“Tu esi visinteresantākā persona, ko esmu saticis, bet…” Vai ir kāds pareizs veids, kā kādu atraidīt? 47
Atraidīt ar komplimentiem par to, cik viss bijis brīnišķīgi, vai labāk ignorēt? Olīvija Petere “Independent” cenšas atrisināt ļoti aktuālu attiecību mīklu.
“Tu, iespējams, esi burvīgākais un interesantākais cilvēks, kuru man jebkad ir nācies satikt,” viņš rakstīja. Tas tika pateikts īsziņā, lai man paziņotu, ka tā vietā, lai dotos uz vēl vienu randiņu ar mani, viņš atgriežas pie savas bijušās draudzenes.-
Mēs bijām divos randiņos. Viss gāja labi, un es ar nepacietību gaidīju trešo. Tad es saņēmu šo ziņu. Tas mani lika “vārīties”, jo īpaši tāpēc, ka
tas notika tikai divas dienas pirms mūsu tikšanās un divas īsziņas pēc tam, kad es viņam nosūtīju videoklipu, kurā dziedu “ABBA” dziesmu karaoke.
“Nemaz neskatoties uz to, ka runa bija par to, ka viņš vairs nevēlas ar mani satikties, ziņa bija piepildīta ar iedvesmojošiem vārdiem, kas, kā noprotams, izmantoti, lai pabarotu manu ego un liktu justies labi un lai slēptu faktu, ka tas bija noraidījums, kas, iespējams, būtu tik ļoti iznīcinājis manu dvēseli, ka to, iespējams, varētu glābt tikai pārmērīgi komplimenti,” raksta autore ironizē.
Pēc tam, pārrunājot šo situāciju ar draudzenēm un nikni apmainoties ar ekrānuzņēmumiem ar citiem saņemtajiem noraidījuma tekstiem, esmu uzzinājusi, ka tā ir izplatīta pieredze, īpaši starp manām vientuļajām draudzenēm, kuras satiekas ar vīriešiem. Daudzas no viņām ir saņēmuši tādus tekstus kā šis, kas pārmērīgi ekstravagantā veidā “izplata ziņas” par noraidījumu – it kā viņi domā, ka viņi burtiski iznīcinās mūsu dzīves. Citi ir bijuši ļoti formāli. “Es baidos, ka šovakar tikties nebūtu laba doma,” teikts citā. “Tu esi leģenda. Turpini sagraut. Es vienkārši nedomāju, ka mēs šobrīd esam piemēroti viens otram,” zvana cits. “Tu patiešām esi brīnišķīgs cilvēks, un es ceru, ka mūsu ceļi drīz krustosies.” Un tā tālāk.
“Mani satrauc tā augstprātība,” sacīja viena draudzene, “viņi patiešām domā, ka tās būs sliktākās ziņas, ko mēs jebkad esam dzirdējušas, un mēs pēc tam būsim tik vājas un trauslas, ka varam to pārciest, vien dzirdot to, cik esam pārsteidzošas. Es zinu, cik es esmu pārsteidzoša, liels paldies.”
Ideja, ka jūsu noraidījums nodarīs tik milzīgu kaitējumu, acīmredzot vismaz daļēji sakņojas ego.
“Nepamatota atvainošanās izpausme var liecināt par vainas apziņu, īpaši, ja tas tiek darīts skarbā veidā, piemēram, tūlīt pēc seksa vai strīda,” saka klīniskais psihologs no The Summit Clinic Marks Heksters.
Tas viss rada jautājumu: vai arvien sarežģītākajā un saspringtākajā iepazīšanās pasaulē ir kāds pareizs veids, kā kādu atraidīt? Pēc sarunām ar citiem vientuļiem cilvēkiem, manuprāt, ir vairāki spēcīgi argumenti, kā to nedarīt, norāda raksta autore.
“Es sarakstījos ar vienu vīrieti dažas nedēļas, pirms mēs tikāmies,” saka kāda sieviete, kura labprātāk paliktu anonīma. “Kad mēs šķīrāmies, viņš teica, ka piezvanīs. Tad es saņēmu ziņu: “Es domāju, ka mums nav nekā kopīga, un tagad šī sarakste ir jāpārtrauc.” Tas bija kā saņemt juridisku vēstuli.
Cita sieviete, kas bija tikusies ar kādu vīrieti pāris mēnešus, saņēma pieklājīgu atteikuma īsziņu, kurā viņš paziņoja, ka ir saticis kādu citu. “Es novēlēju viņam veiksmi, bet pēc dažām nedēļām viņš nosūtīja ziņu, ka ar otru sievieti viss ir beidzies un tagad viņš ir gatavs ar mani satikties. ES teicu nē.”
Lai arī mums nepatiktu to atzīt, noraidīšana ir parasta iepazīšanās procesa sastāvdaļa. Ar to mēs visi vienā vai otrā brīdī saskarsimies. Tomēr problēmas rodas, ja nejauši satiekaties ar kādu personu, piemēram, “situācijas”, nevis attiecību kontekstā, un robežas tam, kas ir un kas nav piemērots, kļūst neskaidras.
“Nav viena konkrēta “pareizā” veida, kā kādam atteikt, jo katrs indivīds ir unikāls,” skaidro Heksters.
“Savukārt ignorēšana vai pazušana mēdz sarūgtināt daudzus, jo tas atstāj noraidīto pusi neziņā par to, kas šajā situācijā nogāja greizi,” norāda Heksters. Lai gan atteikums nekad nevienam nesagādā labas sajūtas, tas neapšaubāmi ir labāks nekā atstāšana neziņā.
Lai gan liela daļa cilvēku saziņas notiek sociālajos tīklos, tērzēšanas platformās, būt vēlams runāt ar otru personu, beidzot sarunu, nevis vienkārši nobloķēt. Tas ir īpaši svarīgi dažiem cilvēkiem, kuri mēdz emocionāli pieķerties.
Nevar izvairīties no tā, ka tas būs sāpīgi. Atraidīšana reti ir sajūta, ko mēs baudām, īpaši tad, ja šīs attiecības pēc būtības ir gadījuma rakstura. Tomēr, lai arī kā viss beigtos, pastāv iespēja piedzīvot neskaitāmas un sarežģītas emocijas, kas nav skumjas.
“Dažreiz cilvēki vienkārši nav piemēroti viens otram, un tas ir pilnīgi normāli,” uzsver Šantala Gotjē, seksoloģe un Vestminsteras universitātes pasniedzēja.
Iespējams, sarežģītākā daļa ir saprast, kā labāk pārtraukt sarunu vai attiecības.
“Runāšana ar noraidīto partneri klātienē ir optimālākais veids, kā veikt šāda veida darbības,” iesaka Heksters, piebilstot , ka “tas varētu šķist pārāk daudz, ja jūs tikai nejauši satikāt šo personu. Bet tas neizbēgami būs laipnāks veids.”
“Tieša saziņa prasa drosmi un spēku,” atzīst Heksters. Tomēr dažiem cilvēkiem labāka varētu šķist īsziņa, jo tā pasargā otru personu no apmulsuma, kas rodas no noraidījuma.
Jums ir arī jāatrod pareizais līdzsvars starp laipnību un patiesumu. “Varbūt var sākt ar atzīšanu, ka cienāt viņus, tāpēc vēlaties būt atklāti, pat ja tā nav viegla saruna,” iesaka Heilija Kvina, “Match” iepazīšanās eksperte. “Nevajadzētu aizmirst izteikties skaidri. Pārliecinieties, ka nedodat otrai personai veltas cerības, ka atgriezīsieties, “kad būsiet izdomājis”. Lai gan dažkārt šķiet, ka tas varētu palīdzēt mīkstināt triecienu, ilgtermiņā tas tikai piesaista otru cilvēku vēl vairāk.
Tomēr no šiem gadījumiem var arī mācīties – jo sliktākus noraidījumu tekstus saņemsiet, jo mazāka iespēja, ka tos sūtīsiet pats.
