Tukšgaitas blīkšķi 0
Nu jau var sacīt, ka pirms Jāņiem par tradīciju kļuvušas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētās kampaņas pret stūrēšanu reibumā. Līdztekus ķimeņu siera gatavošanas receptēm un gaļas cepšanas padomiem dzirdam aicinājumus nebraukt dzērumā un atturēt draugus no postošā netikuma, kas 2000. gada līgošanai devis asiņaino Jāņu apzīmējumu – tad Latvijā uz ceļiem dzīvību zaudēja 26 cilvēki.
Vēlāk Jāņos, paldies Dievam, tādas šausmas nav atkārtojušās – acīmredzot ar nāvēm apmaksātā skola bijusi kaut cik iedarbīga.
CSDD izplatītie piekodinājumi braukt skaidrā allaž būs vietā un jo sevišķi ar tiesisku nihilismu sirgstošā sabiedrībā. Neizpratni raisa vien tas, ka jau kuru gadu vislielākās bažas par satiksmes drošību CSDD gluži kā milzīgu pūdeli uzslien un pa īstam iekurina tikai vasaras saulgriežu priekšvakarā. Latvijas realitātes nezinošais var domāt, ka šajā valstī pie stūres dzērumā mēdz sēsties tikai Jāņos – galvenais ir dažas vasaras saulgriežu dienas autovadītājus noturēt skaidrā un bēdu nebūs. Ak, vai! Veselus piecus mēnešus rēķinvežu cienīgā mierā aizpildījusi veidlapu slejas ar satiksmes negadījumos sakropļoto un bojā gājušo uzskaites augošajiem cipariem, jūnijā direkcija beidzot izvelk gaismā īpašam gadījumam taupītās reklāmas haubici un tad bliež no visa spēka: ir attiecīgi klipi, uzsaukumi un brīdinājumus pastiprinoši uzskates līdzekļi sadauzīta spēkrata veidolā – skatieties, šoferīši, kas gaida kunga prātā stūrējošu!
Neņemos spriest par šī gada reklāmas mākslinieciskajām kvalitātēm, jo gaumes cilvēkiem dažādas. Ir vienīgi sajūta, ka nauda izšauta pa tukšo, jo tāds brīdinājums līdzīgs uz meža pusi bez mērķa raidītam šāvienam – gan jau pa burzmu kaut kam trāpīs. Var tikai prātot, kāpēc CSDD neieskatās pašu apkopotajā statistikā: tur skaidri redzams, ka kopš gada pirmajām dienām strauji augošajā ar alkohola lietošanu saistītajā avāriju masā lauvas tiesa pienākas novadu kontingentam, kuru tāda tipa reklāma diezin vai vispār sasniedz. Tas – pirmkārt.
Otrkārt, tie paši CSDD cipari liek nopietni apšaubīt ārpus lielajām pilsētām satiksmē iesaistīto automašīnu piemērotību drošai braukšanai: smago avāriju upuri apstiprina, ka pa ceļiem šodien kustas viss, ko tehniskās apskates ignorējošie īpašnieki spēj iedarbināt. Bet, lai sasprindzinos, nenāk prātā neviena CSDD kampaņa, kur būtu par to mērķtiecīgi runāts.
Tāpat šogad aktualizējas nepilngadīgo un arī pat mazgadīgo autobraucēju parādīšanās uz ceļiem – bērni mirst paši un nobrauc citus gluži parastās darbdienās jebkurā gada laikā.
Brīdinājumi, protams, ir vajadzīgi. Sodi satiksmes noteikumu pārkāpējiem arīdzan. Tomēr nepienāks tādi laiki, kad ikvienā lauku ceļu krustojumā stāvēs satiksmes uzraugs, strāpējot neapzinīgos. Tāpēc priekšplānā izvirzās nākotnes autovadītāju audzināšana par atbildīgiem un apzinīgiem satiksmes dalībniekiem. Bet šajā audzināšanā, manuprāt, vislielākā loma būtu sabiedrībā pazīstamiem un jauniešu auditorijā populāriem cilvēkiem, veiksmīgiem savās profesijās un likumpaklausīgiem vaļaspriekos. Nepieciešamo finansējumu varētu atrast, likvidējot skaļos tukšgaitas blīkšķus.
Tiesa, ļoti gribētos, kaut šogad pēc Jāņiem nevienam nevajadzētu tērēties skaidrā prātā vai skurbumā apskādētu mašīnu remontam, par bēru izdevumiem pat nerunājot. Bet, lai nu CSDD neapvainojas, pozitīvais saulgriežu svinību iznākums nebūs īpašās reklāmas kampaņas nopelns. Tas pienākas ziediem neseno avāriju vietās un svaigajiem krustiem kapos. Diemžēl to šogad jau ir vairāk nekā pērn, vēl pirms līgošanas.
