Tūju dzīvžogs tiek rūpīgi kopts, tomēr dzeltē. Kā glābt augus? 0
Pirms pieciem gadiem iestādīju tūju dzīvžogu. Augus pirku no vietējiem audzētājiem (saraka uz lauka), tās bija 1,6 m garas. Dzīvžogu rūpīgi kopju (laistu, mēsloju, regulāri apgriežu). Taču pamazām tam sāka nokalst dzinumi. Laboratorijā deva atzinumu, ka tā ir sēņu Didymascella thujinaizraisīta slimība. Redzu, ka arī citiem apkārtnē tūju dzīvžogi dzeltē. Varbūt vēl kāda cita slimība? Ko mums darīt? ELĪNA JŪRMALĀ
Vienojas ar kaimiņiem
Nespeciālistam pašam grūti noteikt, kas vainojams dzīvžoga dzeltēšanā. Pazīmes kaimiņu tūjām var būt līdzīgas, bet katrā gadījumā var būt cits iemesls.
Padomu var jautāt dārzu kopšanas speciālistiem. Vienkāršākais veids – nofotografēt aizdomīgos augus un padomu jautāt profesionāļiem. Varbūt jau sarunā varēs atrast iespējamo risinājumu, jo bieži vainojama arī nepareiza agrotehnika (nav pareizi iestādītas, nepietiekami laistītas, nav piesegtas pret pavasara saules apdegumiem, sāls no ielas u.c.). Ja vainojama kopšana, to var mēģināt labot.
Taču, ja tūjām atklāj slimību vai kaitēkli, ar to tikt galā ir daudz grūtāk. Pilnīgi drošu atbildi par augu situāciju var dot tikai pārbaudes laboratorijā.
Sasirgušo tūju audu paraugi jānogādā Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā Rīgā, Lielvārdes ielā 36. Par parauga ņemšanu iepriekš jākonsultējas (tālrunis: 26645561, 67543138 vai 67550950). Iespējams, pietiks tikai ar zariņiem, taču, ja ir aizdomas, ka slimības izraisītājs varētu būt saknēs, jāņem arī to paraugi.
Jārēķinās, ka analīžu rezultāti kādu laiku būs jāpagaida, jo paraugu audzē speciālās barotnēs, lai konstatētu, kas augam izraisījis slimību.
Viena parauga cena ir ap 14 eiro.
Laboratorijā nenosaka bakteriālas un vīrusu slimības, bet visizplatītākās – dažādu ģinšu sēņu izraisītas slimības.
Ja tūjas ir slimas, visi pūliņi tās atkopt būs veltīgi, ja kaimiņi (kuru dzīvžogam tāda pati kaite) nedarīs neko.
Bīstamā Didymascella thujina
Ja tūjām jau laboratorijā konstatēta Didymascella thujina un bojājumi plaši izplatījušies, glābt dzīvžogu būs sarežģīti.
Nejaukā sēnīte visnopietnāk bojā jaunus kokus, skujas un zarus. Lieliem kokiem šīs sēnes pazīmes var būt neievērojamas. Visvairāk slimība bojā apakšējos zarus, jo augu apakšdaļā ir vissliktākā gaisa cirkulācija un visilgāk saglabājas sēnēm tīkamais mitrums.
Melni sēņu augļķermeni veidojas zem skujām, un, kad tie nobrieduši, izplatās sporas. Inficēšanās notiek visu silto sezonu. Sēņu sporas ir izturīgas un labi pārziemo.
Raksturīgās pazīmes – pavasarī, vasaras sākumā skujas kļūst dzeltenīgas, vēlāk brūnas. Uz lapām attīstās lieli, ovāli, brūni melni sēnes augļķermeņi. Kad ir atbrīvojušies no visām sporām, tie nokrīt. No tā paliek caurums, kas maldīgi liek domāt par kaitēkļu bojājumu. Smagas infekcijas gadījumā var nokalst viss zars. Līdz piecus gadus veci augi no šīs sēnes var aiziet bojā pavisam.
Pēc iespējas izgriež bojātos zarus un tūlīt sadedzina, lai tie nekļūtu par slimības izplatības perēkli. Augiem dod mēslojumu, nodrošina vienmērīgu mitrumu. Sakņu zonā ieteicams iestrādāt kādu imunitāti spēcinošu līdzekli, piemēram, trihodermīnu, Biomikss skujeņiem.
Ja dzīvžogs tomēr nesaņemas, bet nīkst vēl vairāk, to atliek vien izraut un veidot jaunu stādījumu, izvēloties citus augus, ne tūjas.
Latvijā nav neviena oficiāli reģistrēta augu aizsardzības līdzekļa tūju slimību ārstēšanai.
Slimības uzplauka pērn
Par tūju dzīvžogu dzeltēšanu pēc pagājušā gada karstās vasaras VAAD ir ļoti daudz sūdzību. Sevišķi izplatījušās sēņu ierosinātās slimības. Teorētiski to sporām labvēlīgs ir mitrs un silts laiks, taču slimību uzliesmojumi notika arī sausumā un karstumā. Viens no iespējamiem iemesliem – vasara bija nelabvēlīga tūjām, novājināja to imunitāti.
Slimību izplatību pastiprina arī tūju dzīvžogu mode. Dažos jaunajos dzīvojamo māju rajonos tā kļuvusi gandrīz par monokultūru. Šādā koncentrācijā arī dažādām slimībām ir, kur ieskrieties.
Skujkokiem pazīmes par pārciestiem nelabvēlīgiem apstākļiem parādās krietnu laiku pēc paša notikuma.
Slimību ierosinātāji (sēnes, kaitēkļi u.c.) vispirms posta augus ar novājinātu imunitāti.
Svarīga stādu izvēle
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir veselu stādu iegāde.
Diemžēl praksē dažkārt dārzu veidotāji un stādu pārdevēji ieved tūjas lielos daudzumos no zemēm, kur ir siltāks klimats un daudz bīstamu tūju slimību. Šādi augi ir lētāki, turklāt uzreiz var iegādāties vajadzīgo skaitu vienādu ražena auguma stādu, pēc kuriem ir liels pieprasījums.
Šādiem augiem slimību uzņēmību palielina arī tas, ka tie var būt cietuši pārvadāšanas laikā. Visbiežāk ir iekaltuši un traumēti sakņu kamoli. Nereti šādas no sausuma cietušas tūjas par lētu naudu pārdod arī daži lielveikali. Tās ilgi “uz akcijām” stāv saulainā laukumā iekaltušas.
Šādu stādu iegāde ir laimes spēle. Taču tad pircējam pašam jāapzinās risks, ka stādi var neatkopties un slimot.
Pārbaudīts praksē
“Dzīvžoga veidošana ir dārga un darbietilpīga, tāpēc viss jāizdara pēc priekšrakstiem,” skaidro dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska.
Galvenais, ko var darīt dārza saimnieks, – veicināt auga imunitāti. Jau stādīšanas bedrē ieteicams iebērt mikrobioloģisko līdzekli Biomikss (speciāli skujeņiem). Kad stabili iestāsies pavasaris un jauks laiks, skujeņus kā ar starteri der apsmidzināt ar līdzekli Vitmīns.
Svarīgi skujeņiem regulāri iztīrīt iekšpuses pie stumbra, kur sakrājas atmirušās skujas (labvēlīga vide slimību attīstībai). Šim nolūkam vismaz reizi sezonā uzvelk izturīgus cimdus un nokaltušās dzinumu daļas nobrauka, pēc tam izpurina no zariem.
Slimību profilaksei dzīvžoga iekšpusi var apsmidzināt ar varu saturošiem preparātiem, piemēram, Bordo šķīdumu. Tas gan jādara uzmanīgi, jo darba šķīdums skujas iekrāsos neglīti zilganas, un šī krāsa ilgi saglabājas.
5 padomi tūju veselībai
1. Laba vieta
Tūju, tāpat kā citu augu, vainagam jābūt labi caurvējotam, lai zaros nesaglabātos mitrums. Diemžēl dzīvžogi ir viena no riska grupām, kur zari ir sablīvēti.
Jāparedz, lai uz augiem neplūstu sāls, ko ziemā kaisa uz ielas (pret to veido sētai pamatus vai stāda pēc iespējas atstatu no ceļa).
2. Piemērota augsne
Tūjas vēlas labu dārza augsni. Gar ceļmalām, kur veido dzīvžogus, tā parasti ir nabadzīga. Stādījumam rok tranšeju (50 x 50 cm), kuru piepilda ar auglīgu augsni. Turklāt tūjām patīk skāba augsnes reakcija, tāpēc ērti izvēlēties speciālus gatavos substrātus. Tas sevišķi svarīgi vietās, kur zeme smilšaina (arī Jūrmalā).
Stādījumus bieži aprīko ar laistīšanas sistēmu, taču tik un tā jāpārbauda, vai augiem pietiek mitruma.
3. Stādu izvēle
Visdrošāk tos iegādāties vietējās stādaudzētavās. Pat ja vēlāk radīsies kāda problēma, speciālisti palīdzēs tikt skaidrībā. Jo stāds mazāks, jo labāk ieaugsies, būs veselīgāks. Visvairāk pūļu prasa lielu (metru un garāku) stādu ieaudzēšana.
Augus nedrīkst sastādīt pārāk cieši (kaut stādiņi mazi). Katrai šķirnei ir savs optimālais atstatums, kas jāievēro.
4. Mitrums un barība
Tūjas vēlas pastāvīgu, mērenu mitrumu. Tām neder ne iekalšana, ne stāvošs ūdens. Tās var pārciest arī ekstrēmus apstākļus, taču imunitāte pavājināsies, un augs kļūs slimību uzņēmīgs.
Augiem dod speciāli skujeņiem paredzētu komplekso mēslojumu. Papildbarību sāk dot otrajā gadā pēc iestādīšanas: pirmoreiz aprīļa beigās, maija sākumā, otrreiz – ap Jāņiem. Granulas ierušina augsnē un kārtīgi salaista.
Zem nelaistīta tūju dzīvžoga pat lietus laikā būs sauss.
5. Regulāra uzmanīšana
Tiklīdz dzīvžogā pamanīts kāds dzeltējošs zars, to tūliņ izgriež un sadedzina. Pēc šāda darba šķēres vai zāģi dezinficē. Visērtāk darbarīkus apstrādāt ar spirtu.
Cirpt nevajadzētu siltā un mitrā laikā, kad labi izplatās slimību ierosinātāji un viegli nokļūst zaru brūcēs.
Saimnieks pats, rūpīgi cirpdams dzīvžogu ar vienu un to pašu instrumentu, var pārnest slimību ierosinātājus no auga uz augu.
KONSULTĒJUŠAS VAAD SPECIĀLISTES: AGRONOME EVELĪNA FREIMANE, MIKOLOĢE KRISTĪNE PĀRUMA UN BIOLOĢE ILZE GAROSA
