“Tu maksā visvairāk par to, ka metu visu pie malas un skrienu remontēt tieši tavu māju!” Mārcis atklāj, cik Latvijā pelna celtnieki 16
Krista Draveniece


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Jau pāris gadus ar vīru remontējam māju, tāpēc esmu padalījusies piedzīvojumos, cik viegli atrast labu meistaru dažādas sarežģītības darbiem, uzrakstīju reiz viedokli par to, cik astronomiski nesaprotamas summas viens no strādniekiem paprasījis par darbu un saņēmu arī vairākas vēstules, kurās LA.LV lieliskie lasītāji stāstīja savus remontdarbu un meistaru meklējumu piedzīvojumus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts zina, kas tev ir vajadzīgs! Piemērotākie pārtikas produkti katrai zodiaka zīmei 9
Sieviete domā, ka ir saaukstējusies, bet atklāj, ka viņas galva nav pilnībā piestiprināta pie ķermeņa
TV24
Putins šokējis Latvijas militāro analītiķi Rajevu: “Mani pārsteidza viena lieta, ko es redzēju fonā…”
Lasīt citas ziņas

Vai 800 eiro par trepju demontāžu ir adekvāta cena? Vai 100 eiro stundā par dēļu tīrīšanu nav tā kā par daudz? Vai tiešām meistari stāsta, ka darba veikšanai būs nepieciešama nedēļa un tas izmaksās 1000 eiro, patiesībā to paveic divās, trīs stundās un vienlaicīgi strādā šādi 10 objektos? Mūsu, pakalpojumu ņēmēju, viedokļu un novērojumu ir daudz, bet tagad laiks uzklausīt nozares pārstāvi, diplomētu celtnieku Mārci.

Viņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā un arodpedagoga papildizglītība. No celtnieka profesijas viņš izaudzis līdz savam uzņēmumam, apmāca jaunos nozares pofesionāļus. Viņš uzrakstīja man vēstuli, ka vēlas ieviest skaidrību, kādēļ kādam varētu šķist, ka meistara nosauktās summa par konkrētu darbu varētu šķist pārāk liela. Viņš nepiekrīt maniem salīdzinājumiem un tas priecē, jo viedokļu dažādība norāda, ka tēma ir aktuāla.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jebkurš darbs, ko dara cilvēks – darba ņēmējs (profesors vai pedagogs) ir plānots darbs ar daudz maz paredzamu algu. Nav korekti to salīdzināt ar gadījuma rakstura darbiem. Izskaidrošu kāpēc.

Man ir 29 gadu darba pieredze un visu šo laiku pamatā ir saistīta ap celtniecību. Šo gadu laikā esmu sapratis, ka ir divu tipu pasūtītāji.

Vieni laicīgi plāno savas vēlmes un mani uzrunā agrā pavasarī vai pat ziemā (šādu cilvēku nav daudz), otri, kuri pēc sava atvaļinājuma jūlijā, atpūtušies, izdomājuši, ka man vajag to terasi noeļļot tagad jo vēl tak ir vasara (šādi ir vairākumā),” Mārcis stāsta LA.LV.

Ja laicīgi zināmi darbi, meistars var saplānot objektus, kas atrodas tuvāk, kuram darbam sezonāli ir lielāka nozīme vai nepieciešami specifiski laikapstākļi, piemēram, apmācies laiks vai tieši liels karstums.

“Ja vajag uzreiz un tagad, man viss jāmet pie malas, jāmaina savi plāni un jāskrien, jo klientam vajag – tad par to ir jāmaksā. Mēs celtnieki arī vēlamies plānotus ienākumus un savus darbus plānojam,” Mārcis atklāj.

Kā tad top meistara izcenojums? “Visās celtniecības skolās tiek mācīts tāmēšanas pamatprincips – cilvēkstunda pret izstrādi. Ir pat tāmēšanas programmas, kur ir izstrādes normas. Es tāmējot parasti vados pēc savas personīgās pieredzes konkrēto darbu izpildē. Ir liela daļa pseido celtnieki, kas mācījušies no tā ko redz, tie bieži skatās internetā atrodamus izcenojumus, kuri ne vienmēr ir adekvāti.

Reklāma
Reklāma

Celtniecībā nav izteiktas smaguma pakāpes, visi darbi ir saistīti ar paaugstinātiem riskiem. Viens darbs prasa lielāku fizisko izturību, cits mentālo. Pieminējāt fasādi un trepes, es teiktu iebetonēt trepes ir vienkāršāk, kā uztaisīt kvalitatīvu fasādi, tāpēc arī tāmēšanā tiek izmantotas izstrādes normas, kuras ir konkrētā laikā izdarāmas,” meistars norāda.

Mārcis nebaidās atklāt izcenojumu par savu darbu. “Es stundas likmi tāmē rēķinu plus mīnus 10-12 eiro, otrs ir dienas darbs un tad tie ir 100 eiro.”

Runājot par jauno celtnieku paaudzi, viņš atklāj, ka intereses ir dažādas un katram savas, bet vienu gan varot teikt – tie bērni, kuri no mazotnes ir radināti palīdzēt vecākiem, tie ir spējīgi strādāt. “Konkrēti redzu, kā mana dēla draugu pulciņš no motorolleru skrūvētājiem ir izauguši līdz mehāniķiem, ceļu būves speciālistiem! Šeit ir viens liels “bet” profesionālās skolas sagatavo jauno paaudzi un daudzi aizbrauc prom uz ārzemēm, jo jau skolas laikā tiek piedāvātas prakses vietas un piesolīts lielāks atalgojums,” meistars atklāj.

Bet kā tad ar darba grafiku? “Ja darbu dara kvalitatīvi, tad ir ko darīt visu gadu. Esmu pēdējo gadu laikā specializējies uz fasādes darbiem, ziemas sezonā parasti ieplānoju tādus darbus, kam sals netraucē. Ar fasādes darbiem, jau tagad ir zināms nākamā pavasara plāns. Ja nekas nemainās, tad līdz Jāņiem ir aizpildīts (tie visi ir šogad pārceltie objekti, kuri pamodās augusta beigās). Tie, kas izdomās agri pavasarī aizpildīs otru vasaras daļu.

Vēl var piebilst to, ka sadarbība ir kompromiss, kur vienam jāgrib izdarīt, un otram par to samaksāt. “Šis ne vienmēr strādā un no pieredzes, vislielākās problēmas ar sadarbību ir Rīgas apkaimē. Lauku ļaudis ir krietni saprotošāki. Pēdējos gados, kad inflācijas ietekmē cenas mainās, esmu nonācis pie principa, ka tāme ir aptuvens budžets, viss notiek pēc fakta. Ar saviem klientiem vienojos, ka reizi nedēļā veicu kopsavilkumu par padarīto un materiāliem,” Mārcis norāda.

Galvenais, kas jāatceras par naudu – ir liela atšķirība, kā strādā brigāde, meistars vai strādnieks. Brigāde un meistars ir cilvēki ar saviem instrumentiem un saprašanu, strādnieks ir vienkārši cilvēks kurš nāk uz darbu. Meistaram vidēji jāpelna 10-12eur stundā, jo zināma daļa aiziet instrumentos. Strādniekam ap 7eur/stundā (palīgstrādnieks nav šajos ciparos). Šeit neiet runa par nodokļiem, tie ir cipari uz rokas.

Ja arī tev ir savs stāsts par negodīgām algām savā profesijā, par apstākļiem, kas tevi neapmierina, raksti man uz epastu [email protected]. Varbūt vienkārši gribi izteikt savas domas, droši raksti, es izlasīšu un Tev noteikti atbildēšu. Paldies, ka lasi LA.LV.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.