“Tu jūties tā, ka tev par šo atrakciju nav nekāda gandarījuma…” Mārīte Seile skaidro, kāpēc jaunie skolotāji ātri vien aiziet prom no skolām 135
“Mēs esam tajā situācijā, kad 75% jauno skolotāju pirmajos piecos gados aiziet projām no skolas. Un tie ir ļoti dažādi iemesli – viens iemels, portams, ir alga,” tā TV24 radījumā “Preses klubs” sacīja Latvijas Universitātes padomes locekle, Izglītības un zinātnes ministre (2014-2016) Mārīte Seile, diskutējot par pedagogu skaitu un algām, darba apjomu un apstākļiem, kā arī par pašreizējo situāciju kopumā Latvijas izglītības iestādēs.
“Tikpat svarīgs iemesls ir arī vide, kas ir skolā. Un tas, ar ko saskaras skolotāji, ka viņš bieži vien ir viens karotājs savā klasē – viens attiecībās ar bērniem, viens attiecības ar vecākiem. Un šis ir jautājums – ko dara skolas vadība, cik atbalstoša viņa ir skolā?” tā retoriski jautāja Seile, komentējot iemeslus, kādēļ jaunie skolotāji pamet darbu skolā visai ātri.
Un vēl ir ļoti svarīgs tāds aspekts, ka izglītības iestādēs nepietiekot atbalsta personāla, teica Seile. Latvijā ir iekļaujošā izglītība, kas nozīmē, ka klasēs var būt bērni ar dažādām grūtībām mācībās.
“Tur ir arī apdāvināti bērni, tur ir arī bērni ar grūtībām mācībās. Klasē var būt 25, 30 skolēni un skolotājam ar to ir jātiek galā. Un šādā situācijā ir nepieciešamas, lai klasē būtu pieejams atbalsta personāls, kas palīdz skolotājam, bet pie mums vairumā gadījumu tas tā nenotiek,” tā uzsvēra Latvijas Universitātes padomes locekle Seile.
Tāpat skolotājiem trūkst metodisko materiālu pietiekamā daudzumā. Līdz ar to ienāk skolā skolotāji ar ideāliem – un tādi, pēc Seiles domām, ir kādi 99%, kas grib būt labi skolotāji.
“Tad viņi cīnās, mēģina izdarīt to labāko! Un tajā brīdī, kad tu saproti, ka neviens beigās nav ieguvējs – tu jūties tā, ka tev par šo atrakciju nav nekāda gandarījuma – ne nauda, ne prieks, jo tu nespēj labi izdarīt to savu darbu. Ja tu gribi kaut ko saņemt, tad tev ir jāstrādā daudz stundas. Ja tu strādā daudz stundas, tad visā pārējā laikā tu gatavojies stundām, un tad tu sāc uzdot sev jautājumu – kāpēc es to daru?” tā Seile skaidroja situāciju, kādēļ 75% jauno skolotāju pirmajos piecos gados aiziet prom no skolas.
Kā problēmu pie šī visa Seile vēl minēja “fonu sabiedrībā” – ziņām publiskajā telpā, ka skolotāja amats nav prestižs, slikti maksā…”Es domāju, ka ļoti negatīvu piešprici šim stāstam ir pievienojusi LIZDA [Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības] retorika. Viss, kas saistās ar skolotāju streikiem, vienmēr saruna par minimālajām algām…Latvijā vairums skolotāju saņem vairāk nekā minimālo algu, un dažbrīd krietni vairāk nekā minimālo algu…Bet tas nekur publiskajā telpā faktiski neparādās, kas ir īstās algas,” tā “Preses klubā” pauda Seile, stāstot reālo situāciju par skolotāju atalgojuma apmēru.
Tāpat Seile zināja teikt, ka pašvaldībās esot gatavi maksāt vairāk fizikas un ķīmijas skolotājiem, taču viņu nav. “Un tas nav viens tūkstotis, par ko mēs runājam! Viņu vienkārši nav. Pašvaldības pārpēk viena no otras skolotājus, bet sistēmā faktiski neienāk vairāk jauni [skolotāji],” norādīja Seile.
Problēma ar jauno skolotāju trūkumu esot ne vien Latvijā, bet arī globāli – pasaulē vairākās valstīs, tā sauktajās, labklājības valstīs.
“Amerikā vairākos štatos jau labu laiku strādā četru darbadienu režīmā tieši tāpēc, ka pietrūkst skolotāju. Skolotāji sāk pietrūkt arī tepat Somijā, Igaunijā, tā ka šī ir visai globāla problēma, kurai, man liekas, vairs vienkāršu risinājumu nav, bet tā noteikti ir alga, tā ir nopietna atbalsta sistēma skolotājiem, un tā noteikti ir arī publiskā retorika, ko mēs kā vecāki un kā mediju pārstāvji runājam par skolotājiem,” tā atzina Seile, runājot par jauno skolotāju trūkumu darbam skolās.
Plašāk skaties pievienotajā video.
