Agras Lieģes eksperiments. Publikācija slepus par Šivas meditācijas nodarbību 0
Par Šivas centru bija dzirdēts šis un tas, visbiežāk jau tas, ka cilvēki galīgi aptrakuši pielūgsmē un ticībā centra vadītāja spējām un ka viņam izdevies izveidot brīnišķīgu biznesa modeli, pārdodot ne tikai savu īpašo klātbūtni, bet arī tiešsaistē pieejamus lekciju ierakstus. Aizgāju uz Šivas vadītu meditācijas nodarbību, šoreiz centra darbiniekiem nezinot, ka par pieredzēto plānoju pavēstīt žurnāla 36,6°C lasītājiem – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka centrs šādai plānotai publikācijai nepiekrita. Žurnālisti tātad nav laipni gaidīti (diez kāpēc?), bet mani kā civiliedzīvotāju vienkāršo, protams, iekšā nelaist vis nevarēja. Par Šivas centru bija dzirdēts šis un tas, visbiežāk jau tas, ka cilvēki galīgi aptrakuši pielūgsmē un ticībā centra vadītāja spējām un ka viņam izdevies izveidot brīnišķīgu biznesa modeli, pārdodot ne tikai savu īpašo klātbūtni, bet arī tiešsaistē pieejamus lekciju ierakstus. Aizgāju uz Šivas vadītu meditācijas nodarbību, šoreiz centra darbiniekiem nezinot, ka par pieredzēto plānoju pavēstīt žurnāla 36,6°C lasītājiem – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka centrs šādai plānotai publikācijai nepiekrita. Žurnālisti tātad nav laipni gaidīti (diez kāpēc?), bet mani kā civiliedzīvotāju vienkāršo, protams, iekšā nelaist vis nevarēja.
Centra vadītājs Šiva pats tajā vada dažas nodarbības un vienu lekciju nedēļā (cik noprotu, viņa audiolekciju ieraksti ir tie populārākie). Izvēlējos apmeklēt pēc iespējas mazāk specializēto meditāciju, lai gūtu iespaidu par viņa darbības principiem un pieeju.
Uz nodarbībām var iet, iepriekš nepiesakoties, nav jāiziet nekādas specializētas meditāciju apmācības vai jāiepazīstina ar sevi – samaksā deviņus eiro un dodies tik pa trepēm lejā uz pagrabstāvā esošo meditāciju zāli.
Nedaudz kavējos, jo 10 minūtes kopā ar jaunāko māsu, kuru uzaicināju līdzi uz šo apmeklējumu (gluži kā Ēnu dienās!), skraidījām tumsā un lietū pa Brīvības ielu, meklējot centra ieeju (no sētas puses). Galu galā paspējam iekļūt telpā pirms meditācijas sākuma.
Vai pieminēšanas vērts?
Apmeklētāju nav pārāk daudz – vismaz salīdzinot ar manis gaidīto – apmēram 15 cilvēku. Lotosa pozā apsēžamies zemē uz tādiem kā improvizētiem pludmales krēsliem un gaidām. Šiva ir pavecs vīrs ar laipnu, mierīgu, nedaudz ironisku izteiksmi sejā. Viņš telpas priekšpusē sēž uz augstāka krēsla, viņam blakus vairāki tibetiešu gongi. Šiva palūdz kādu no apmeklētājiem izslēgt gaismu. Gaisā var just vīraka smaržu, mēs aizveram acis. Viņš runā maz – sākumā noskandē dažas mantras, paskandina gongus, bet turpmākās nodarbības laikā ierunājas tikai periodiski, atkārtojot dažādas teikumu tava galva iztukšojas, tavs ķermenis ir tukšs, laika nav variācijas krievu valodā.
Neliegšos, ka sākotnēji manā prātā lielākoties šaudījās domas par to, vai šeit vispār notiek kaut kas pieminēšanas vērts. Šķita, ka tradicionālāka pieeja meditācijai vairs nevar būt – gandrīz vai kā meditācijas tēlošana: nosēdies lotosa pozā, aizver acis, centies iztukšot prātu… Bet tad, neko vairāk īsti negaidot, es piedzīvoju vienu no interesantākajām meditācijām – ļoti intensīvu, sapurinošu sastapšanos ar sevi. Man ir vairāku gadu pieredze meditācijā, tāpēc nekādi nevaru garantēt, ka katrs Šivas centra apmeklētājs, kurš ar šo praksi nav iepriekš saskāries, varētu piedzīvot līdzvērtīgu efektu bez papildu paskaidrojumiem par to, kas meditācijas laikā būtu jādara – jo tādi netika sniegti. Bet pat mana skeptiskā attieksme pret šo īpašo izslavēto meditācijas preču zīmolu mazliet samazinājās, jo šajā mirklī, šajos konkrētajos apstākļos meditatīvā stāvoklī izdevās palikt visu nodarbības laiku. Mans iekšējais dialogs, brīžiem drudžains, brīžiem pavisam mierīgs, šķita pietiekami atklājošs, lai par to pastāstītu arī jums – par to, kādas savas esības šķautnes iespējams ieraudzīt dziļas meditācijas laikā.
