Sievietēm, kam neizdodas ieņemt bērnu vai grūtniecība pārtrūkst. Par zīmīgiem sapņiem 0
Veselam.lv brīdinājums: tekstā var būt informācija, kas var būt emocionāli smaga.
Pirmā daļa. Ievads.
Man nekādi neizdevās palikt stāvoklī un es nolēmu šo jautājumu pētīt sīkāk. Ārsti man uzstādīja diagnozi: neskaidras etioloģijas neauglība. Tas nozīmē – es esmu vesela, bet bērns nekādi nepiesakās. Turklāt nav skaidrs, kāpēc – man jau bija meitiņa un pēc tam nekādi īpašie notikumi, kas varētu ko mainīt auglībā, nebija bijuši.
Tas bija sešus gadus atpakaļ. Mēs ar vīru bijām uz šķiršanās robežas. Tomēr atvasi es ļoti vēlējos. Bērniņš man rādījās sapnī. Smieklīgs, jautrs puisēns rudiem matiņiem. Tur, sapnī, es vai miru nost no laimes un maiguma. Es visu laiku viņam rādīju kādas puķes un mācīju runāt. Ziedi nezin kāpēc bija ar asumiem un tos nevarēja aiztikt. Tajā gadā es aizstāvēju psihologa diplomu. Un izvēlējos tēmu: “Sapņi neauglīgām sievietēm”. Nekur ne līdz, ne pēc tam es nelasīju nekādu pētījumus par šo tēmu, un tādēļ bija vēl jo interesantāk. Es tobrīd vēl nezināju, kur esmu iekūlusies.
Kāpēc sapņi? Man daudz rādījās sapņi. Tādi, pēc kuriem filmas varētu uzņemt! Es redzēju visus sev nozīmīgos cilvēkus, pirms iepazinos ar viņiem. Es zināju – mēs to mācījāmies – , ka sapņi ir praktiski neizpētāmi. Un spēlē milzīgu lomu mūsu dvēseles dzīvē. Patiesību sakot, Freids zinātnei ir īpaši vērtīgs zinātnei nevis savas libido teorijas dēļ, kuru diezgan ātri sagrāva viņa paša sekotāji, bet Freids bija pirmais, pats pirmais, kurš pateica, ka mūsu dzīvē bez apziņas vēl ir arī bezapziņa un tā ietekmē mūsu rīcību. Viņš ieviesa šo izpratni, šo terminu un uz šīs Bezapziņas teorijas savas mācības būvē piecas no septiņām pamata psiholoģijas skolām (ja nesamelojos par pašreizējo daudzumu).
Bet bija vēl arī Jungs. Viņi ar Freidu kopā sāka, pēc tam šķīrās. Jungs pirmais pateica, ka ne viss atduras pret libido, nosauca Freidu par norūpējušos, savukārt Freids saplēsa viņam brilles. Pēc tā Jungs aizbrauca. Trīsdesmit gadus Jungs pierakstīja savus sapņus, kuros viņš bija teju vai meistars. Viņš meklēja apstiprinājumu citai teorijai. Tur bija maz seksa, bet daudz sapņu, mītu un pasaku. Šī teorija saucas “Kolektīvās bezapziņas teorija”. Jungs redzēja, ka gan šveiciešu profesora, gan mumba cilts iedzimtajam ir viens un tas pats personāžu klāsts. Viņš tos nosauca par arhetipiem.
Šis zinātnē balstītais ekskurss bija vajadzīgs tam, lai paskaidrotu, kā es strādāju ar sapņiem. Man vajadzēja saprast, vai sievietes, kura nevar palikt stāvoklī, vai viņas galvā, ir viens un tas pats markeris-arhetips? Kaut kas, kas simbolizē problēmu? Un varbūt ir kaut kas, kas norāda uz iemeslu? Un blandoties pa simtiem svešu cilvēku sapņiem, es atdūros pret diviem markeriem, un negaidīti arī pret trešo – uz to, kas norādīja uz problēmas risinājumu!
