Latvijas skolu ēdnīcās un bērnudārzos tūkstošiem porciju – atkritumos 44
Ādažu vidusskolā šodien pusdienās frikadeļu zupa, rīsi ar cūkgaļu saldskābā mērcē un salāti. Skolotājas ēdienu slavē, vairākums skolēnu – arī, taču tik un tā kāda daļa no maltītes aizceļo uz atlieku spaini. Ēdnīcas vadītāja stāsta, ka pārtikas daudzums, kas palicis neapēsts, katru dienu ir atšķirīgs. Šoreiz no tūkstotim bērnu pagatavotā ēdiena atkritumos jānoraksta 4,8% jeb, aptuveni rēķinot, 50 porcijas.
Ādažu skola nav izņēmums, arī viņu netālajiem kaimiņiem Brīvajā Valdorfa skolā tieši tāpat kā katrā Latvijas izglītības iestādes ēdamzālē pēc pusdienām šķīvji nav pilnībā iztukšoti. Valdorfiešu ēdnīcas šefpavāre saka – viņai pienāktos Nobela prēmija, ja zinātu, kā panākt, lai ēdiens nepaliktu pāri.
No 25 skolēniem normāli pusdieno pieci
Tā sagadījies, ka abās Ādažu skolās no šā mācību gada ēdnīcā jauni saimnieki. Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe skaidro, ka iepriekšējais ēdinātājs gatavojis sliktākas kvalitātes maltītes, ne vienmēr ēdiens bijis silts, šādus tādus pārkāpumus atradis arī PVD, tāpēc novada pašvaldība ar uzņēmēju līgumu nav pagarinājusi. Jaunais pakalpojuma sniedzējs “Baltic Restaurants” nākot ar citu jaudu un attieksmi – pirmā mēneša laikā ne reizi nav atkārtojusies zupa vai otrais ēdiens. Ja skolēns nevēlas ēst tā sauktās kompleksās pusdienas, kas katram ir servētas uz šķīvja, šeit pastāv arī izvēles ēdienkarte ar vairākiem gaļas un zivs ēdieniem, veģetārās maltītes un deserti, taču tad ir jāstāv rindā un arī maksā tie vairāk nekā 1,42 eiro “komplekss”.
Skolotāji visi kā viens apgalvo, ka bērnu ēšanas paradumi veidojas ģimenē un skolai tur grūti ko mainīt. Ja mājās nav cieņā zupas, salāti, sakņu sautējumi, visticamāk, ka tos bērns neēdīs arī ēdnīcā. Angļu valodas skolotāja Linda Kalniņa novērojusi, ka no 4. klases 25 audzēkņiem normāli pusdieno apmēram pieci bērni. Regulāri paliek neapēstas 17 līdz 18 porcijas – skolēniem ēdiens vai nu negaršo, vai viņi to neatpazīst, jo mājās tāds netiek gatavots. Sporta skolotājas Jeļenas Smirnovas četrklasnieki atsakoties ēst zupu, neesot garšīga, lai gan iepriekš maltīti pat mutē nav ņēmuši.
“Ja izdabātu skolēnu vēlmēm, gatavotu makaronus ar sieru vai pankūkas un vēl siltu mannas biezputru ar ievārījumu,” pasmaida direktore. Līdz šim par pārtiku, kas pēc pusdienām paliek pāri ēdnīcā, skola neesot īpaši ne domājusi, ne analizējusi. “Tas mums vēl jādara,” nospriež D. Dumpe.
Puskilograms kartupeļu nedēļā – par daudz
“Baltic Restaurants” (“BR”), kas gatavo ēdienu bērniem 35 Latvijas un 43 Igaunijas skolās un bērnudārzos, novērojis, ka pēc pusdienām uz šķīvjiem vairāk paliek pāri cieti saturoši produkti – kartupeļi, rīsi, joprojām netiek novērtēti arī griķi. Skolēni pamaz ēdot salātus, taču situācija kopumā lēnām uzlabojoties, kas varētu būt saistīts ar arvien biežāku gatavošanu mājās un rūpēm par veselīgu uzturu.
Uzņēmuma Ādažu struktūrvienības vadītāja Iveta Meļņikova par vienu no pārpalikumu iemesliem norāda kaloriju daudzumu vienam bērnam, ko paredz 172. Ministru kabineta noteikumi par uztura normām izglītības iestādēs. Nedēļā noteiktais 450 gramu kartupeļu apjoms ir par lielu, tāpat otrais ēdiens, kas tiek pasniegts kopā ar zupu vai desertu, kā to paredz noteikumi valsts dotētajām pusdienām 1. līdz 4. klašu audzēkņiem, ir grūti pievārējama porcija pat pieaugušam cilvēkam, vienā no viesošanās reizēm secinājuši vecāku pārstāvji.
Likumdevējam vairāk vajadzētu koncentrēties uz uzturvērtību, nevis konkrētiem produktiem un to iekļaušanas regularitāti ēdienkartē. Komplektējot pusdienas, skolēniem vairāk piedāvātu svaigus augļus, kas ļautu arī gaļas mērču vietā gatavot augstvērtīgu teļa vai vistas gaļas maltīti, norāda “BR”.
Interesi par ēdienu var veicināt paši pedagogi, “BR” pārstāve kādā Latvijas skolā novērojusi, ka skolotāja pirms pusdienām, kad ēdienkartē bija paredzēts zivs ēdiens, skolēniem pastāstījusi, kā zivs izskatās, kur augusi, no kā barojas, tāpat viņa pievērsusi vairāk uzmanību dārzeņiem, kas bieži vien paliek nenovērtēti. “Kad bērniem produkts nešķiet tik svešs, viņi to labāk ēd,” piebilst I. Meļņikova.
Labākais risinājums tomēr esot plašāka ēdienu izvēle, viņa atzīst, tāpēc uzņēmums ar laiku vēlas ieviest šo iespēju arī kompleksajās pusdienās.
Pret izšķērdību – ar audzināšanu
Turpat netālajā privātajā Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā pusdienās uz galda bļodās kartupeļi ar liellopu gaļas mērci un salāti, bet saldākai uzkodai – āboli. Pēc 23 gadiem, kad skolēnu skaits sasniedzis 340, valdorfieši beidzot tikuši pie savas ēstuves, kurā ar uzņēmumu “Divi konsultanti” saimnieko Andis Siliņš. Par šefpavāri viņam izdevies sarunāt Marinu Koho, kolēģi ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ēdināšanā no līdzīgas skolas Tartu. Pusdienu kvalitātes un apjoma dēļ vecāki gatavi piemaksāt arī valsts dotētajai maltītei, skolēnam līdz 4. klasei tā maksā 2,12 eiro, pārējiem – 2,50 eiro. Ēdnīcu apmeklē 85% audzēkņu.
A. Siliņš norāda, ka bērni ir daudz labāk paēduši un arī pārpalikumu ir mazāk, jo tagad visus ēdienus viņi liek uz šķīvjiem paši. Jau piekto nedēļu katru dienu ir cita maltīte, kas vienā otrā vecāko klašu skolēnā radījusi šoku – kā var būt tik liela ēdienu dažādība!
Uz jautājumu, kā izvairīties no pārtikas izšķērdēšanas, šefpavāre atbild īsi – vajadzīgs laiks un audzināšana, turklāt pēdējais attiecas arī uz vecākiem, kuri jāizglīto no brīža, kad viņiem rodas bērni. Skolā atkal jāizdomā tādi ēdieni, kas palīdz bērniem iebarot veselīgu pārtiku, piemēram, visu mēnesi desertā tika gatavoti dārzeņu pīrāgi ar kabačiem, bietēm u. c., maizi cep bez rauga, bet sāls vietā vairāk izmanto garšvielas, viņa skaidro. Novērojumi rādot, ka mazāko klašu skolēni ēd labāk nekā lielie, kuriem par ēdnīcā piedāvātā ēdiena kvalitāti bieži vien svarīgāka ir izvēle, tāpēc viņi dod priekšroku tuvējai kafejnīcai. Pašu labāko komplimentu pavārei izteicis kāds 2. klases skolēns – tik garšīgu zupu tikai mana vecmāmiņa prot izvārīt!
