Tiem, kas neierodas, burtiski “sasies rokas” 168
Ja krievs pēc pavēstes saņemšanas neierodas militārajā reģistrācijas un iesaukšanas birojā, viņam tiks piemēroti dažādi ierobežojumi un sankcijas. Ja iesauktais 20 dienas vai ilgāk ignorēs uzaicinājumu, viņam tiks piemērots naudas sods līdz 30 000 rubļu. Tāpat viņam liegs reģistrēties kā individuālajam uzņēmējam vai pašnodarbinātajam, apturēs iespēju reģistrēt savas tiesības uz nekustamo īpašumu, ierobežos transportlīdzekļu vadīšanu un aizliegs to reģistrāciju, neslēgs ar šo cilvēku kredītlīgumus vai aizdevuma līgumus.
Tāpat jau pirms vienotā reģistra kara komisariāti nosūtījuši robeždienestiem to obligāto iesaucamo sarakstus, kuriem tika adresētas pavēstes. Šajā gadījumā šiem krieviem nebūs iespējams šķērsot robežu un pamest Krieviju, tāpēc daudzi devušies tagad prom vēl pirms iesaukšanas sākuma.
Tiesa gan praksē pašlaik nav iespējas pārbaudīt, vai personai ir noteikts aizliegums izbraukt. Tāpat vēl nav noteikta kāda atbildība par mēģinājumu šķērsot robežu pat tad, ja ir noteikti ierobežojumi. Iepriekš likumprojekts policijai deva tiesības meklēt un nogādāt militārajā uzskaites un iesaukšanas birojā šādus pilsoņus.
Iesaucamos izsekos arī pēc mobilā tālruņa lietošanas paradumiem, un pat ar videonovērošanas kamerām ielās un sabiedriskajā transportā. Šīs metodes jau izmantotas, piemēram, Maskavā 2023. gada rudens iesaukšanas laikā.
Svarīgi arī atcerēties, ka kopš pagājušā gada iesaukšanas vecums Krievijā ir paaugstināts no 27 uz 30 gadiem. Vīriešiem, kuriem 2023.gadā apritēja 27 gadi, lai izvairītos no obligātā militārā dienesta, bija jāpaspēj reģistrēties armijā kā rezervē. Tie, kas jau ir ieskaitīti rezervēs, tostarp tie, kas sasnieguši 27 gadu vecumu, vairs nebūs pakļauti iesaukšanai.
Nevar tikt galā ar lielāku armiju – nav pietiekamu resursu
Parasti pavasarī armijā iesauc vairāk jauniešu nekā rudenī. Speciālisti to skaidro ar to, ka pavasara iesaukšanas periods bieži vien sakrīt ar augstskolas beigušajiem studentiem. “2020.–2021. gadā armijā katru gadu tika iesaukti aptuveni 260 000 cilvēku,” atzīmē Sergejs Krivenko. 2022. gadā tika pieņemti tikai 254 000. Un 2023. gadā – 277 000.”
Maz ticams, ka Krievijas armija ir gatava pieņemt un “sagremot” karavīrus, kas pārsniedz šo skaitu. Galu galā tam vienkārši nepietiek apmācības telpu un instruktoru, kā arī sistēmas ieroču un aprīkojuma iespēju.
Vislielākās briesmas dienestā iesauktajiem ir līgumdarba pieņemšana. Iesaucamie, kuri nonāk militārajā vienībā nekavējoties tiek pierunāti parakstīt dienesta līgumu. Dažreiz šim nolūkam tiek izmantotas psiholoģiskā spiediena metodes. Precīzs cilvēku skaits, kas piekrīt parakstīt līgumu, nav zināms. Taču tas var sasniegt pat 30% vai pat vairāk no visiem iesauktajiem. Viņiem visiem ir risks nonākt kara zonā.
Tomēr Krievijas iesauktajiem joprojām ir vairākas iespējas, kas ļaus izvairīties no armijas. Tie ir veselības apsvērumi un studiju laiks augstskolā. Piemēram, varat iesniegt pieteikumu par vēlmi iestāties arī alternatīvajā civildienestā (ACS).
Pat ja komisijas projekts nolems noraidīt cilvēka likumīgo lūgumu, viņš šādu pārkāpumu varēs pārsūdzēt tiesā. Turklāt šajā gadījumā, kamēr prasība tiek izskatīta, šo vīrieti nedrīkstēs vervēt bruņotajiem spēkiem. Pat ja tiesa tiks zaudēta, iesaukšana būs jau beigusies. Visu procedūru var atkārtot nākamajā zvanā.
