Tu nekad nebūsi tik labs(a) kā… Ko attiecībām nodara salīdzināšana? 12
Ilze Kuzmina, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultante: Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste Jolanta Ūsiņa
Draudzenes vīrs bērnus izvadā pa pulciņiem, bet tev nekad nav laika! Kolēģe ar vīru bieži iet uz teātri, bet man vienmēr jāmeklē cita kompānija, jo tevi tas neinteresē! Kaimiņa sieva pat pēc trīs dzemdībām slaida kā niedrīte, bet tu dzemdēji tikai vienu un jau kļuvi tik apaļa! Brāļa draudzene nekad viņu nezāģē, bet tu to dari vienā laidā!
Šādi teksti vai pat tikai domas, kurās salīdzinām savu partneri ar citu otrajām pusītēm un savas attiecības ar citu attiecībām, ir dabiskas un neizbēgamas, jo nedzīvojam vakuumā un mums izveidojies savs priekšstats par to, kā dzīvo citi. Var šķist, ka citu partneri ir skaistāki, veiksmīgāki, iejūtīgāki, ka citi pāri ir vairāk aizrāvušies viens ar otru, ka viņi ilgāk spēj saglabāt romantiku savā starpā, ka mazāk strīdas. Var likties, ka citi ir atraduši dvēseles radinieku vai labāko draugu, ka citi sadzīvo kā cimds ar roku, kamēr pašiem attiecības ir smags darbs, nemitīga samierināšanās un vilšanās.
Salīdzināšana kā neizbēgamība?
“Salīdzināšana mūsu dzīvē allaž ir klātesoša. Tas nāk jau no bērnības,” saka ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa. Vecāki bieži vien salīdzina savus bērnus ar citu bērniem vai vienas ģimenes bērnus savā starpā, un arī mēs paši jau no mazotnes salīdzināmies: vai protam to pašu, ko citi, vai izskatāmies labāk, sliktāk vai līdzvērtīgi. Arī skolas izglītības sistēma ar atzīmju likšanu vērsta uz salīdzināšanu.
Tāpēc grūti izbēgt no salīdzināšanas arī pieaugušā vecumā: mēs turpinām salīdzināt sevi ar citiem un to pašu darām arī ar saviem līdzcilvēkiem, tostarp partneri. “No salīdzināšanas nevar izbēgt. Pat ienākot telpā, mēs izvēlamies krēslu, uz kura sēdēt, vispirms salīdzinot to ar citiem,” teic psiholoģe.
Ar ko riskē salīdzinot?
Tajā pašā laikā jāapzinās, ka, salīdzinot savu partneri ar citiem vīriešiem vai sievietēm, ir liela iespēja viņu ievainot. Ja cilvēks būs aizskarts tik dziļi, ka ievainots “iekšējais bērns”, labot to var arī neizdoties.
Kā un vai šī salīdzināšana kaitē attiecībām, pētījusi Brokas (Brock) universitātes Kanādā pētniece Sabrina Tai kopā ar kolēģiem.
Pētījumā piedalījās 78 pāri, kuru vidējais kopābūšanas ilgums bija pieci gadi. 38 pāri bija precējušies, bet 40 pāriem vēl turpinājās randiņu periods. Jāsaka gan, ka līdz galam pētījumā piedalījās ne visi pāri, pētījuma laikā septiņi pāri izšķīrās, bet no vēl 18 pāriem dalību pētījumā turpināja tikai viens partneris.
Pētījuma dalībniekiem bija jānovērtē savas izjūtas esošajās attiecībās, reaģējot uz šādiem apgalvojumiem: “Esmu apmierināts ar mūsu attiecībām”, “Mīlu savu partneri un saskatu izaugsmes iespējas šīm attiecībām”, “Mans partneris ir laipns un sirsnīgs” vai “Mans partneris ir pacietīgs un saprotošs”.
Turpmākajās septiņās dienās pētījuma dalībnieki caur īpašu lietotni sešas reizes dienā saņēma signālu un viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par sevi un partneri, apmierinātību attiecībās, kā arī tās jāsalīdzina ar citu pāru attiecībām.
Pēc nedēļas pāri tikās ar pētniekiem un viņiem bija jāatbild uz tiem pašiem jautājumiem par attiecībām, par sevi un partneri, ko viņiem jau uzdeva pētījuma sākumā. Pēc sešiem mēnešiem pētījuma dalībniekiem atkal bija jāatbild uz šiem pašiem jautājumiem.
Izrādījās, ka šāda savu attiecību salīdzināšana ar citiem pāriem ir bīstama, tā var būtiski samazināt attiecību kvalitāti. Turklāt cieš ne tikai tas, kurš salīdzina, bet arī viņa partneris. Salīdzinot savas attiecības ar citu pāri, kurš, tavuprāt, ir veiksmīgāks, tu liec justies slikti gan sev, gan arī partnerim. Samazinās ticība attiecību nākotnei, biežāk rodas strīdi. Ja, salīdzinoties ar “labākiem” pāriem, mūsu pašvērtība samazinās, to netieši izjūt arī partneris. Savu attiecību salīdzināšana ar it kā pārākiem pāriem var radīt vēlmi vainot partneri pie tā, ka mūsu attiecības nav tik lieliskas kā kādam citam. Pat ja attiecīgi pārmetumi neizskan skaļi, partneris tos var neapzināti uztvert un reaģēt negatīvi. Kāpēc salīdzināšanas efektu izjūt arī partneris, pat ja salīdzināšana notikusi klusējot, pagaidām nav skaidrs. Iespējams, tas saistīts ar to, ka savas attiecības un savu partneri izmantojam savas pašvērtības veidošanai, lasāms vietnē psychologytoday.com.
Jautāju J. Ūsiņai, kā tas iespējams, vai tiešām partneri lasa viens otra domas?
“Ir ne tikai verbālā, bet arī neverbālā komunikācija,” skaidro J. Ūsiņa. “Es taču parādu savu attieksmi ar uzvedību, ar sejas izteiksmi. Neapmierinātību ar partneri, ar attiecībām var just.”
Turklāt salīdzināšanas negatīvais efekts var saglabāties ne tikai dienām un nedēļām, bet pat mēnešiem, atklājuši Kanādas pētnieki. Jāsecina, ka šī salīdzināšana nebūt nav jāveic bieži un regulāri, lai būtu negatīvas sekas. Attiecību salīdzināšana ar labākām, veselīgākām vai veiksmīgākām partnerattiecībām varētu būt tāds pats drauds attiecību nākotnei kā noraidoša attieksme pret partneri, uzmanības nepievēršana partnerim, konflikti vai lūkošanās pēc alternatīviem pievilcīgākiem partneriem.
Sievietes salīdzina biežāk
“Ar salīdzināšanu dažkārt gribam otru uzmundrināt, motivēt kaut ko paveikt vai kaut ko mainīt, taču tas tiešām nebūtu tas labākais veids, jo var atstāt sekas uz attiecībām,” apgalvo J. Ūsiņa.
Turklāt salīdzinot bieži vien pārspīlējam, sakām, ka nevis tu kaut ko neizdarīji, bet tu nekad neko neizdari.
J. Ūsiņa papildina, ka bīstami attiecībām ir arī salīdzināšana ar iepriekšējiem partneriem. Pasarg Dievs, esošajam partnerim pateikt, ka iepriekšējais nu gan bija seksa guru! Savā praksē psiholoģe novērojusi, ka partneru salīdzināšana ar bijušajiem vairāk raksturīga tieši sievietēm. Tiesa, viņas biežāk to pasaka, kamēr vīrietis, ja arī salīdzina, tad parasti klusībā.
“Pāriem vienmēr atgādinu, ka par bijušajiem nevajag runāt, bijušos atstājam pagātnē. Piemēram, ja sieviete grib, lai esošais partneris vairāk dāvina ziedus, tad tā arī vajag teikt, nevis paust, ka bijušais gan bieži dāvinājis ziedus,” saka J. Ūsiņa.
Bieža esošā partnera salīdzināšana ar bijušo var nozīmēt arī to, ka iepriekšējās attiecības kaut kādā ziņā nav pabeigtas, neesam tās atstājuši pagātnē.
Tikmēr partneris, kuru bieži salīdzina ar zaudēto “laimi”, var justies aizvainots, noslēgties, viņam var rasties sajūta, ka visu laiku tiek vērtēts, nekad nav gana labs. Salīdzinātais partneris var arī ļoti censties līdzināties iepriekšējam partnerim, tādējādi darot arī to, ko nemaz negrib darīt. Arī tas attiecību ilgtspējai par labu nenāk, jo kādā brīdī var apnikt censties. Tomēr jāņem vērā, ka tas, kā katrs partneris reaģēs uz salīdzināšanu, atkarīgs arī no tā, kāds ir viņa pašvērtējums, kāda ir viņa traumatiskā pieredze.
Salīdzināšana var būt arī pozitīva
Vietnē psychologytoday.com gan arī atzīts, ka tad, ja pāra attiecības ir veselīgas, šāda salīdzināšana var nekaitēt attiecībām, bet gan kalpot par iedvesmu un piemēru, kā tās uzlabot.
J. Ūsiņa papildina, ka svarīgi ir arī tas, kā šī salīdzināšana tiek veikta: “Ja es redzu kādu pāri, kurš ļoti daudz brauc ceļojumos un viņiem kopumā ir foršas attiecības, tad varētu savam partnerim teikt: redz, kādas viņiem foršas attiecības, diez ko viņi tādu dara, lai šīs attiecības tādas būtu? Varbūt jāmēģina kaut ko darīt citādi, lai mums arī tā sanāktu? Ko es varētu darīt, un ko tu varētu darīt? Kā mums mūsu attiecībās pietrūkst?”
Tomēr, ja gandrīz katrs pāris, ko redzi, šķiet laimīgāks vai mīlošāks, savstarpēji uzticīgāks par pāri, kurā esi tu, tad jāsecina, ka vai nu ir problēmas partnerattiecībās, vai arī tajā, kā tu redzi šīs attiecības. Tādos gadījumos būtu noderīgi veltīt laiku, lai saprastu, kas tevi neapmierina attiecībās, un izrunāt to ar partneri vai arī meklēt profesionāļu palīdzību.
Jau pieminētajā pētījumā atklājies, ka biežāk cilvēki savas attiecības tomēr salīdzina ar tiem, kam klājas sliktāk. Tāda veida salīdzināšana attiecībām īstermiņā nekaitē, atzīst pētnieki. Taču ilgtermiņā, ja šāda salīdzināšana ir bieža, gan var kaitēt. Tas tāpēc, ka savu partnerattiecību salīdzināšana ar neveiksmīgākiem piemēriem var radīt maldīgu sajūtu, ka pašu attiecības nu reiz ir tik ideālas, ka pie tām nemaz nav jāstrādā.
J. Ūsiņa savā praksē novērojusi, ka esošās attiecības bieži vien vairāk novērtē tie, kam iepriekšējās attiecībās nav klājies viegli, bijusi, piemēram, fiziska vai emocionāla vardarbība. Tāpat gadās, ka sieviete vai vīrietis atzīst, ka iepriekšējās attiecībās nav, piemēram, gana ieklausījies partnerī, un nu priecājas, ka ir audzis un tagad tas izdodas.
Pasaki, ko tu gribi!
“Salīdzināšana bieži rodas arī tāpēc, ka kādam no partneriem ir kādas iekšējās vajadzības, ko vienkārši caur komunikāciju viņš vai viņa kādu iemeslu dēļ nespēj vai arī neprot pateikt. Tad caur salīdzināšanu lieku otram it kā nojaust, ko es gribētu. Pat konsultācijās dažreiz ir tā, ka man “jātulko” tas, ko sieva vēlas pateikt vīram vai vīrs sievai.
Gadās arī, ka savas iekšējās vajadzības kāds no partneriem pat pats neatpazīst, tāpēc arī nevar par tām runāt. Pāriem bieži iesaku apzināties, noformulēt savas vajadzības un darīt tās otram zināmas, neliekot šīs vajadzības uzminēt. Ja vajadzības būs noformulētas arī pašam sev, jo nereti mēs paši nezinām un neapzināmies savas vajadzības, ja pāris centīsies tās piepildīt, retāk radīsies vēlme pēc salīdzināšanas,” skaidro J. Ūsiņa.
Diemžēl viņai gadījies novērot pārus, kuri it kā ir attiecībās, bet reāli šo attiecību nav: par nozīmīgām lietām, kas attiecas uz abiem, pāris nerunā, bet tajā pašā laikā dzīvo fantāzijās par skaistu dzīvi un attiecībām, kas ir citiem.
Trīs situācijas
Kad draudzenēm vīri labāki
Kad Kārlis iepazinās ar Sandru, meitene tikko bija pabeigusi vidusskolu. Sandra ļoti strauji iemīlējās Kārlī un gribēja dzīvot kopā: kaut vai mazā istabiņā Kārļa mammas dzīvoklī. Pāris tomēr aizbrauca strādāt uz ārzemēm, cerot sapelnīt naudu savam dzīvoklim. Diemžēl peļņa nosedza tikai dzīvošanas izdevumus, jo ārzemēs jaunieši nebija gatavi dzīvot ļoti spartiskos apstākļos. Kad pēc pieciem gadiem pāris atgriezās Latvijā, viņiem piedzima dēls. Jaunā ģimene dzīvoja īrētā dzīvoklī, finansiāli dzīvoja no rokas mutē. Sandras draudzenes, kas agrāk vēl nebija atradušas pastāvīgus partnerus, nu bija pie tādiem tikušas. Sanāca tā, ka visām draudzenēm partneri bija turīgāki un veiksmīgāki nekā Kārlis. Pāris tika aicināts uz smalkām kāzām; kopā ar dēlu viņus ielūdza uz dārgām mazuļu dzimšanas dienas ballītēm. Sandra sāka “zāģēt” Kārli par to, ka viņš nepelna tik daudz kā citi vīrieši. Trīs gadus pēc atgriešanās Latvijā pāris izšķīrās.
J. Ūsiņa: Kamēr mēs esam tikai pāris, otru pieņemam tādu, kāds viņš ir, bet, kad attiecībās rodas bērns, tad parādās citas prasības pret partneri. Protams, draudzeņu faktors arī ir svarīgs. Ja jauno sieviešu kompānijās viena palielās ar kaut ko, kas saistīts ar materiālām vērtībām, otra palielās, bet man nav ar ko palielīties, rodas diskomforts. Jā, varētu lielīties ar citām vīrieša īpašībām, kas nesaistās ar naudas pelnīšanu, piemēram, ar to, ka viņš ir labs tēvs, bet tas ir vērtību jautājums. Ir gan arī gadījumi, kad vīrietis sāk daudz pelnīt, bet tad sieviete pārmet, ka vīrietis reti ir mājās, sāk salīdzināt ar vīriešiem, kas bērniem velta vairāk laika. Tā ka var būt arī tā, labi nebūs nekad.
No lācenes bēgi…
Aināram bija ilgstošas attiecības ar Ilvu. Pārim piedzima trīs bērni, taču Aināru pie partneres galvenokārt saistīja seksuālā pievilcība. Ģimenes sadzīve vīrieti neapmierināja: sieviete bija ļoti slinka, mājās allaž valdīja nekārtība, bērni tika baroti ar cepumiem un jogurtiem, ēdiens tika gatavots reti. Neraugoties uz to, ka mājas darbus veikt Ilva īsti nevēlējās, arī strādāt algotu darbu viņa negāja, aizbildinoties ar bērnu audzināšanu. Pāris bieži konfliktēja, līdz izšķīrās.
Nākamajām attiecībām Ainārs izvēlējās sievieti, kas bija pilnīgs pretstats Ilvai: jaunajai draudzenei piederēja neliels uzņēmums, viņa bija ļoti kārtīga, aktīva, allaž enerģiska. Taču pēc divu gadu ilgām attiecībām pāris izšķīrās, jo Aināra bērni sievietes perfekti sakārtotajā ikdienā neiederējās. Tagad Ainārs uzskata, ka kļūdījās, meklējot pilnīgu pretstatu Ilvai.
J. Ūsiņa: Te nolasās tas, ka attiecības starp Aināru un Ilvu primāri izveidojās uz seksuālās pievilcības pamata. Sievietes ne tik labās īpašības tāpēc sākumā pat netika pamanītas. Iespējams, bērni /bērns ātri pieteicās un pāra attiecībām ātri klāt nāca vecāku loma. Taču, kad pārim ir bērni, seksuālā dzīve bieži vairs nav tik aktīva, un tad vīrietis sāk pamanīt kopdzīvē nepatīkamo. Protams, arī bērni rada lielāku nekārtību.
Domāju, ka šīs attiecības būtu iespējams saglābt, mēģinot vienoties par kārtību mājās. Kaut kašķis patiesībā varbūt ir nevis par kārtību, bet par to, ka attiecībās ir pārāk maz seksa.
Arī savā praksē esmu konsultējusi vīrieti perfekcionistu, kurš, no vienām attiecībām aizgājis, satika sievieti perfekcionisti, bet jau drīz bija atpakaļ manā kabinetā, jo atkal nebija labi. Prāta līmenī viņš bija saticis ideālo sievieti, bet apmierinātības attiecībās tāpat nebija, jo stāsts jau ir par viņu pašu, nevis sievieti.
Neviens vairs nav gana gudrs
Aigai jaunībā bija, viņasprāt, teju ideālas attiecības vairāku gadu garumā. Ar tālaika mīļoto viņai saskanēja intereses, vīrietim bija augstāks izglītības līmenis nekā viņai, intelektuālāks darbs, un viņai tas patika. Aiga lepojās, ka viņu izvēlējies tik gudrs vīrietis. Kopā bija gan lieliski ceļojumi, gan ikdienā nebija tikpat kā nekādu strīdu. Pāris izšķīrās, kad Aiga vēlējās ģimeni, bērnus, bet vīrietis to nevēlējās un nebija gatavs piekāpties. Aiga satika citu vīrieti, dzemdēja bērnu, taču atkal izšķīrās. Pēc tam bijušas vēl vairākas šķiršanās. Kaut Aiga apgalvo, ka ikdienā savus partnerus ar jaunības mīlestību nesalīdzina, viņa pieļauj, ka attiecības neizdodas tieši tāpēc, ka tik labi un pilnvērtīgi kā kādreiz viņa vairs nav jutusies. Turklāt izveidot attiecības ar vīrieti, kurš būtu intelektuāli pārāks vai vismaz līdzvērtīgs, vairs nav izdevies, un Aigai attiecībās pietrūkst sarunu par mākslu vai politiku.
“Es cenšos pamanīt vīrieša labās īpašības, piemēram, to, ka viņš vēlas ģimeni vai ka viņam ir zelta rokas, bet pietiek viņam pateikt, piemēram, ka filma, kas man šķiet izcils mākslas darbs, ir stulba, jo viņš to nav sapratis, viņa vērtība manās acīs dilst. 100 tāda veida izteikumi, un viss – man jābēg,” stāsta Aiga.
J. Ūsiņa: Te nolasās, ka attiecības ar gudro vīrieti sievietei bija pirmās nopietnās attiecības, kas tagad tiek kaut kādā veidā idealizētas. Taču katrās attiecībās ir jābūt dinamikai. Viņai bija svarīgi, lai šīs attiecības izaug par ģimeni. Tas nenotika, bet katrās nākamajās attiecībās tiek gaidīts tas, kas bija labs pirmajās attiecībās.
Varbūt sieviete nav līdz galam izvērtējusi, kas tad viņai ir svarīgāks – vīrieša ģimeniskums vai intelekts. Sievietei vērtības pilnībā nav bijušas kopīgas ne ar pirmo, ne ar nākamajiem vīriešiem.
Tajā pašā laikā attiecībās mēs viens otru papildinām, tā ka sieviete ar savām vērtībām un interesēm par politiku un mākslu var papildināt vīrieti, kuram varbūt tādu interešu iepriekš nav bijis. Un arī pati paņemt no vīrieša kādas vērtības vai intereses, kuru pašai nav. Visās attiecībās ir krīzes, svarīgi ir mācēt šīs krīzes risināt, nevis meklēt jaunas attiecības. Turklāt bieži vien nākamajās attiecībās tiek meklēts tas pats, kas bija iepriekšējās.
Varbūt šajos gados sieviete ir pati tā augusi, ka vīrietis, kurš jaunībā šķita ļoti gudrs, tagad arī vairs neliktos tik intelektuāls.
