Trešā daļa. Skaidrojums. 0
Neviens mūsu valstī (raksts ir no Krievijas – tulk.), cik man zināms, nenodarbojas ar sieviešu, kuras nevar ieņemt vai iznēsāt mazuli, psihi. Nav rehabilitācijas programmu, ne kompleksas terapijas, kas ietvertu ginekologa un psihologa atbalstu. Neviens nestrādā ar sieviešu dzīvesdraugiem.
Tikmēr sievietes cieš, praktiski klusējot. Apkārtējie pat nenojauš, ka viņām attīstās pat ne nepilnvērtības kompleksi. Viņām attīstās kas smagāks – komplekss, dziļa pārliecība par savu nederīgumu. Veidojas neirozes, līdzīgs nievājošai attieksmei pret sevi: es nekam nederu. Katras mēnešreizes ir traģēdija un asaras. Viņas nespēj skatīties uz ratiņiem un bērniem. Īpaši cieš tās, kuras nevar mazuli iznēsāt vai zaudējušas bērnu.
Reproduktīvā sistēma ir pats spēcīgākais un kaprīzākais mehānisms sievietes organismā. Pētot sievietes, es redzēju jocīgas lietas.
Stāvoklī palika tās, kuras, rupji runājot, atteicās no cerības. Zaudējušas cerību un aizrāvušās ar kaut ko citu. Rakstīja disertācijas ,grāmatas. Pievērsās biznesam u.tml. Stāvoklī palika tās, kas, iztērējušas visu naudu mākslīgajai apaugļošanai un izjaucot visu ciklu, iegādājās kucēnu. Vismaz. Stāvoklī palika tās (to arī statistika apstiprina), kas paņēma bērnu no bērnunama. Stāvoklī palika tās, kas izšķīrās no vīriem – no cita, mīļotā. Tā sieviete, kurai rādījās vīrs bez zobiem, palika stāvoklī no cita, kaut līdz tam bija ārstējusies septiņus gadus. Iespējams, viņa neizjuta vīru kā uzticamu tēvu un sargu?
Ārsti visi kā viens iesaka novērsties. Nekādi nav pierādīts, tas ir, nav teorijas, ka milzīga koncentrēšanās tam kaut kādā dīvainā veidā bloķē iespēju ieņemt bērnu .
Mani secinājumi ir tādi. Sieviete, īpaši jauna, var nepalikt stāvoklī līdz tam, kamēr kādu iemeslu dēļ nav tam gatava. Iespējams, viņu sabiedējuši par dzemdibām. Iespējams, viņa nevēlas bērnu no šī vīrieša, bet pati sev to neatzīst. Varbūt viņa vispār pagaidām negrib bērnu, bet vajadzētu taču gribēt, un viņa it kā mētājas savās vēlmēs.
Visi pētāmo sieviešu sapņi norāda uz vienu un to pašu problēmu personībā – dezorientāciju. Tas nozīmē, ka nav veseluma sajūtas, dvēsele it kā sadalījusies daļās. Viena dvēseles daļa pēc kaut kā tiesa, otra – baidās. Bailes, negatavība, pat riebums – lūk, kas ir šo sieviešu sapņos. Tie fokusējas uz šo problēmu un redzi tikai vārdu “vajag” – vajag bērnu. Taču tava dvēsele ir nepieredzējusi un nesagatavota, var būt nobiedēta, varbūt nav gatava, varbūt tai ir citi uzdevumi tuvākm gadam.
Tas, par ko es runāju, saucas mandala. Tas ir pats spēcīgākais Junga arhetips – Veselums, Patība. Aplis, pabeigtība, saskaņa pašam ar sevi. Puķes, lilija, saule, daudz maizes. Apskāvieni – saslēgtas rokas – arī ir mandala. Siltums un gaisma ir veseluma, personības integrācijas simboli. Piens – dvēseles spēka simbols, veselības, auglīgais laiks. Puzles salikušās savās vietās, loks ir noslēdzies, tu esi laimīga un ne obligāti tāpēc, ka esi stāvoklī. Vienkārši laimīga. Iespējams, arī tavs bērns to jūt – nu, beidzot, tagad jau var nākt, mierīgi iedzīvoties mātes vēderā. Viņi nebūs nemierīgi un visu laiku neaiztiks pēdu, lai pārbaudītu – kā man tur ir… Iespējams, viņa sākumā neko nepamanīs, jo viņai deguna priekšā ir jauns projekts, vai kredīts, vai viņa ir iemīlējusies, vai vienkārši viņai ir labi, jo viņa prot just to vienkārši tāpat…
Paskatieties uz savām mammām un vispār uz vedākiem pa sieviešu līniju. Cik kurai ir bērnu? Vai jūsu ģimenē bija tādi, kas ilgi gaidīja bērnu? Tantes, vecmāmiņas, māsas? Cik gados dzemdēja jūsu māte un vecmāmiņa?
P.S. Nevajag būt īpašiem nopelniem cilvēces prieksā, lai Dievs dāvinātu jums bērnu. Vajag vienkārši būt. Dziednieki saka: bērns pats izvēlas, kad viņam atnākt. Parunājiet, protams, ar viņu, sakiet viņam, ka jūs viņu gaidāt. Bet neraustiet viņu, tā ir Dieva darīšana. Labāk šobrīd nodarbojieties ar ko patīkamu.
Es nejautāšu, priekš kam jums bērns. Tā ir diezgan spēcīga programma, ko daba mūsos ielikuso. Protams, jūs tiecaties to realizēt. Bet tomēr, atbildiet klusiņām tikai sev uz šo jautājumu.
Es nepaspēju otro reizi palikt stāvoklī. Un nepaspēju pat to īsti pārdzīvot. Mēs ar vīru izškīrāmies. Ne par velti man sapņos rādījās adatainas puķes, man nepieejamas un bīstamas. Es nezinu, vai man izdosies ieņemt bērnu no mīļotā vīrieša. Pārbaudīsim, cerams. Kad radīsies iespēja.
Rakst no ulitza.livejournal.com
