāšņās tulpes, rozes, neļķes un citas puķes mūsdienās pārsvarā tiek importētas no Nīderlandes, Polijas un eksotiskām valstīm, bet bija laiks, kad latviešu puķu audzētāji ar ziediem apgādāja teju visu plašo Padomju Savienību. Dažam labam vēlāko laiku uzņēmējam un politiķim tā bija iespēja ja ne nopelnīt pirmo miljonu, tad vismaz iegūt savā īpašumā katra padomju autovadītāja sapņu auto: žiguli.
Kopš tiem laikiem daudz kas ir mainījies, un tagad ar žiguļiem pārvietojas tikai padomju eksotikas cienītāji un tie, kam ar šo auto saistās īpaši siltas atmiņas. Nostalģija mudina atcerēties padomju laika gaišo pusi, bet nedrīkst aizmirst arī tumšo, par ko šobrīd atgādina LTV daudzsēriju filma “Sarkanais mežs”. Nacionālā pretošanās kustība apvienoja ne tikai vīriešus, bet arī sievietes; mūsu “meža meitas” deva savu ieguldījumu cīņā pret padomju okupācijas režīmu.
Sieviete ar ieroci rokās vairs nav retums arī mūsdienu Latvijas armijā, kur ap 17% militārpersonu ir daiļā dzimuma pārstāves; nesen virsleitnante Estere Pumpura kļuva par pirmo kapelāni mūsu armijas vēsturē. Formāli ar dzimumu līdztiesību Latvijā viss ir kārtībā, Pasaules Banka pat publicējusi pētījumu, saskaņā ar kuru Latvija un vēl piecas Eiropas valstis ieguvušas augstāko iespējamo vērtējumu dzimumu līdztiesības jomā: mūsu likumi sievietēm un vīriešiem nodrošina pilnīgi vienādas iespējas. Taču nav noslēpums, ka prakse atšķiras no teorijas, jo vēl aizvien ir daudzas jomas, kurās sievietēm nākas saskarties ar diskrimināciju. Šajā žurnāla numurā esam pievērsušies problēmām, kas apgrūtina jauno māmiņu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Nereti viņām tiek piedāvāts zemāks amats, mazāka alga un kvalifikācijai neatbilstoši darba pienākumi. Turklāt daudzi darba devēji vispār ar šķību aci skatās uz jaunām māmiņām, jo domā, ka viņas visu laiku “sēdēs uz slimības lapas”.
Kā intervijā stāsta operdziedātāja Kristīne Zadovska, savienot privāto dzīvi ar darbu nav viegls uzdevums; arī operā ir gadījumi, kad nākas pārvarēt sevi un kāpt uz skatuves pēc ļoti bēdīgu vai dažkārt ļoti priecīgu ziņu saņemšanas. Diemžēl pēdējā laikā esam saņēmuši vairākas šādas bēdīgas ziņas, jo pašā spēku plaukumā no mums atvadījušies bijušais Operas direktors Andrejs Žagars un rakstniece Andra Neiburga. Nāve nešķiro pēc vecuma vai dzimuma, tādēļ atliek vien izbaudīt katru nodzīvoto dienu. Un iepriecināt savus tuviniekus ar kādu tulpi, jo tas ir atļauts ne tikai 8. martā!
