Tūkstošiem paipalu, miljoniem olu. Ciemos Skrundas “Pūcītēs” 7
Skrundas novada zemnieku saimniecība “Pūcītes” var lepoties ar lielu paipalu ganāmpulku – pašlaik tas ir dižākais Latvijā. Braucam ciemos!
Vaļasprieks pārtop uzņēmējdarbībā
Saimnieki Ilze un Ervīns Davidenko paipalu audzēšanai pievērsušies pirms 17 gadiem. Viņu dēls Kaspars ap to laiku absolvējis LLU Meža fakultāti. Tagad viņš ir kokapstrādes inženieris SIA “Daiļrade koks”, taču, par prieku vecākiem, nesen iesaistījies arī viņu biznesā. Īstajā laikā, jo pieprasījums pēc vērtīgajām paipalu olām aug.
Pašā sākumā vienā kūtī ar lopiem mitušas tikai 16 paipaliņas, turējuši tās pašu vajadzībām. Ar to arī maisam gals bija vaļā. Tālāk viss notika ļoti strauji – putnu audzēšana no hobija pārtapa uzņēmējdarbībā: 1997. gadā saimnieki saņēma Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauju paipalu olu realizācijai, bet 2004. gadā reģistrēja Latvijā pirmo mazjaudas putnu kautuvi (pirms pieciem gadiem tā gan likvidēta). Kūts un olu fasēšanas telpas atbilst Eiropas Savienības prasībām.
Patlaban ganāmpulkā ir aptuveni 9000 – 10 000 Japānas paipalu. Vēl saimniecībā ir ap 3500 cāļu un jaunputnu (parasti puse no tiem gailēni). Savas korekcijas ienes dabiskā atlase – ne visus putnu mazuļus izdodas sekmīgi izaudzēt.
“Pūcītēs”, saimniekus ieskaitot, pašlaik strādā aptuveni desmit cilvēku. Divas strādnieces norīkotas pie olu šķirošanas un pakošanas. Tieši no viņām atkarīgs, cik kvalitatīva prece nonāk veikalos, jo jāprot noteikt un atlasīt brāķējamās – oliņas ar pārlieku plānu čaumalu.
Mēnesī putnkopji pārdod ne mazāk par 140 000 olu, bet šogad martā, pirms Lieldienām, safasēti un tirdzniecībā palaisti vairāk nekā 170 000. Pie patērētājiem šī vērtīgā produkcija nonāk galvenokārt ar “Rimi” lielveikalu un vairumtirdzniecības bāzes “Reaton” starpniecību, bet ir arī savs pārdošanas stends Ventspils tirgū.
“Šogad esam kļuvuši par “miljonāriem,” smej Ilze Davidenko.”Saražots pusotra miljona olu!”
Dējējas piecos stāvos
Paipalu sprosti kūtī izvietoti piecos stāvos. Katrā sprostā (tā izmēri – 1000 x 500 x 200 mm) atrodas 18 paipalas. Sprosti izgatavoti no cinkota metāla sieta ar 20 x 20 mm acīm, grīdai izmantots smalkāks – ar 20 x 10 mm acīm. Putnu ievietošanai vai izņemšanai sprosta augšpusē ir paceļamas daļas. Dzirdnes un barības silītes piestiprinātas sprosta ārpusē. Sprosti nedrīkst būt pārāk augsti, citādi putni lēkājot var ieķerties sietā. Grīdas daļa veidota ar nelielu slīpumu, lai izdētās oliņas saripotu sprosta priekšpusē ierīkotajā savācējā.
Audzētāji paipaliņas aprauga divreiz dienā, lai savāktu olas un papildinātu barību. Paipalas dēj jebkurā diennakts laikā, kā nu kurai ienāk prātā, tomēr viscītīgāk to dara naktī, kad neviens netraucē. Olas mēdz būt dažādu nokrāsu raibas, gadās arī pa kādai baltai. Čaumalas krāsa atkarīga ne vien no šķirnes, bet arī no paipalu turēšanas apstākļiem, ēdināšanas.
Paipalas sāk dēt agri – divu vai divarpus mēnešu vecumā, bet trijos mēnešos jau ražo pilnā sparā. Pirmās oliņas gan ir ļoti mazas, tādas nepārdod, bet brāķē.
Putnu produktīvais mūžs ir īss – aptuveni gads, taču šajā laikā paipaliņa izdēj ne mazāk par 182 olām.
Agrāk saimnieki tirgojuši arī paipalu liemenīšus (apmēram 120 g svarā), bet, līdzko Latvijā sāka ievest franču gaļas šķirņu paipalas (liemenī pāri par 200 g diētiskas gaļas, arī lielāks ēdamo daļu iznākums), pēc “Pūcīšu” paipaliņām vairs nebija pieprasījuma. Tagad saimniecībā kautos putnus izmanto tikai pašu vajadzībām. Arī dējējām ir vērtīga un garšīga gaļa, vienīgi gadu vecām tā ir nedaudz sīkstāka, tāpēc ilgāk jāvāra.
Vistiņa vai gailītis?
Mākslīgā perināšana saimniecībā ir Ervīna Davidenko pārziņā. Daudz pudu sāls šo gadu laikā esot apēdis, izzinādams visus inkubēšanas knifus, bet nu jau varot sevi dēvēt par cāļu perināšanas guru. Putnu pavairošanai viņš izmanto divus inkubatorus – viens ir paša darināts, otrs pirkts Baltkrievijā. Katrā inkubatorā var izperināt 1360 olas, tās apgroza ar rokām. Mazuļi parasti šķiļas labi – ja no 156 olām iegūst pāri par 120 cāļu, tas ir labs rādītājs. Lai olas būtu apaugļotas un no tām šķiltos cāļi, vienu vaislas gailīti pāro tikai ar četrām mātītēm.
Mazuļi šķiļas 18. dienā pēc olu ielikšanas inkubatorā. Tikko izšķīlies cālēns sver 6 – 8 gramus. Paipalēni ir ļoti kustīgi, ātri skrien. Pirmajās dzīves dienās nav iespējams pateikt, kas izlīdis no čaumalas – vistiņa vai gailēns. Paipalas dzimumu var noteikt tikai viena mēneša vecumā pēc apspalvojuma – vistiņas krūšu daļā kļūst raibākas. Atlasītās vistiņas no bērnudārza nonāk lielajā kūtī, bet gailīši nolemti Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Kalvenes filiāles iemītnieku (lapsu, lāču, āpšu, lūšu, plēsīgo putnu) maltītēm.
Lai iegūtu vairāk dējēju, audzētāji savulaik eksperimentējuši ar temperatūras režīma maiņu inkubatorā, tomēr neviens no mēģinājumiem nav devis vēlamo rezultātu – no inkubētajām olām katrreiz lielākā skaitā šķīlušies tieši gailēni.
Līdz 25 dienu vecumam paipalu cāļiem augu diennakti vajadzīgs apgaismojums, jo putnēni sākumā necieš pārtraukumus ēdināšanā. Tāpat vienu mēnesi pēc izšķilšanās tie jātur mākslīgos apstākļos zem sildlampām.
Kas berams silītē?
Jau no pirmajām dienām cāļiem jāsaņem laba, pilnvērtīga barība, visieteicamāk – smalkākas frakcijas kombinētā spēkbarība.
Dēšanas periodā “Pūcīšu” paipalas dabū AS “Tukuma straume” ražoto granulēto spēkbarību. Mēģinājuši putnus piebarot arī ar smalki samaltiem kviešiem, bet tad samazinājies izdēto olu daudzums. Paipalu barībai vienmēr jābūt kvalitatīvai (bez pelējuma un puvuma pazīmēm), tās sastāvu nav ieteicams strauji mainīt, citādi putni var pārstāt dēt. Spēkbarību var papildināt arī ar sulīgo barību – kāpostiem, sīpoliem, ķirbjiem, burkāniem. Tos var dot neierobežotā daudzumā.
Paipala vidēji dienā apēd 32 g, desmit tūkstošiem dienā vajag 320 kg barības, tas ir, apmēram 5 tonnas divās nedēļas. Dienā šāds daudzums putnu izdēj pāri par 5000 olu.
Rūpju pietiek
Lai gan, no malas raugoties, šo mazo čiepstētāju audzēšana varētu šķist gluži viegla nodarbe, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Elektrība, barība – tas viss prasa naudu. Sanitārās prasības ir ļoti stingras, arī “Pūcītēs” divas reizes gadā viesojas PVD inspektori. Katru ceturksni “BIOR” Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijā pārbauda putnu fekālijas.
“Paipalu audzēšanai piemērotas siltas telpas, tāpēc stingri jāseko temperatūras režīmam. Tām nepatīk krasas temperatūras svārstības. Putnus turam siltinātā kūtī, bet tie izvietoti vairākās telpās. Tas apgrūtina aprūpi, jo daudzus darbus nevaram veikt mehanizēti. Kūtī ir nepieciešamais apgaismojums, ir ierīkots ūdensvads un dzirdnes pie paipalu sprostiem, taču daudzo telpu dēļ nevaram uzstādīt temperatūras regulētāju ventilācijas sistēmai – tas būtu pārāk dārgi,” stāsta saimniecības “Pūcītes” jaunais saimnieks Kaspars Davidenko.
Telpā, kurā mīt pieaugušās paipalas, jāuztur +18…+20 °C temperatūra. Ja nav atbilstošas iekārtas, ar ventilatoru vien to nodrošināt ļoti grūti. Vasarā putniem ir par karstu, tāpēc, lai kontrolētu temperatūru telpās, tās regulāri jāvēdina, turot vaļā logus un durvis.
Lai nu kā – “Pūcītēs” paipaliņas ir labi aprūpētas un tur saražotā produkcija augstvērtīga. Apzinādamies mazo, raibo oliņu vērtību, saimnieki aicina pēc iespējas vairāk lietot tās uzturā, būt mundriem un veseliem!
UZZIŅA
Pārtikai domātas paipalu olas ieteicams uzglabāt temperatūrā, kas nav augstāka par +18 °C. Vēsumā, ledusskapī, tās var glabāt pat 50 dienas. Ir pārbaudīts, ka olām, kas vecākas par četriem mēnešiem, sāk sažūt baltums.
