Mainīts uzmanības fokuss 0
Jūs droši vien daudz domājat par savu iemīļoto. Īpaši, kad jūsu attiecībās noticis kas tāds, kas atkal jūs padarījis nelaimīgu. Viņš “aizmirsa” par jums, jau pāris dienas, ignorē īsziņu, jūsuprāt, pazemojoši izteicās par jūsu ārieni, negatīvi novērtēja jūsu rīcību un nolasīja jums stundu garu lekciju par tēmu “nav tādas sieviešu loģikas, tāpat kā nav bezalkoholiskā degvīna”. Kad pēc visa tā jums tā arī nebija baudas seksā, viņš pateica: “Tu esi ļoti lēna. Pārējās ir ātrākas!”
Pienācis tā kā laiks padomāt, kas notiek. Kā jūs to darīsiet?
Sievietes man stāsta, ka liela daļa tādu pārdomu būvējas pēc shēmas, kāda ir filmā “Elektronika piedzīvojumi”: “Uri, kur gan ir tā poga?”
Lūk, aptuvens jautājumu klāsts, kurus uzdodam šādās situācijās:
- ko gan viņš domāja ar to, ko pateica?
- ko viņš patiesībā juta, kad to izdarīja?
- kas viņam ir svarīgāks?
- vai viņš mani līdz šim ir mīlējis (pēc manis; manā vietā)?
- ko viņš teiks, ja es teikšu to….?
- ko viņš sajutīs, ja es izdarīšu tā….?
Un tā tālāk…
Redzat galveno? Raksturīgais visās šajās pārdomās – vajag “iziet no sevis”, lai tam nodotos. “Izejot no sevis”, nododat sevi. Runājot psihoterapijas valodā, jūs zaudējat kontaktu ar sevi. Šis process ir pilnīgs tās atspoguļojums ticībai, ka laime vienmēr nāk no ārpuses, un to vajag noķert un norīt, atceraties? Otra svarīga iezīme – lai kādu atbildi jūs atrastu uz uzdotajiem jautājumiem, tā jūs neapmierinās. Apziņā rodas jautājums pēc jautājuma, un atrastās atbildes vien rada jaunus un jaunus jautājumus. Un pats galvenais – lai cik atbilžu jūs neizdomātu, jūs nekļūstat laimīgāka. Jo reālās attiecības starp jums un jūsu vīrieti nemainās.
Vēlāk mēs parunāsim par to, kā “atgriezties sevī”.
