15 pavisam īsi, bet aizkustinoši mīlestības stāsti, kas liek noticēt labajam 3
* Šodien, pieejot pie sava veikala pulksten septiņos no rīta (esmu florists), es ieraudzīju vīrieti formastērpā. Viņš grasījās doties uz lidostu, lai lidotu uz Afganistānu, uz veselu gadu. Viņš teica: “Katru piektdienu es parasti dāvinu savai sievai skaistu ziedu buķeti un nevēlos šo tradīciju pārtraukt.” Tad viņš pasūtīja man 52 ziedu pušķus un lūdza tos piegādāt ik piektdienas vakaru sievai uz ofisu, kamēr pats neatgriezīsies. Es viņam iedevu 50% atlaidi, jo tāda mīlestība arī manu dienu padarīja saulaināku.
* Šodien es pastāstīju savam astoņpadsmitgadīgajam mazdēlam, ka pa visiem skolas gadiem es tā arī netiku uz īstu skolas balli, jo mani neviens neuzaicināja. Un iedomājieties – šajā vakarā viņš, ģērbies smokingā, piezvanīja pie manām durvīm un uzaicināja mani par pavadoni skolas ballē.
* Kad šodien viņa pamodās no 18 mēnešus ilgas komas, viņa noskūpstīja mani un teica: “Paldies, ka paliki ar mani, ka stāstīji man šos brīnišķīgos stāstus un ka vienmēr man esi ticējis… Un, jā, es ar tevi precēšos.”
* Šodien, ejot cauri parkam, nolēmu piesēst un uzkost pusdienas. Tikko sāku tiesāt sviestmaizes, ievēroju, ka zem ozola piebrauca kāds automobilis. Tajā bija padzīvojis pāris. Viņi nolaida logus un ieslēdza džeza mūziku. Vīrietis izkāpa no mašīnas, atvēra durvis sievietei un padeva viņai roku. Pēc tam viņi pusstundu zem šī paša ozola lēni dejoja.”
* Šodien es veicu operāciju mazai meitenītei. Viņai bija vajadzīgas pirmās grupas asinis. Mums to nebija, tāpēc varēja derēt meitenītes dvīņu brāļa asinis. Es paskaidroju viņam, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums. Viņš nedaudz padomāja, pēc tam kaut ko parunāja ar vecākiem un padeva man roku. Es nesapratu, kāpēc viņš tā darīja, līdz viņš pēc asins nodošanas man pajautāja: “Un kad es nomiršu?” Viņš bija iedomājies, ka ziedo savu dzīvību māsai. Par laimi, šobrīd ar viņiem abiem viss ir kārtībā.
