Tas nesola neko labu, un par to ir jārunā. Rekordtempā kūst ledāji visā pasaulē 0
7 triljonu tonnu ledāja ledus izkušana ir paaugstinājusi jūras līmeni par gandrīz 2 centimetriem, un Alpi ir kušanas karstais punkts. Klimata pārmaiņu rezultātā ledāji visā pasaulē kūst ātrāk nekā jebkad reģistrēts, vēsta jauns zinātnisks pētījums.
Kopš 2000. gada ledus apjomi ir sarukuši par vairāk nekā 5%, un pēdējās desmitgades laikā tas ir bijis straujāks. Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, apkopo dažādus secinājumus, lai vispusīgāk izklāstītu šo jautājumu.
Reģioni, kuros ledāji bijuši kopš neatminamiem laikiem, zaudē šīs ledus zonas. Bezprecedenta ledāju kušana noved pie daudzām katastrofām, apdraudot saldūdens resursus miljoniem cilvēku un radot katastrofālus jūras līmeņa paaugstināšanās rezultātus.
Cik ātri kūst ledāji?
Kopš gadsimtu mijas ledāji ir zaudējuši vairāk nekā 6500 miljardus tonnu (5%) ledus — aptuveni 270 miljardus tonnu gadā, raksta izdevums.
270 miljardi tonnu ledus ir tikpat, cik visu pasaules iedzīvotāju ūdens patēriņš 30 gadu laikā, pieņemot, ka katrs cilvēks patērē trīs litrus dienā.
Palielinoties siltumnīcefekta gāzu emisijām, process paātrinās. No 2000. līdz 2011. gadam šīs aizsalušās upes – glrečeri – izkusa ar ātrumu vidēji aptuveni 231 miljards tonnu ledus gadā.
Šis kušanas ātrums no 2012. līdz 2023. gadam palielinājās līdz 314 miljardiem tonnu gadā, kas ir paātrinājums par vairāk nekā trešdaļu. 2023. gadā tika reģistrēts rekordliels masas zudums – aptuveni 548 miljardi tonnu.
Ilustratīvi – ledāju masas zudums ir aptuveni 18% lielāks nekā Grenlandes ledus segas zudums un vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Antarktikas ledus segas zudums.
Alpi zaudē savus ledājus ātrāk nekā jebkurš cits reģions, un kopš 2000. gada to pazuduši gandrīz 40%. Arī Tuvajos Austrumos, Jaunzēlandē un Ziemeļamerikas rietumos ir novērots ledāju samazinājums par vairāk nekā 20%.
Kā ledāju kušana ir veicinājusi jūras līmeņa celšanos?
Gandrīz 7 triljonu tonnu ledāja ledus atkušana kopš 2000. gada ir paaugstinājusi jūras līmeni par gandrīz 2 centimetriem. Tas padara ledāju kušanu par otru lielāko jūras līmeņa celšanās veicinātāju pēc ūdens izplešanās okeānu sasilšanas dēļ.
Katrs jūras līmeņa celšanās centimetrs pakļauj vēl 2 miljonus cilvēku ikgadējiem plūdiem kaut kur uz mūsu planētas, aģentūra BBC citē zinātniekus.
Saskaņā ar NASA datiem globālais jūras līmenis kopš 1992. gada jau ir cēlies par vairāk nekā 10 cm, un tuvākajās desmitgadēs gaidāms vēl straujāks kāpums.
Klimata pārmaiņu dēļ ledāji turpinās kust arī turpmākajos gados, pat ja ir vērienīgāki centieni palēnināt globālo sasilšanu, jo tie lēni reaģē uz mainīgo klimatu.
