Tu klikšķini, cits pelna! Kā neļaut sevi apčakarēt 11
Viltus ziņas bieži tiek veidotas, nevis lai ietekmētu kādus politiskos procesus, bet lai pelnītu naudu, izmantojot “Google” meklētāja reklāmas rīkus. Šajā rakstā skaidrojam, kā tie darbojas?
Izlasi arī šo! Portāls LA atmasko interneta vietni “Redzams.lv”, kas izdomājusi jaunu manipulāciju – sociālajos tīklos jādalās ar “informāciju”, ka par brīvu kāds dāļā savu elektrotehniku. Vairāk par to rakstā “Kā uzņēmējs Andris visus apčakarēja”
Kādas “sarkanās līnijas” novilkusi “Google”, lai mazinātu dezinformāciju internetā? “LA” skaidro interneta mārketinga aģentūras “Infinitum 8” sertificētā rīka “AdWords” speciāliste Irbe Zolneroviča.
Pēc kādiem principiem strādā “Google” reklāmas, kuras Latvijā iecienījuši tā saucamie “klikšķu biznesmeņi”?
“Google Adwords” vizuālās reklāmas tiek izvietotas mājaslapās, kas ir pieteikušās un ir apstiprinātas “Google AdSense” reklāmas programmā. “Google Adsense” ir veids, kā pelnīt naudu, ievietojot reklāmas savā mājaslapā. Cilvēki dažādos veidos nokļūst mājaslapā un, lasot mājaslapas saturu, pamana reklāmas laukumu. Ja cilvēks uzklikšķina uz reklāmas, tad mājaslapas īpašnieks nopelna nelielu summu. Taču, lai pelnītu ar “Google” reklāmām, ir nepieciešama ievērojama apmeklētāju plūsma. Tāpēc daudzu mājaslapu īpašnieki mēģina iegūt pēc iespējas lielāku apmeklētāju uzmanību. Tas tiek panākts ar dažādām metodēm, pat nekorektām. Viltus ziņu fenomens ir apšaubāmas ētikas blakusefekts.
Vai interneta lieluzņēmumam “Google” ir īpaši kritēriji, lai pasaulē mazinātu viltus ziņu izplatīšanu?
Sistēma cīņā pret viltus ziņām joprojām tiek attīstīta. Piemēram, “Google” korporācijā ietilpstošajā sociālajā tīklā “YouTube” noteikts, ka reklāmu var izvietot kanālos, kuros video-materiāli skatīti vismaz 10 000 reižu. Kad kanāls ir sasniedzis šo skatījumu skaitu, ir daudz lielāka iespēja, ka tas ir uzticams. Tāpat arī jauniem “Youtube” kanāliem, piesakoties uz reklamēšanās programmu, tiek pārskatīti publicētie materiāli. Ja viss atbilst noteikumiem, tad kanālā tiek atbalstīta reklāmas izvietošana. Pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami uzlabota sistēma, kas ļauj ziņot par nekorektu saturu.
Tāpat arī, meklējot informāciju “Google” un ieraugot neatbilstošus rezultātus, iespējams ziņot par viltus un nepatiesu informāciju. Tomēr joprojām ir gadījumi, kad ne viss tiek pamanīts un caur “Google” automātiskajiem filtriem var tikt cauri materiāli, kas neatbilst kritērijiem. “Google” uzlabo savus algoritmus, taču t.s. mazajām valodām, piemēram, latviešu, tie vēl jāizkopj. Labāk šie filtri strādā lielajām valodām – angļu vai franču.
Kāda ir “Google” attieksme pret politiskajām reklāmām?
“Google” neatbalsta politiskās reklāmas izvietošanu. Tāpat “Google” ierobežo reklamēšanās iespējas citām “sensitīvajām biznesa kategorijām”, piemēram, ar medicīnu saistītiem pakalpojumiem, ātrajiem kredītiem, azartspēlēm. Katra potenciālā reklāma tiek apstiprināta un vairumā gadījumu neatbilstošas reklāmas tiek noraidītas. Dažkārt reklamētāji mēģina apiet filtrus un reklamēties slēptākā veidā, taču pietiek dažiem cilvēkiem izteikt sūdzību “Google” par politisku reklāmu, lai tā tiktu atkārtoti izskatīta.
Bet cik liela peļņa iespējama no klikšķu biznesa?
Par katru apmeklētāja jaušo vai nejaušo klikšķi uz “Google” reklāmas mājaslapas īpašnieks nopelna pāris eiro centus, aptuveni no 2 līdz 10 centiem. Peļņa no klikšķa ir tieši atkarīga no reklāmdevēja pārstāvētās nozares, piemēram, tūrisma nozarei ir zemāki tarifi par klikšķi, bet lielākie ir finanšu sektoram. Interneta resursos ar mērķi gūt peļņu “Google” reklāmas ir agresīvāk izvietotas vietās, kur cilvēks var uzklikšķināt nejauši. Pieredze rāda, ka Latvijā uz katriem 1000 lapas apmeklētājiem īpašnieks saņem aptuveni no viena līdz 30 klikšķiem. Ja pieņem, ka par katru iegūto klikšķi tiek nopelnīti trīs centi, tad peļņa uz katriem tūkstoš apmeklētājiem, varētu būt no 3 līdz 90 centiem. Un, lai iegūtu pietiekamu apmeklējumu peļņai, ir kārtīgi jāpapūlas. Tas nozīmē, ka valstīs ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu “Google”, visticamāk, nebūs galvenais peļņas avots uzņēmējam.
Ja esmu respektabla uzņēmuma reklāmdevējs, kā man panākt to, lai mana reklāma neparādītos viltus ziņu mājaslapās?
Reklāmas parādīšanās atbilstošā vidē lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma, reklamētās produkcijas un tā klienta. Izmantojot “Google” datus par cilvēku, var izvēlēties auditoriju, kam izplatīt reklāmu. To bieži nodrošina mūsu internetā atstātās pēdas, kas paliek, ja ļaujam informāciju ievākt tā saucamajām sīkdatnēm jeb “cookies”. Ir iespējams rādīt reklāmu tiem, kuri interesējas par konkrētiem ceļojumiem, tāpat noteiktu automašīnu piekritējiem, filmu cienītājiem, aktīviem ziņu lasītājiem. Uzņēmums rūpēs par savu reputāciju viltus ziņu portālus var izslēgt no saraksta, kuros reklamējas. Tāpat, ja kāda uzņēmuma reklāmas sāk aktīvi parādīties vājas kvalitātes resursos kā dažādas mobilās vai datora spēlītes, viltus ziņas, azartspēļu mājaslapas, tās nonāk speciālista redzeslokā. Ar šo nodarbojas reklāmas speciālists, kas atbildīgs par “Google” reklāmu monitorēšanu un optimizāciju. Bieži, jau sākot darbu ar reklāmām, dažādi reklāmas izvietojumu resursi tiek izslēgti, lai novērstu nejauša apmeklējuma plūsmu. Reklāmas aģentūras arī ir ar dažādiem darba un morāles principiem. “Google” ir izveidojusi partneraģentūru sarakstu ar uzņēmumiem, kuru metodes tā atzinusi par uzticamām. Latvijā ir ap 28 “Google” sertificētām partneraģentūrām.
Internetā mūsdienās ienāk arī vecākā paaudze, kura to tikai sāk apgūt. Ko darīt, lai tā plašajā internetā neapmaldītos un neuzrautos uz viltus ziņām?
Internetā nebūs neviena, kas būs pa vidu un pateiks cilvēkam par interneta resursa patiesumu. Šie secinājumi paliek apmeklētāja paša ziņā. Gadās, ka ir satraukums par personalizētām reklāmām. Noteikti var gadīties, ka kāda pārdrošāka reklāma uzvelk uz āķa.
Un kā ar reklāmām sociālajos tīklos?
Pašlaik populārākajam sociālajam tīklam “Facebook” arī ir stingra politika reklāmas uzticamības jautājumos, lai gan citur pasaulē aizliegtas reklāmas Latvijā mēdz izslīdēt cauri. Tomēr arī šeit iespējams ziņot par neatbilstošām vai nogurdinošām reklāmām. Tāpat kā “Google” reklāmās, arī “Facebook” zemas kvalitātes reklāmām piemēro paaugstinātu maksu, kas papildus stimulē uzņēmumus apdomāt reklāmas kvalitāti. Šobrīd pašmāju sociālajam tīklam “draugiem.lv” vairs nav tik lielas apmeklētāju plūsmas kā agrāk, taču kopumā ir saglabājusies popularitāte reģionos. Atsevišķu kategoriju uzņēmumiem šis sociālais tīkls ir reklamēšanās paradīze.