Ar biezpienu – uz eksportu! “Tukuma piens” arvien vairāk orientējas uz ārzemju tirgiem 0
Viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem AS “Tukuma piens”, nesaskatot tālākās attīstības iespējas vietējā tirgū, arvien vairāk orientējas uz eksportu.
Marta sākumā plānots nodot ekspluatācijā jauno cehu, kas ļaus uzņēmumam palielināt ražošanas apjomus un eksportēt krietni vairāk bioloģiskās produkcijas.
“Tukuma piena” direktors Ints Poškus stāsta, ka jaunā būve ir gan “esošās daļas pilnīga rekonstrukcija, gan jaunas iekārtas, tāpat uzbūvēts jauns cehs, kur būs noliktavas, taras saimniecība”.
Plānots ražot jaunus produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam. Jaunbūve ir 4300 kvadrātmetru liela, kas no kopējā projekta izmaksām ir 3,5 miljonu eiro vērta. Kopējās projekta izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, daļa no tā – ES līdzfinansējums. Pēc modernizācijas būs lielāka automatizācija un mehanizācija, kas pašlaik, darbaspēka trūkuma laikā, ir īpaši svarīgi.
“Latvijā patēriņš samazinās, jo patērētāju skaits kļūst mazāks. Bet uzņēmums nevar stāvēt uz vietas, tam ir jāattīstās. Vienīgā iespēja ir eksports. Lai tas varētu notikt, uzņēmumam nepieciešams BRC sertifikāts, kas ir globālais drošas pārtikas standarts. Ja tā nav, lielās veikalu ķēdes ar ražotāju nemaz nerunā. Šādu sertifikātu ieguvām pagājušā gada jūnijā un līdz ar to tagad ļoti aktīvi darbojamies eksporta tirgos. Latvijas tirgū neredzu izaugsmes iespējas,” situāciju raksturo uzņēmuma vadītājs. Investīciju projekts dos lielāku stabilitāti, samazinot dažādus riskus.
Fokuss uz eksportu
Uzņēmuma eksportā fokuss ir uz bioloģiskajiem produktiem, jo ar tradicionāli ražotiem eksportā startēt grūti. Šobrīd eksports veido 12% no uzņēmuma saražotā, tas ir vairāk nekā iepriekš. Industriālos produktus uzņēmums neražo, bet fokusējas uz plaša patēriņa produkciju mazumtirdzniecībai. Produkcijas realizācijas termiņi ir īsi, tāpēc eksports orientēts uz tuvējām Eiropas valstīm – Skandināviju, Poliju, Vāciju, Lietuvu. Polijā, kas pati ir piena produktu lielražotājvalsts, trūkst bioloģiskā piena un “Tukuma pienam” izdevies ielauzties šajā tirgū ar bioloģisko biezpienu, sviestu, jogurtiem.
Jāpiebilst, ka “Tukuma piens” ir līderis Latvijas jogurtu tirgū ar vairāk nekā 40% tirgus daļu un tieši jogurts ir vispieprasītākais produkts Polijā. Realizācijas apjomi šajā valstī aug, tas pats vērojams arī Lietuvas tirgū, kur savu produkciju “Tukuma piens” pārdod ar zīmolu “Aiste”.
Tomēr lielākais eksporta tirgus šobrīd ir Vācija, kur visvairāk tiek eksportēts biezpiens un biezpiena produkti, to pārdošanas apjomi strauji pieaug. Kāpēc tā?
“Vācu patērētājs līdz šim biezpienu maz pazina. Tagad viņi sāk iepazīt un atzīst to par labu esam. Tā ir laba ziņa, jo Vācijas tirgus ir ļoti piesātināts,” atbild Poškus. Biezpiena reklamēšanai gan nauda netiek ieguldīta, jo tas būtu ļoti dārgs pasākums.
Tāpat neliela daļa saldētās produkcijas tiek pārdota ASV tirgū, kur tiek mēģināts iekļūt mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs. Tieši Ziemeļamerikas virziens varētu būt perspektīvs, spriež direktors.
Savukārt pasaules visstraujāk augošā patērētāju tirgus – Āzijas – virzienā uzņēmums pagaidām neskatās, jo, lai konkurētu šajos tirgos, produkcijai nepieciešami garāki realizācijas termiņi. Turklāt piena un piena produktu patēriņš Āzijā ir salīdzinoši neliels atšķirīgu ēšanas paradumu dēļ.
Latvijas bioproduktu tirgus stagnē
Pasaulē pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas, taču par Latviju to nevarot teikt. “Redzam, ka Latvijā bioloģiskās produkcijas tirgus jau vairākus gadus stagnē. Esam veikuši vairākus pētījumus šajā jomā, secinot, ka 60% to patērētāju, kas nepērk bioloģisko produkciju, netic tam, ka produkts ir bioloģisks. Turklāt neticība, salīdzinot ar senāku aptauju, pat ir pieaugusi,” stāsta direktors.
Līdzīgi esot Izraēlā, kur arī esot liela neticība šiem produktiem, savukārt Skandināvijas valstīs notiek pretēji procesi – tur pārdošanas apjomi aug. Vai bioloģiskās produkcijas ražošanai pietiks bioloģiskā piena? I. Poškus teic, ka piena “uz papīra” ir daudz un pagaidām uzņēmums pienu iepērk Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzeme un Latgale vēl ir neapgūta. Augot apjomiem, nāksies pienu iepirkt arī citos reģionos, taču tad jārēķinās ar lielākām izmaksām.
Šobrīd uzņēmumam pienu piegādā vairāk nekā 200 piena piegādātāji, bet uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 300 dažādu produktu nosaukumu. Uzņēmuma vadība labprāt samazinātu plašo klāstu, bet tādu iespēju pašreiz neesot.
Ņemot vērā tendences pasaulē, “Tukuma piens” pievērsies arī vegāniem domātās produkcijas ražošanai. Ražošanā jau nonācis auzu piena dzēriens, “Vegan” sojas sieriņi, bet varētu tapt vēl vairāki produkti, piemēram, vegānu jogurti un kokosriekstu dzēriens. Šis tirgus pamazām augot, īpaši Skandināvijā, kur patērētāji vairāk domājot par vidi un aizvien vairāk piena vietā izvēloties citus dzērienus, jo lauksaimnieciskā ražošana, īpaši piena lopkopība, tiekot vainota par augošajiem CO2 izmešiem.
Iespējams, šī tendence var mainīties, tāpēc ražotājs vēl domā, kā reaģēt uz mainīgo pieprasījumu. Modes tendences piena produktu tirgū ir dažādas, to vidū pēdējo gadu laikā pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts proteīna daudzums.
Ieņēmumi aug
Pagājušais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs – provizoriskie dati rāda, ka ieņēmumi auguši par sešiem septiņiem procentiem, sasniedzot 59 miljonus eiro. Šogad plānots pārsniegt 60 miljonu apgrozījumu, pateicoties jaunajam ceham un eksporta kāpumam. I. Poškus vērš uzmanību uz to, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur piena produktu segmentā ir liels importa īpatsvars.
“Piemēram, dzeramā piena segmentā aptuveni puse ir vietējā ražojuma, viss pārējais ir imports. Tā nav nekur pasaulē. Mēs esam unikāla valsts. Igaunijā, kur strādājam ilgus gadus, mums teica – mums vajag vietējo preci. Arī Zviedrijā, kur bijām uz pārrunām, mums teica – piedāvājiet kaut ko, ko vietējie nemāk vai negrib ražot. Ja veikalu plauktos ieliksim importa pienu vai sviestu, tad nākamajās dienās būs ļoti liels skandāls,” par notiekošo tirgū stāsta Poškus. Tas ir savas valsts ražotāju atbalsts. Turpretim Latvijas veikalos uz valsts simtgadi bijis pieejams igauņu piens ar Latvijas valsts karogu uz iepakojuma.
“Varam tikai iedomāties, kas notiktu, ja mēs gribētu Igaunijā tirgot Latvijas pienu ar igauņu karogu. Tas ir neiedomājami, bet pie mums to var,” neizpratnē ir “Tukuma piena” direktors. Šādā situācijā grūti pat meklēt vainīgo, jo izvēli izdara pircējs, un tad rodas jautājums – cik pircējs ir lojāls vietējiem ražotājiem? Tā ir laba viela pārdomām. Pēc “Lidl” ienākšanas Latvijā uzņēmums cer uz sadarbību ar šo starptautisko tīklu.
ROBEŽPĀRKĀPĒJS:
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
AS “Tukuma piens” darbojas kopš 1913. gada un pakāpeniski kļuvis par vienu no lielākajiem piena produktu ražotājiem valstī.
Dīgšana
Korekcijas uzņēmuma darbībā pirms pāris gadiem ieviesa aizliegums eksportēt produkciju uz Krieviju. Pērn AS “Tukuma piens” eksports palielinājies līdz 12% no saražotā.
Augļi
Eksportu plānots kāpināt, nostiprinoties Eiropas valstu tirgos, kā arī stiprinot savas pozīcijas Ziemeļamerikā. Uzņēmums modernizācijā iegulda 9,6 miljonus eiro, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus un eksportu. Uzņēmumā nodarbināti 250 strādājošie, to skaitā četri viesstrādnieki no Ukrainas. Ja situācija ar darbaspēka pieejamību neuzlabosies, viesstrādnieku skaitu nāksies palielināt.
VĒRTĒJUMS: strādā mērķtiecīgi
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “”Tukuma piens” jau pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi strādā pie bioloģiskā piena pārstrādes līnijas, attīstot piena produktu ražošanu. Pašlaik “Tukuma piens” ir lielākais bioloģisko piena produktu ražotājs Latvijā. Latvijā bioloģiskā piena produktu tirgus ir prognozējams, tas būtiski nepieaug, jo daļa patērētāju netic, ka piens radīts Latvijā, bet es varu apliecināt, ka tas tā ir.
Tukumnieki daudz darījuši, lai nostiprinātos šajā nišā Latvijā un eksporta tirgos. Viņu produkciju var nopirkt gan Polijā, gan Lietuvā un citās valstīs, to vidū vairāki produkti pieejami lielākās veikalu ķēdēs Apvienotajos Arābu Emirātos. “Tukuma piena” centienus vērtēju ļoti atzinīgi. Vēl nesen bioloģiskais piens tika pārdots kā konvencionāls, bet šobrīd tā nozīme pieaug, jo arī citi piena pārstrādes uzņēmumi sākuši ražot bioloģiskos produktus. Bioloģisko pienu ražo galvenokārt mazās un vidējās saimniecības, kas izkaisītas pa visu Latviju, un to nav viegli savākt.”
