Māris Antonevičs: Skaļi paziņojumi un mājieni par Saeimas atlaišanu, bet fonā – neskaidrais novadu reformas iznākums 18
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skaļi paziņojumi par konstitucionālo krīzi un pat mājieni par Saeimas atlaišanu – tik negaidīts šonedēļ izvērtās parlamenta balsojums par to, kur tad galu galā “pēc papīriem” atradīsies pašreizējais Varakļānu novads.
Gadījums, protams, svarīgs, lai izdarītu dažus politiskus secinājumus.
Pirmkārt, par to, kas ir “sarkanā līnija” politiski allaž uzmanīgajam un apdomīgajam prezidentam Egilam Levitam.
Proti, viņš ir gatavs diezgan mierīgi reaģēt uz dažādām politiskām dīvainībām koalīcijā vai solījumu nepildīšanu (piemēram, par mediķu algām), bet, pats būdams jurists, nav gatavs ne uz mazāko piekāpi, ja kaut kas draud ietekmēt noteikto konstitucionālo kārtību.
Šajā brīdī visas agrākās runas, ka pandēmija un krīze nav īstais laiks, lai mainītu valdību (un Saeimu), vairs nedarbojas un prezidents ir nelokāms – te nekādu spēlīšu nebūs.
Otrkārt, par to, ka lokālpatriotismam un emocijām politikā reizēm var izrādīties lielāks spēks nekā pragmatiskiem apsvērumiem.
Nav jau tā, ka deputāti iepriekš vienmēr būtu sajūsmā par Satversmes tiesas lēmumiem, bieži tos pat mēģina apiet ar dažādiem viltīgiem līkumiem, lai, kā saka, vilks paēdis un kaza dzīva.
Tomēr tādus gadījumus, ka pa tiešo pierē – nepildīsim un viss –, gan grūti atcerēties. Tātad arī par Saeimu esam uzzinājuši kaut ko jaunu.
Tikmēr kaut kur fonā ir palicis jautājums, kuram it kā būtu jābūt galvenajam šajā stāstā, – bet kā tad pašlaik, mirkli pirms pašvaldību vēlēšanām, izskatās izslavētā novadu reforma.
Ar to nebeidz lielīties tās autori, stāstot, ka iepriekš Latvija izskatījusies kā no ielāpiem sadiegts lupatu deķis, bet tagad… Jā, kas tas tagad?
Pašlaik ielāpu it kā ir kļuvis skaitliski mazāk, taču tie joprojām ir ļoti atšķirīgi. Turklāt daži nemaz neatbilst reformas sākotnējiem kritērijiem, viens no biežāk piesauktajiem – jaunajā novadā jābūt vismaz vienam nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centram.
To, starp citu, uzsvērusi arī Satversmes tiesa, lemjot, ka Skultes pagasta pievienošana Saulkrastiem un Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam nav pamatota.
Problēma tā, ka arī Satversmes tiesa uz šo procesu raugās fragmentāri. Citādi īsti nevar, jo tā izskata konkrētus iesniegumus, taču kopaina kļūst arvien miglaināka.
Pēc Satversmes tiesas lēmumiem palicis “saplacināts” Saulkrastu novads un vēl grūtāk saprotams – atsevišķs Varakļānu novads, kuru pat paši lēmēji sauc par pagaidu risinājumu.
Jautājumi paliek arī par citām pašvaldībām, no kurām dažas vēl gaida Satversmes tiesas spriedumu, bet tas būs tikai pēc vēlēšanām, un tur var rasties vēl lielākas jukas.
Tātad tūlīt vajadzēs vēl vienu reformu, lai tiktu galā ar pašreizējās reformas sekām.
