“Tu “cepies, cepies, cepies” un kādā brīdī vienkārši sāc dzīvot pats savu dzīvi, uzspļaujot tam visam,” režisors pauž bažas par elites attieksmi pret iedzīvotājiem 0
Latvijā pieaug sabiedrības neapmierinātība ar valdības nespēju īstenot ilgtspējīgu valsts pārvaldi, atspoguļojot aizvien dziļāku plaisu starp valdošo eliti un sabiedrību. Režisors Kārlis Anitens šīs problēmas aktualizēja TV24 raidījumā “Preses klubs”, uzsverot, ka elites atrautība no realitātes un iedzīvotāju vajadzībām sekmē ne tikai neapmierinātību, bet veicina vienaldzību.
Anitens skaidro, ka sabiedrības dusmas un vilšanās nav vērstas pret kādu konkrētu lēmumu vai personu, bet gan pret kopējo valsts pārvaldes nespēju radīt pozitīvas pārmaiņas.
“Tā kopējā sabiedrības neapmierinātība ir nevis ar vienu vai otru konkrētu lēmumu, bet ar nespēju visiem kopā pārvaldīt un veidot šo valsti labāku,”
viņš norādīja. Lai arī nodokļi ir obligāti un nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai, Anitens jūt, ka nav pārliecības par to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti. “Ja būvējam jaunu slimnīcu un sabiedrība to saprot, tas ir nepieciešami. Bet tajā pašā laikā, kad redzi, cik daudz darbinieku tiek algo ar nodokļu maksātāju naudu, rodas jautājums – kur paliek līdzekļi?” viņš vaicā.
Runājot par valsts pārvaldes sistēmas sarežģījumiem, Anitens uzsvēra, ka šāda pieeja sabiedrību attālina no politikas un veicina politisko vienaldzību. Viņš norādīja, ka daudzus vēlētājus politika vairs nesaista, jo viņi zaudējuši ticību pārmaiņu iespējai. “Ilgstoši kā pilsonis saproti, ka tas ir tikai cīniņš par varu un labumiem,” viņš sacīja. Šo sajūtu vēl pastiprina fakts, ka valdība bieži ir sašķelta, trūkst vienota mērķa, kas stiprinātu valsti.
Anitens arī vērsa uzmanību uz vienaldzības risku, kas, viņaprāt, ir vēl bīstamāks par atklātu neapmierinātību vai protestiem. “Zema vēlētāju aktivitāte parāda, ka daudziem vienkārši ir vienalga,” viņš sacīja, piebilstot, ka šī attieksme iedragā valsts stabilitāti. “Tas ir vēl trakāk par piketiem, jo tad cilvēkam vispār vairs nav interese par valsti, kā teica Levits – cilvēku atkal pievērst valsts gribai maksās ļoti dārgi.”
Turpinot pārdomas par šo fenomenu, Anitens skaidroja, ja cilvēkam ir vienalga par valsti un sabiedrību, ir ārkārtīgi grūti atgūt viņa uzticību un interesi. “Mēs paši savā dzīvē zinām – ja man kaut kas ir vienalga, tad dabūt to interesi atpakaļ ir ļoti grūti. Tu ‘cepies, cepies, cepies’, un kādā brīdī vienkārši sāc dzīvot pats savu dzīvi, uzspļaujot tam visam,” viņš norādīja, paužot bažas par šīs attieksmes sekām sabiedrībai un valsts nākotnei.
