Otrā daļa. Baisā. 0
Man bija trīs sieviešu grupas. Pirmajā bija sievietes, kuras ne reizi nebija palikušas stāvoklī. Otrajā grupā bija sievietes, kas stāvoklī palika, bet nespēja mazos iznēsāt. Trešajā, kontrolgrupā, bija sievietes, kuras vai nu palika stāvoklī pēc ilgstošiem pārbaudījumiem, vai arī viegli palika stāvoklī.
Mani interesēja divu veidu sapņi. Sērijveida un vienkārši nozīmīgi, tas nozīmē, tie, kuriem sievietes pašas piešķīra nozīmi. Man šos sapņus stāstīja. Daļu es meklēju internetā (speciālā sapņu mājaslapā, un tur bija vesels lērums neauglīgo sieviešu) un vēl bija manas pašas sapņi. Atgādināšu, ka tā bija arī mana problēma. Īpaši mani interesēja sievietes ar tādu pašu diagnozi – neskaidras etioloģijas neauglība.
Uzreiz gribu pateikt svarīgu lietu. Mūs mācījuši klausīties un sadzirdēt. Tas ir galvenais psihologa instruments. Man vienādu diagnostisko nozīmi ieņēma gan sapņi, gan tas, ko un kā sieviete runāja par savu problēmu. Kādus vārdus izvēlējās.
Un tā. Pirmā grupa. Pirmreizēja neauglība. Izklausās baisi, bet patiesībā tas stāsta par to, ka sieviete ne reizi nav palikusi stāvoklī periodā, kad nav izsargājusies no grūtniecības. Šīm sievietēm bija sapņi ar vienādu sižetu. Kā viņas dzemdē dažādas radības… Tie varēja būt: spēlmantiņas, lelles, vistas ola, kaķi, cālēni. Kaut kas ļoti mazs un kas neprasa barošanu. Sievietes sapnī glabāja viņus saldētavā, kastēs, nodeva glabāšanā savai mātei. Citiem vārdiem sakot, viņas nezināja, ko ar viņiem darīt. Sapņi bija ļoti nepatīkami. Nevis pelīte, vardīte, bet – nezināms dzīvnieciņš. Saprotiet? Pašas dzemdības viņām nerādījās vai rādījās pārlieku nereāli, piemēram, pāršķērž vēderu un no tā izņem… vai sieviete atnāk mājās un uz gultas guļ kastīte, bet kad dzemdējusi, pati nezina… ko ar viņu darīt, nezina… kā barot, nezina…
Otrajā grupā bija sievietes ar tā saucamajiem ieraduma spontānajiem abortiem (atkārtoti aborti aptuveni tajā pašā gaidību laikā) vai vienkārši bijis spontānajiem abortiem. Šī bija grūtākā grupa.
Te atklājās baisas lietas. Visām sievietēm bez izņēmuma šajā grupā rādījās sapņi-priekšvēstneši. Tie ir tie sapņi, pēc kuriem viņām sākās asiņošana vai notika spontānais aborts.
Es sadalīšu šos sapņus trīs grupās.
Pirmā sapņu grupa: rādās simboli – kaut kas, kas izliekas vesels un veselīgs, bet pēc tam iet bojā vai izrādās slims un miris.
Otrā sapņu grupa: rādās vīrs vai māte, vai pašas ķermenis jocīgā, nepilnvērtīgā stāvoklī.
Trešā sapņu grupa: rādās bērni, nepieejami, nenotverami, tādi, kurus tūlīt zaudēs, tādi, kuri neiet pie rokas vai pārvēršas par ko citu. Lūdzu, nebaidieties, dārgās māmiņas. Man pašai bija ļoti bailīgi un es pat slimoju, kad pētīju šo grupu. Man pat sākās jostas roze. Un kādi sapņi baisi man tobrīd rādījās! Es pat gribēju šo darbu pamest. Dienā es aprakstīju vienu līdz piecus tādus sapņus un atceros tos no galvas. Tūlīt pastāstīšu sīkāk.
Un tā… Kaut kas, kas izliekas vesels un veselīgs, bet pēc tam iet bojā vai izrādās slims un miris. Piemērs. Sieviete sapņo, ka vīrs viņai dāvina puķes. Skaistu pušķi. Kārīgi pumpuri, spēcīgi kāti. Viņa paņemt tos, lai ieliktu vāzē ar ūdeni… un pēkšni redz, ka viņas acu priekšā kāti kļūst glumi, pumpuri – tumši… viss sabirst viņas acu priekšā, rodas spēcīga puvuma smaka, ziedi izkrīt no rokām, pilnībā iet bojā, uz grīdas izveidojot peļķi uz grīdas…
Cik atceros, šis sapnis-priekšvēstnesis atkārtojās, katra grūtniecība beidzās ar spontāno abortu. Visvairāk pasaulē viņa baidījās redzēt šo sapni.
Tas ir viens sapnis no šīs grupas – sieviete iet pa meža taku, viss ir zaļš… pēkšni viņa saprot, ka apkārt ir tumsa un purvs. Kāds viņai padod koku, viņa atspiežas pret to un koks pārvēršas dubļainā ķēpā… Šis sapnis nāca katru reizi pirms bērna zaudējuma.
Otra sapņu-priekšvēstnešu grupa: defekti. Atceros vienu sapni – sieviete sapņo, ka viņas vīram nav zobu. Cita sapņo, kad viņai nav krūšu. It kā bija, bet viņa pāriet ar roku un – nav. Trešā sapņo, ka, uz gultas guļot, dzemdē viņas vecā māte, un viņai ir tik nepatīkami to saprast, ka, lūk, veca, sirma sieviete dzemdē, nezināms, no kā un ko…Jūs saprotiet, ja? Sapņos rādās kaut kas, kas saistās ar dzīvotnespēju, nepiemērotību dzīvei, svarīgā neesamību. Zobi vajadzīgi, lai ēstu. Krūtis – lai barotu. Jaunība – lai ieņemtu bērnu.
Un, visbeidzot, trešais sapņu-priekšvēstnešu tips – bērni, kas nav pieejami, it kā slīd prom, zūd, neiet pie rokas, pārvēršas par ko citu. Atceros, kā stāstīja draudzene. Viņa bieži gāja pie ginekologa, ārstējās, bija spontānie aborti. Un, lūk, viņai sapņos vairākkārt rādijās, kā ārsta kabinetā uz krēsliņa stūrī ir bērniņš. Maziņš, dzeltenā kombinzonā. Viņa rājas, sauc viņu pie sevis, pietupjas pie viņa, viņš no viņas bēg un pazūd. Vai vienkārši skatās no krēsliņa un nenāk. Viņa katru reizi histēriski raudāja, kad pamodās.
