Pretīgi būt nelaimīgam! Kā tikt vaļā no šīs sajūtas 0
Kad galva ir pārbāzta neizmantotām gudrībām
Cilvēki, no kuriem jau pa gabalu manāms “nelaimīguma smārds”, var būt pat pievilcīgi, labi izglītoti un kārtīgi, taču… no viņiem it kā neizskaidrojamu iemeslu dēļ gribas bēgt. Vai vienkārši distancēties. Nostrādā instinkti!
Starp šādiem cilvēkiem mēdz būt tādi, kas tiecas augt, pašattīstīties, nodarbojas ar sportu un jogu. Reizēm viņi cenšas radīt ilūziju, ka viss ir brīnišķīgi un visādi uzmundrina. Taču “šleifīti” visam ar to nepārsiesi. Viņa nelaimīgumu tāpat pamanīsi. Un, kā zināms, cilvēks savu smaržu nejūt – to var just tikai no malas.
Uzdrošināšos pieņemt, ka iemesls ir galva, kas piebāzta ar neizmantotām zināšanām par dzīvesmākslu.
Kad satura daudzums, ko cilvēks uzņem, daudzkārt pārsniedz viņa spēju rīkoties un uzsūkt zināšanas, izdzīvot tās caur sevi, rodas informācijas intoksikācija. Tas noved pie enerģētiskiem blokiem un iekšējas dalīšanās.
Ja tu līdz dziļumiem kaut ko esi sapratis, bet nerīkojies (spriedumi, prāta apsvērumi un skaisti loģiski izklāsti neskaitās), zināšanu enerģija sāk stagnēt, izsauc iekšēju disbalansu un patstāvīgu neapmierinātību. Un tad vēl “nostrādā” mūsu bioloģija – ja mēs rīkojamies un jūtamies veidā, kas saistīts ar nelaimīgumu, tad nelaimīguma smārds kļūst mūsos pats par sevi esošs. Tāpēc arī saka, ka pašattīstībā nav ceļa atpakaļ! Ja esi sevī ielaidis zināšanas, esi gatavs tās likt lietā.
Iedarbības spēks atkarīgs no tās informācijas iekļūšanas dziļuma. Virspusējā līmenī šīs norises ir praktiski nepamanāmas un relatīvi drošas. Bet, jo gudrāks cilvēks un jo vairāk spējīgs nevis vienkārši uzzināt, bet arī izprast, jo dziļāk iekļūst informācija – procesi jau ir neatgriezeniski.
Man arī savulaik nācās atmazgāt paša iekšējo netīrību, kas bija ierakusies, ieķepusi manī pa neskaitāmiem gadiem, kuros centos uzspiest realitāti savai gaidu konstrukcijai. Šodien skatos uz pasauli tikai un vienīgi ar asu jautājumu: “Kā?”
