Vai jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā? 112
Rihards Murāns, Lielvārdes novadā: ”Protams, ka jāierobežo kreditētāji. Lasīju, ka ir kreditēšanas firmas, kas pelna 17 miljonus, tas, manuprāt, ir nedaudz par traku. Pats ātros kredītus neesmu ņēmis, jo strādāju un plānoju savus izdevumus. Galējas nepieciešamības gadījumā naudu palūgtu radiniekiem, jo ar tiem varētu vienoties par termiņiem un summu, tādējādi izvairoties no kreditētāju elpas pakausī. Domāju, ka jāpaaugstina vecums, no kura var paņemt ātro kredītu, jo visbiežāk tieši jaunieši neapdomīgi aizņemas un nonāk parādu jūgā: viens kredīts tiek ņemts, lai atdotu iepriekšējo, tādā veidā paliekot atkarīgs no kredītiem. Jāierobežo arī ātro kredītu reklamēšana, jo, dzirdot TV un radio saukļus “Steidzami nepieciešama nauda? Mēs tev palīdzēsim!” un “Kredīts bez maksas!”, cilvēki naivi uzticas. Varētu arī cilvēkus vairāk informēt par to, kā rēķina procentus un veidojas parāds. Debatēm Saeimā par šo jautājumu īpaši nesekoju, tomēr liekas dīvaini, ja politiķi pāris mēnešos šajā jautājumā var apmest kažoku uz otru pusi.”
Sintija Brundzule, Gulbenes novadā: ”Ātrie kredīti ir viens no veidiem, kā nopelnīt uz cilvēku neapdomības rēķina. Tomēr kreditēšanas ierobežošanu neatbalstu, jo šie uzņēmumi tikai apmierina pieprasījumu, kas radies sabiedrības nabadzības iespaidā. Esmu vairākas reizes aizņēmusies un neizslēdzu iespēju, ka aizņemšos arī turpmāk. Ātrie kredīti nav slikti, ja līdz algai ir palikušas pāris dienas, bet nauda nepieciešama uzreiz. Problēmas rodas tad, ja cilvēki ātros kredītus ņem kā ilgtermiņa aizņēmumus, jo maksātnespējas dēļ tos viņiem atteikusi banka. Manuprāt, ir svarīgi, ka ātro kredītu var paņemt jebkurā brīdī, jo ir situācijas, kad nauda ir vajadzīga nekavējoties, piemēram, ja sācis sāpēt zobs vai sabojājies ledusskapis.”
Sergejs Karasevs, Daugavpils novadā: ”Tā kā dzirdēts pārāk daudz skumju stāstu par ātro kredītu ņēmējiem, domāju, ka šis rūpals jāierobežo. Pats kredītu neesmu ņēmis, jo, par laimi, esmu nodrošināts, bet varu iedomāties, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši nav citu iespēju izdzīvot. Šādiem cilvēkiem varētu palīdzēt tas, ka kredīta sniedzēji nevar rīkoties, kā ienāk prātā, bet tiek turēti zināmā rāmī. Kredītu nevajadzētu izsniegt 15 minūtēs, ja cilvēkam būtu jāgaida vismaz pāris dienas, līdz tiek pie naudas, viņš varētu atrast citus risinājumus savai problēmai un kredītu nemaz nepaņemt. Naudas tūlītēja pieeja ir vilinoša, bet bīstama. Patīkami, ka šis jautājums nonācis arī Saeimas darba kārtībā, un ceru, ka mediji sekos, kā interesēs lēmumi tiek pieņemti.”
Agnese Šurpicka, Kuldīgas novadā: ”Ātros kreditētājus vajadzētu nevis ierobežot, bet iemācīt viņiem kaut nedaudz cieņas pret cilvēkiem. Pirms gada paņēmu kredītu un nedēļas laikā to atdevu, bet kopš tā laika man regulāri tiek sūtīts e-pasts ar it kā izdevīgiem kredītu piedāvājumiem. Esmu uz šīm e-pasta vēstulēm atbildējusi, laipni lūdzot, lai tās man vairs netiktu sūtītas, bet tik un tā tās regulāri jau atkal ir manā iesūtnē. Ja pat tik elementāra cieņa viņiem ir sveša, tad kā var lūgt, lai tiktu ievēroti saprātīgi parādu atdošanas nosacījumi!? Tāpat ir nepieņemami, ka blakus spēļu zālēm bieži vien ir lombardi un ātrās kreditēšanas iestādes. Tā tiek ekspluatēts cilvēku mirkļa vājums un pelnīts uz tā rēķina. Varētu šķist, kas gan tur tik grūts – neņem, ja nevari atdot! Bet kreditēšanas nozarē strādā eksperti, kuri zina, kā uzspiest uz cilvēku vārīgajām vietām. Domāju, ka ātrie kredīti jāpadara par risinājumu izmisumam, nevis par kārdinājumu apmierināšanas metodi, kā tas ir tagad.”
Uzziņa
5. jūnijā pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz:
* samērīgu procentu likmju piemērošanu aizdevumam;
* liegumu paņemt kredītu laikā no 23.00 līdz 7.00;
* noteikt ātro kredītu atmaksas grafiku, kurā maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī;
* veicināt patērētāja maksātnespējas izvērtēšanu.
Pērn ātrajos kredītos izsniegti 179, 86 miljoni eiro;
2013. gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencētas nebanku kreditēšanas iestādes.
