Tu neesi noskrējis maratonu, ja neesi to publicējis Facebook. Nopietni un nenopietni par maratonu 0
Autors: Kaspars Tupiņš, sporta pasākumu organizētājs, “Baltijas Maratoni” dibinātājs
Pavasaris ir laiks, kad aktīvāk sākam nodarboties ar sportu, un daudzi pat nolemj izmēģināt spēkus kādā no daudzajiem maratoniem – skrienot, nūjojot vai braucot ar velosipēdu. Pazīstamais dažādu sporta pasākumu organizētājs, “Baltijas Maratoni” dibinātājs Kaspars Tupiņš dalās viedoklī par to, kas mudina sabiedrību piedalīties dažādos tautas sporta pasākumos, kā arī sniedz padomus, ko ņemt vērā, lai, piedaloties maratonā, nenodarītu kaitējumu savai veselībai.
Skriešana kā trends
Veselīgs dzīvesveids šobrīd ir trends ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, turklāt tā ietekmē attīstās gan sporta pasākumu, gan produktu piedāvājums. Cilvēku interese aug, un mums kā pasākumu rīkotājiem katru gadu jācenšas piedāvāt ko jaunu, jo vienas un tās pašas distances var ātri apnikt. Ja paraugāmies uz skrējienu dalībniekiem, tad varu teikt, ka lielākoties tie ir pastāvīgie skrējēji, kas piedalās gadu no gada. Vēl ir daļa skrējēju, kurus piesaista medaļas, bonusi, aktivitātes bērniem u.tml., proti, tie, kuri piedalās izklaides un pasākuma pēc.
Cilvēkus piesaista nestandarta pasākumi
Pagājušajā gadā Latvijā sākām rīkot t.s. Krāsu skrējienu, kas ir populārs ASV, un pārliecinājāmies, ka ir liela daļa skrējēju, kuri netiecas pēc augstiem sasniegumiem sportā, bet skrienot vēlas izklaidēties. Krāsu skrējiens ir tikai 5 km garumā, kurā dažādos punktos skrējēji tiek apbērti ar dažādām krāsām, šogad būs arī jaunums – putu punkts. Pirmajā gadā skrējiens pulcēja 3 800 dalībniekus, un tas liecina, ka cilvēkus piesaista nestandarta pasākumi.
Katram skrējējam ir savi mērķi un motivācija
Izklaides elementu skriešanā var atrast ne tikai masu pasākumos, bet arī ikdienā, piemēram, izmantojot mobilās aplikācijas, un to, manuprāt, ir pietiekami daudz. Ar šo aplikāciju palīdzību cilvēks var baudīt sacensību momentu, kas daudziem ir ļoti svarīgs. Iespējams sacensties pašam ar sevi, katrā reizē mēģinot pārspēt savu rezultātu, vai publicēt savu sniegumu sociālajos tīklos, salīdzinot to ar draugiem u.tml. Pieredze liecina, ka dalīšanās ar skrējienu sociālajā vidē virknei cilvēku ir ļoti svarīga. Ne velti radies joks – ja neesi publicējis savu skrējienu Facebook, var uzskatīt, ka neesi skrējis. Tas, protams, ne tuvu nav attiecināms uz visiem. Katram skrējējam ir savi mērķi un motivācija – viens vēlas tikt starp 300 labākajiem, cits cīnās par vietu pirmajā desmitniekā, kādam citam galvenais ir sacensties ar saviem draugiem.
Personīgi gan skriešana vairāk saistās ar profesionālajiem mērķiem, proti, es skrienu vai braucu ar velosipēdu dažādos starptautiskos pasākumos, lai saprastu, kas nozarē jauns, kādi pasākumi tiek rīkoti citviet un ko mēs varētu aizgūt un īstenot Latvijā. Pagājušā gada decembrī skrēju maratonu Singapūrā, kas pulcēja 50 000 dalībnieku. 25 000 no tiem piedalījās 10 km distancē. Salīdzinājumam jāsaka, ka šāds daudzums dalībnieku Latvijā ir maksimums visā maratonā kopumā.
