Tukumnieku liriskais raupjums 0
Jau zināms, ka Tukumā mitinās daudz radošu cilvēku. Šogad viņiem pat ir savs pasākums Dzejas dienās Rīgā: radošā pēcpusdiena ar draisku nosaukumu “Proza paiet malā”, kas piektdien, 7. septembrī, plkst. 18 notiks Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā 30.
Viss dzejas mēnesis septembris tukumniekiem būs uzstāšanās prieku pilns: 8. septembrī plkst. 13 pasākums “Čaka gars Tukumā”, 14. septembrī plkst. 19 visā Latvijā akcija “Sirds uz perona”, 15. septembrī – Kurzemes mākslas un dzejas dienas Kuldīgā un 22. septembrī – “Trīs mākslu tikšanās” Slampes kultūras pilī. Vairāk: https://tla.lv/.
Tukums labprāt dalās ar radošo garu, savukārt Tukuma Literātu apvienības vadītāja rakstniece Guna Roze stāsta par to, kā sokas Tukuma literātiem.
– Ar ko Tukuma Literātu apvienība izceļas citu Latvijas radošo apvienību vidū?
G. Roze: – Varbūt ar sīkstumu? Kopš Pēteris Jurciņš apvienību nodibināja 1963. gadā, tā 55 gadus darbojas bez “dekrēta atvaļinājumiem”. Arī ar to, ka netīksmināmies par saviem tekstiem, bet veselīgi uztveram kritiku un nemitīgi mācāmies. Pēdējos trīs gados Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju beiguši četri mūsējie. Jāatzīst gan, ka visi četri ir prozisti. Varbūt dzejnieki ir introvertāki?
– Vai Tukuma literātiem piemīt savs, īpatnējais kurzemnieku stils?
– Par šo prātojām 2014. gadā, kad Tukumā notika Kurzemes Mākslas un dzejas dienas. Secinājām – lai arī esam ļoti dažādi un arī rakstām atšķirīgi, tomēr kopīgais kurzemnieku literatūrā ir liriskais raupjums.
– Kādi būtiski notikumi ir ietekmējuši Tukuma literātus: vēsture, cilvēki un kuratori, pašvaldības atbalsts?
– Noteikti – cilvēki. Pēdējā gada laikā esam zaudējuši trīs senbiedrus. Emocionāli kļuvām par bāreņiem, jo viens pēc otra aizsaulē aizgāja arī P. Jurciņa māsa Anna un viņas vīrs Elmārs Augusts Rumba, kurš bija TLA simbols un etalons. Pašvaldība, par laimi, nejaucas radošumā, bet atbalsta finansiāli, un tas nav maz.
– Proza un dzeja Tukumā – kas uzvar un kāpēc dzejas ir vairāk?
– Lai gan dzejas tradīcijas Tukumā ir senākas, vairs nevar sacīt, ka dzejas vairāk, jo pēdējos gados apvienībā ienākuši pieci prozisti: Guna Roze, Ilga Liepiņa, Vilis Seleckis, Rolanda Bula, Marija Anmane. Iedibinājām ikgadējos “Tukuma prozas lasījumus” – kā vērtīgu treniņu pirms Kurzemes un Rīgas lasījumiem un kvalitatīvu pasākumu vietējai inteliģencei. Ja raugāmies uz izdoto grāmatu skaitu, uzvar proza, taču tā noteikti nav tikai Tukuma iezīme – prozai ir lielākas iespējas atrast savu izdevēju un lasītāju.
Dzejas ABC
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Ar zināmu atbalstu un spēcīgu personību vadībā reģionālā dzeja var pacelties līdz ļoti būtiskam līmenim. Dažiem no autoriem, kam vēl nav sava dzejas krājuma, būtu nopietni par to jāaizdomājas. Jo – viņu poētiskie līdzekļi, izteiksmes oriģinalitāte un tēlu veidošanas izjūta nebūt nav sliktāka par dažu labu Rīgas bohēmas speciālistu arsenālā esošo.”
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam iepazīties ar Tukuma Literātu apvienības dzejnieku darbiem.
Iveta Šimkus
*
vēsa vasaras diena
mazpilsēta elpo
ātri un sekli
zaļi šalcoša lapotne
veļa uz auklas
kā tukšas
domformas
vējš
dzenā
zvirbuļus
kāds lasa
dzenu
ikdienības ratiņi ripo
augšā lejā
baznīcas smaile
ir zīmulis
ar ko rakstīt
Dievam
Gvido Drage
*
mēs kas esam
piedzimuši ceļā
nevaram ne pārsēsties ne izkāpt
no tā ilgā tramvaja
kurš nenāk
domu bruģim pāri
aizmirstības kalnam apkārt
tālāk taisni
zvanīdams un izstarodams nāvi
mēs dažreiz izsitamies
konduktoros
un lepni caurstaigājam pasažierus
stikla āmuriņiem uzsitot
pa priekškambariem
un tik vien paraujamies sānis
pēkšņi atveras ja
svaigi asiņojošs Visums
mēs vēl nezinām
vai cilvēki jau esam
kājas iemērkuši senā
bezdibeņa piķī
vai tikai kreozota pilni
saules sakarsēti sliežu gulšņi
krusta ceļa naglas
plaukstās velti sadzinuši
Andris Jansons
*
Veļu laika rotaļas
Pa ceļu iet
nakts tumsa
un ieskatās atvērtā
grāmatā
kur lapaspuse
katra
kā
sarullēts
marcipāns smaržo
šim ceļam var
pieskarties
tumsa ir lipīga
un nakts-
sargeņģelis-
klusītēm dūdo man
ausī:
aizmirsti kurā
lapaspusē
neskaties kādā
šriftā
nemeklē paslēptās
domas
novirzies kopā ar
mani
līdz attopos pie-
mājas pļavā
viens un virs
velēnām.
Neformāts
Ir vakars
pie klāta galda
pulcējas
aicinātie
neaicinātie
pašaicinātie
izaicinātie
viņi steigšus ķeras
klāt
ir vakars (tā ap krēslu)
uz galda pil
gaismekļi
ap galdu valda
kņada
kurš gan pamana lauzītu
maizes plāceni
un skāņu
mazgrādīgu
jaunvīnu
kas pārvēršas
savēršas
izvēršas
pievēršas
tieši tev acu
priekšā.
Sarma Upesleja
*
Trin grieze izkapti, nakts tumsu smeļas,
Kāds klusi miglu pļauj zem zvaigznājiem,
Tā vālos gulst, un viļņojas un ceļas,
Kā ēnas slīd virs upes ūdeņiem.
Pār koku galiem mēness atviz bāli
un dīva gaisma ūdens dzīlē dzeļ –
vai zināji, ka aprims airu pāris,
še rītnakt klīdīs mīlestības veļi?
Vēl Tava maigā roka vilni rotā,
vēl tici solījumiem kaismīgiem,
vēl kaira nakts kā deja nedejota,
bet veļas miglas vāli mānīgie
kā Tavi vārdi – citai domātie.
Melns atvars griežas sirdi Tavu plosīt…
